Brasas tilta rekonstrukcijas laikā atraktajos apbedījumos, visticamāk, apglabāti Rīgas Kara hospitālī mirušie krievu armijas karavīri, tā secina eksperti. Apbedījumi ir bez piederības zīmēm, bet izrakumos redzams, ka Brasas tilts uzbūvēts pāri vienam vecās Rīgas Garnizona kapsētas stūrim.
Autora ziņas
Pēc gadiem ilgām diskusijām Eiropas Komisija šā gada sākumā nolēma pakāpeniski atteikties no palmu eļļas izmantošanas biodegvielā. Iemesls – arvien populārākā eļļas palmu audzēšana veicina masveida mežu izciršanu, kas kaitē dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem. Palmu eļļas ražotāji par šādu lēmumu, protams, nav sajūsmā. Nozares eksporta līderes Indonēzija un Malaizija jau solījušas sūdzēties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtraukusi līgumu ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieku "Rere būve 1", informēja būvniecības uzņēmumā. Būvnieks tiekot vainots tehniskā projekta kļūdās, ko izstrādājis "Zaigas Gailes birojs un partneri". Savukārt VNĪ informēja, ka pārkāpumi konstatēti "Rere būve 1" piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbībā un tiks vērtēta iespēja atņemt viņam sertifikātu. Pārkāpumi "Rere būve 1" bijuši jau iepriekš, un tiks meklēts jauns JRT būvnieks.
Vairāki lielie Latvijas muzeji tuvākajā laikā sāks ierobežot piekļuvi savam krājumam. Iemesls – finiša taisnē nonākusi ilgi gaidītā, gandrīz 29 miljonus eiro vērtā Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā Rīgā. Tuvākā gada laikā uz jaunām un piemērotām telpām pārcelsies vairāki miljoni krājuma vienību no četriem muzejiem.
Krīze Latvijas Radio ir ilgstoša un nav radusies tikai pašreizējās valdes laikā – to pavēstīja medija vadība, reaģējot uz Ziņu dienesta izteikto neuzticību. Radio valde atkāpties neplāno un par galveno problēmu uzskata ilgstošo finansējuma trūkumu un politisku nespēju to risināt. Lai arī Ziņu dienests spiests strādāt nepilnā sastāvā un ir brīdinājis par iespējamiem protestiem, radio valde nepieļauj žurnālistu radītā satura samazinājumu ēterā.
Ja jums ir televizors, planšete vai kaut mobilais telefons, visticamāk, jūs lietojat Martas Karčevičas izgudrojumus. Poļu matemātiķe Karčeviča ir viens no būtiskākajiem aizkadra cilvēkiem video kompresijas tehnoloģiju laukā. Viņas kontā ir vairāk nekā 130 patentētu izgudrojumu, kas šodien mums ļauj skatīties „Netflix”, „Youtube” un citus video straumēšanas pakalpojumus augstā izšķirtspējā. Bet Karčeviča uzskata – līdz ideālam video attēlam vēl ejams tāls ceļš.
„Lūdzu, pasakiet bērniem, ka pasaulē vēl ir tik daudz ko izgudrot!” mudina japāņu ķīmiķis Akira Jošino. Viņam pašam pieder viens no nozīmīgākajiem atklājumiem mūsdienu mobilo tehnoloģiju pasaulē – tā ir daudzkārt lādējamā litija jonu baterija. Viņš ir viens no šā gada Eiropas Izgudrotāju balvas laureātiem.
Sākumā gribējām atvieglot darbu zemniekiem, bet beigās tikām arī pie laimīgākām govīm, smejas uzņēmējs Aleksandrs van der Leilijs no Nīderlandes. Viņš kopā ar kolēģi Karelu van den Bergu izgudrojis slaukšanas robotu, kas ļauj govīm pašām izlemt, kad un cik bieži doties uz slaukšanu. Lauksaimniecības aprīkojuma ražotājs „Lely” un roboti ar neparasto nosaukumu „Astronaut” ir vieni no Eiropas Izgudrotāju balvas finālistiem.
Britu inženieru Filipa Grīna un Ričarda Palmera radītais izgudrojums ir plaši sastopams gan motociklu apģērbos, gan armijas aprīkojumā, rūpnīcu strādnieku apģērbā un pat viedelefonu aizsargvāciņos. Tas ir elastīgs materiāls, kas sastingst trieciena brīdī un aizsargā valkātāju. Taču ceļš līdz tā laišanai tirgū bijis triecienu pilns pašiem izgudrotājiem.
Igaunijas galvaspilsētu Tallinu šajā nedēļas nogalē pārņēmuši Vispārējie dziesmu un deju svētki. Igauņi jau šogad atzīmē šīs tradīcijas 150. jubileju, un, līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā daudzi uzskata, ka tieši pie viņiem svētki ir vislielākie. Dalībnieku skaits patiešām ir iespaidīgs – 45 tūkstoši. Par kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas dziesmu svētkos, par sašķeltas sabiedrības vienošanu, biļešu ārprātu un plastmasas traukiem intervijā stāsta ilggadējais Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda komunikācijas menedžeris Stens Veidebaums (Sten Weidebaum). Saruna notika Igaunijas Dziesmu svētku dzimšanas vietā Tartu, kur pirms divām nedēļām ieskandināja svētku 150. jubileju.
