Braucējus pie sarkanās gaismas sākumā ķers fotoradari Berģos un uz Rīgas apvedceļa

Trīs krustojumos Rīgā un Pierīgā jau drīzumā fotoradari varētu sākt fiksēt arī tos, kas brauc pie sarkanās gaismas. Eksperti norāda – tā sauktās sarkanās gaismas kameras ir pierasta lieta ceļu satiksmē daudzviet Eiropā, lai disciplinētu autovadītājus, jo pie "sarkanā" izraisītie negadījumi nereti ir ļoti smagi.

ĪSUMĀ:

  • Uzrunātie autovadītāji ideju par sarkanās gaismas kamerām kopumā vērtēja atzinīgi.
  • Pie sarkanās gaismas pērn izraisīti 873 negadījumi, šogad līdz oktobra vidum – 622.
  • LAMB: Latvija ir viena no bojāgājušo skaita "līderēm" satiksmes negadījumos ES.
  • Sarkanās gaismas kameras – labs instruments satiksmes drošībai, uzskata LAMB.
  • Bažījas, ka kameras neiezīmēs tā pati "naudas iekasēšanas mašīnas" aizdomu ēna.
  • Satiksmes eksperts: ja citādāk nevar disciplinēt, tad "jāuzstāda kaut vai kases aparāts".

Braucējus pie sarkanās gaismas sākumā ķers fotoradari Berģos un uz Rīgas apvedceļaMāra Rozenberga
    Par braukšanu pie sarkanās gaismas pērn Latvijā sodīti 3 500 vadītāju – tātad vidēji vairāk nekā desmit dienā. Un tie ir tikai tie, kurus apturējuši policijas darbinieki – realitātē pārkāpumu, visticamāk, ir daudz vairāk.

    Rīgas centrā uzrunātie autovadītāji ideju par sarkanās gaismas kamerām kopumā vērtēja atzinīgi.

    • "Pozitīvi, nekāda vaina! Jo tie, kas šķērso pie sarkanā, traucē tiem, kam jau ir zaļais, un otrādi. Līdz ar to veidojas sastrēgumi," sacīja Gatis.
    • "Ja jau ir fotoradari, tad nebūtu šoferīšiem arī tik apgrūtinoši piebremzēt pie sarkanā. Vērtēju atbalstoši. (..) Droši vien arī man būtu jābūt vērīgākai kā šoferītim, jāskatās uzmanīgāk, vai tiešām ir oranžā gaisma, nevis jau sarkanā. Tas mudinātu piebremzēt un neskriet pēdējā brīdī pāri," sprieda Sintija.
    • "Nemāku pateikt, es tādas lietas nedaru. Manuprāt, nav normāli pie sarkanās gaismas braukt pāri. Tu vari izraisīt negadījumu, esi potenciāls slepkava," lēsa Jānis.
    • "Ja ir pārkāpums, tas ir jāsoda. Un sods ir jāmaksā, citādi nevar. Protams, esmu par to, lai pārkāpumu nebūtu. Es daudz braukāju arī pa Krieviju un teikšu tā – vispār Latvijā šodien brauc diezgan kulturāli. Gan pie gājēju pārejām apstājas, gan pie sarkanās gaismas. Protams, paretam jau gadās arī pārkāpēji, bet vispār Latvijas šoferi man liekas disciplinēti," atzina Lačins.

    Taču Valsts policijas statistika rāda citu ainu – pie sarkanās gaismas pērn izraisīti 873 negadījumi, šogad līdz oktobra vidum – 622. Cik tajos cietušo un bojāgājušo, gan atsevišķi nav izdalīts.

    "Tas, ko esmu redzējis, strādājot par ekspertu – negadījumi, kas saistīti ar luksofora [signāla] neievērošanu, gandrīz vienmēr ir ar cietušajiem. Reti kad ir tā, ka šo cietušo nav," sacīja satiksmes eksperts Oskars Irbītis, kurš agrāk strādāja Valsts tiesu ekspertīžu birojā. Viņš ir pārliecināts, ka sarkanās gaismas kameras situāciju varētu uzlabot.

    "Protams, regulējamos krustojumos visvairāk negadījumu notiek tajā brīdī, kad mainās luksofora signāls. Kāds jau mēģina braukt iekšā krustojumā, kāds vēl mēģina pēdējā brīdī pārskriet. Šo kameru uzstādīšana jautājumu atrisina. Līdz ar to arī negadījumu skaits šajās vietās krasi samazinās. Un jāsaka, ka negadījums regulējamā krustojumā diemžēl pārsvarā ir ar diezgan traģiskām sekām," atzina satiksmes eksperts.

