Pārstrāde nav nekas neierasts, tāda ir katru gadu. Neierasti, ka tāda jau šobrīd ir stacionāro pakalpojumu sniegšanā, secināja Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Edgars Labsvīrs sacīja: "Mēs nevaram atļauties uzņemties risku, nesaņemot līdzekļus absorbēt šos zaudējumus."
Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties pārstrādi apmaksāt par pašu līdzekļiem, jo gadu sāka ar piecu miljonu eiro zaudējumiem – tie ir parādi piegādātājiem. Mēnesī parādsaistības izdodas samazināt par apmēram 200–300 tūkstošiem eiro. Lai līdzekļi savā maciņā nebūtu jāmeklē vēl pārstrādes nosegšanai, vasarā Daugavpils slimnīcā varētu samazināt atsevišķu pakalpojumu pieejamību. Pacientiem nāksies ilgāk gaidīt rindās.
"Tā ir invazīvā kardioloģija, uroloģija, LOR. Tas ir tas, ko mēs negribam [samazināt], un Daugavpils pacientiem tas ir ļoti sāpīgi," atzīmēja Labsvīrs.
Alternatīva ir pacientiem maksāt pašiem.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Daina Mūrmane-Umbraško norādīja: "Pacientam par pakalpojumu būs jāmaksā. Tas ir vienīgais ceļš, uz ko mēs varam iet. Ja mēs runājam par ambulatorajiem pakalpojumiem, tur jau pacienti maksā. 50% valsts nosedz, 50% pacients samaksā. Nu tad šī proporcija šajā gadā kaut kādā brīdī paliks lielāka."
VM un NVD apgalvoja, ka slimnīcas ir nobažījušās pāragri. Pārstādes datus analizē pēc pirmā pusgada, bet slimnīcas tik tiešam ir aicinātās pārstrādi neveidot.
VM valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins sacīja: "Šogad tā situācija ir atšķirīga, ņemot vērā, ka nozarei ir piešķirts papildu finansējums, kurš tiek sadalīts pakāpeniski atbilstoši visām veicamajām reformām, un uz gada beigām šoreiz mēs indikatīvi neredzam iespējas, ka tiktu piešķirts vēl papildu finansējums."
Vēl šonedēļ slimnīcu neizpratni radīja VM lēmums kapacitātes celšanai NVD un pašā ministrijā novirzīt 1,6 miljonus eiro. Tas paņemts no finansējuma, kas paredzēts neatliekamās palīdzības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs.