Līdzīgi kā raidstacijām daudzviet pasaulē, arī Latvijas Radio viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem būs piesaistīt gados jaunu auditoriju, sestdien sarunu festivāla „Lampa” diskusijā „Radio renesanse” atzina Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Viņa dalījās iespaidos no Eiropas Raidorganizāciju asociācijas (EBU) gadskārtējās asamblejas, kur vairāku valstu kolēģi atzinuši, ka caur lineāro apraidi vairs nespēj sasniegt jauniešus.
Latvijas sakrālajam mantojumam 2018.gads bija īpašs – baznīcu atjaunošanā bija reta iespēja ieguldīt vairāk nekā četrus miljonus eiro no valsts budžeta. Lielākā daļa bija vienreizēji piešķīrumi, bet miljonu eiro veidoja jaunā Sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Par šo naudu pērn saglābti vairāki kritiskā stāvoklī esošu baznīcu jumti, vēl citiem dievnamiem izstrādāti restaurācijas projekti. Taču šogad sakrālā mantojuma programmā naudas vairs nav.
Kamēr valdībā turpinās šķietami bezgalīgas diskusijas par to, kur un par kādu naudu celt Rīgas koncertzāli, aizkulisēs jau sākušās sarunas par projektam iecerētās 23 miljonu Eiropas fondu naudas sadali citiem objektiem. Tā kā apguves termiņš beidzas jau pēc divarpus gadiem, bet lēmuma par koncertzāli aizvien nav, pašvaldība rosina to ieguldīt Mežaparka estrādē. Daļa no šīs naudas varētu tikt arī sliktā stāvoklī esošās Lielās ģildes remontam.
Solīt sola, bet necēla – šis, iespējams, ir trāpīgākais apzīmējums šķietami nebeidzamajai spriešanai par to, vai, kur un par kādu naudu Rīgā celt akustisko koncertzāli. Lai aicinātu valdību beidzot pieņemt lēmumu par koncertzāli un celt to kopā ar profesionālo mūziķu zemajām algām, nebijušu ielas koncertu ceturtdien vakarā Rīgā sniedza Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO). Taču - pretēji mūziķu cerībām - valdība lēmumu par koncertzāli piektdien, visticamāk, nepieņems. Atbildīgās amatpersonas pagaidām atbildes vietā izlīdzas ar standarta frāzēm.
Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir "Vienoti dažādībā", un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.
No 8. jūlija līdz augusta beigām Rīgā 1. trolejbusa un 10., 20., 28., un 60. autobusa maršrutā pasažieru iekāpšana notiks tikai pa priekšējām durvīm, informēja pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme”. Testa projekta mērķis – disciplinēt pasažierus, lai iekāpjot „nopīkstinātu” e-talonu un tādējādi audzētu biļešu ieņēmumus. Idejas kritiķi gan uzskata, ka šāda sistēma varētu ievērojami aizkavēt transporta kustību.
Dziesmu un deju svētki ir iespēja vienot mūsu sašķelto sabiedrību – tā saka svētku rīkotāji Igaunijā, kur Dziesmu svētku 150. gadadienu atzīmē jau šogad, četrus gadus agrāk nekā Latvijā. Tieši pirms Jāņiem ar lielu vērienu dziesmu svētkus ieskandināja to dzimšanas vietā – Igaunijas izglītības šūpulī Tartu.
Cilvēka spējai izgudrot nekad nepienāks gals – par to ir pārliecināti zinātnieki, kas šonedēļ Vīnē sacentās par prestižo Eiropas Izgudrotāju balvu. No jaunām vēža diagnostikas metodēm līdz videi draudzīgam iepakojumam no sēnēm – tik plašs ir balvas finālistu izgudrojumu loks. Patentu pieteikumu skaits Eiropā aug ik gadu, pērn pārsniedzot 170 tūkstošus. Latvijas izgudrotāji ar 12 patentiem gan pērn bija vienā no pēdējām vietām Eiropā.
Līdz ar eksāmenu laiku skolās stipri pieaudzis arī Nacionālās enciklopēdijas skatījumu skaits. Tas ļoti priecē jaunās enciklopēdijas veidotājus, kas mājaslapu Enciklopedija.lv laida klajā tieši pirms pusgada.
Valmiermuižas parkā sestdien, 15. jūnijā, jau trešo reizi notiks etnofestivāls „Sviests”, kas pulcēs mūziķus gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
"Zīda karaļa" Roberta Hirša villa, kuru viņš savulaik novēlējis Latvijas Universitātei (LU), ir pārvērtusies drupās. LU stāsta, ka ēka jau saņemta degradēta un ir citas prioritātes, kur ieguldīt naudu. Tomēr raidījuma "Adreses" veidotājs Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka šāda arhitektūras pērles nolaišana ir nepieļaujama. Tāpat 2003. gadā uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka 2003. gadā villai vēl bija jumts.
Krišjāņa Barona iela pēc rekonstrukcijas būs skaistākā un zaļākā Rīgas iela – tā savulaik lepni sacīja toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Dažus gadus vēlāk viņa tobrīd vēl vadītā Rīgas dome pieņēma budžetu, no kura izsvītroja Barona ielas stādījumu kopšanai vajadzīgo naudu. Tagad jaunos krūmus pāraugušas nezāles, bet konteineros stādītās tūjas kalst un gāžas ārā ar visām saknēm. Apstādījumu plānotāji to sauc par huligānismu un simptomātisku piemēru īstermiņa domāšanai Rīgas vietvarā.