     

    Irbītis norādīja – lai gan daži pētījumi no citām valstīm liecina, ka tūlīt pēc kameru ieviešanas pieaug negadījumu skaits pie luksoforiem straujas bremzēšanas dēļ, tas, viņaprāt, tomēr neiztur kritiku kā arguments pret kameru ieviešanu.

    "Tas ir ļoti īslaicīgs efekts. Cilvēki kļūst disciplinētāki un saprot, ka nav jēgas lieki steigties. Un, ja mēs braucam normālā režīmā, tas mūsu ikdienas gaitas nekādā veidā neiespaido," sprieda satiksmes eksperts.

    Sarkanās gaismas kameras kā labu instrumentu satiksmes drošībai vērtē arī uzņēmuma "Latvijas automoto biedrība" (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, atgādinot – Latvija ir viena no bojāgājušo skaita "līderēm" satiksmes negadījumos Eiropas Savienībā.

    "Tā nav nekāda Amerika vai jauns ritenis – tas ir pasaulē plaši pielietojams un zināms veids, kā uzraudzīt satiksmi un disciplinēt autovadītājus," norādīja Zvirbulis.

    Taču Zvirbulis bažījas, vai sarkanās gaismas kameras neiezīmēs tā pati "naudas iekasēšanas mašīnas" aizdomu ēna, kas jau kritizēta attiecībā uz ātruma pārkāpumus fiksējošajiem fotoradariem.

    "Negribētos, lai šī jaunā satiksmes drošības līdzekļa ieviešana zem saukļa "Mēs par satiksmes drošību!" atkal pārvērstos banālā budžeta papildināšanas upītē, kā tas diemžēl pēdējā laikā izskanējis attiecībā uz fotoradariem. Ka vārdos visi ir par satiksmes drošību, bet darbos attiecīgās institūcijas ieraksta ailītē plānotos ieņēmumus no fotoradaru sodiem un sadala tos jau gadu uz priekšu," norādīja LAMB prezidents.
    Infogram

    Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas šovasar sagatavoto ziņojumu par fotoradaru turpmāko darbību sarkanās gaismas pārkāpumu fiksēšanai pilotprojekta veidā plānots pielāgot trīs fotoradarus, kas jau pašlaik atrodas pie luksoforiem – vienu Berģos, divus – uz Rīgas apvedceļa. Izmaksas – apmēram 31 000 eiro. Ziņojuma autori prognozēja, ka "vienas ierīces darbības dienā tiks fiksēti divi luksoforu signālu prasību neievērošanas pārkāpumi".

    Valsts policijā norādīja, ka sods par šādu pārkāpumu būtu 30 eiro. Tātad – apmēram 180 eiro dienā vai 65 700 eiro gadā. Satiksmes eksperts Irbītis atzīmēja:

    "Mēs nekad nevarēsim izvairīties no šādām runām, ka tas ir "kārtējais kases aparāts uz ceļa". Bet, ja mēs citādāk nevaram disciplinēt vadītājus, tad ir jāuzstāda kaut vai kases aparāts."

    Savukārt CSDD pārstāvis Golubevs arī uzsvēra, ka neviens tehnisks līdzeklis satiksmes kontrolei nav domāts naudas iekasēšanai, to galvenais mērķis ir satiksmes drošība.

    Kad Rīgā un Pierīgā pirmie trīs fotoradari varētu sākt ķert arī braucējus pie sarkanās gaismas, Valsts policijā pašlaik konkrēti nevar pateikt. Bet tālākā nākotnē plānots iegādāties arī atsevišķas sarkanās gaismas kameras, ko uzstādīs Rīgā. Šo projektu īstenos Satiksmes ministrija.

    CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs Latvijas Radio  pastāstīja, ka ir divas ieceres – aprīkot fotoradarus ar papildu ierīcēm, kas ļaus fiksēt sarkanās gaismas neievērošanu, un tam būtu nepieciešami aptuveni 20 000 eiro. Otrs projekts – videokameru uzstādīšana krustojumos, lai fiksētu pārkāpumus. Šī projekta izmaksas nav precīzi aprēķinātas, bet tās varētu būt no 100 000 līdz 300 000 eiro.

    Ieceres varēs realizēt, ja tam atradīs finansējumu, par ko tuvākajā laikā lems ceļu satiksmes drošības padome sēdē, pastāstīja Golubevs. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti