Panorāma

10 dienas līdz «Brexit»

Panorāma

Panorāma

Zolitūdes traģēdijā cietušie piketē pie tiesas

Protestē pret Zolitūdes traģēdijas tiesas novilcināšanu

Biedrība "Zolitūde 21.11." pirmdien protestēja pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a, jo uzskata, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllieta tiek novilcināta. Pie tiesas nama bija sapulcējušies apmēram 15 bojāgājušo un cietušo tuvinieki.

ĪSUMĀ:

  • Bojāgājušo un cietušo tuvinieki uzskata, ka tiesa tiek novilcināta.
  • Ministrs sola reaģēt un tiksies ar Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju.
  • Tiesā norāda, ka izskata lietu, cik ātri vien var.
  • Oktobra beigās būs zināms, vai slimo tiesnesi aizstās rezerves tiesnesis.
  • Arī ģenerālprokurors lietas kavēšanu nesaskata.

Protestē pret Zolitūdes traģēdijas tiesas novilcināšanuMāra Rozenberga

    Viņi turēja rokās plakātus ar uzrakstiem, pieprasot spriedumu, kā arī norādot, ka cietušo pacietībai ir gals. Kāds plakāts vēsta: "6 gadus gaidām spriedumu. Pasakiet godīgi, cik ilgi vēl?".

    Cilvēki Latvijas Radio atzina - viņiem ir sajūta, ka ir aizmirsti un valstij ir vienalga. Viņu vidū - Aleksandrs, Austrīte un Agrita.

    "Pārstāvu savu māti, kura gāja bojā. Kā es varu justies? Mans bērns drīz ies skolā, un mana māte viņu pat nav redzējusi!" teica Aleksandrs.

    "Mēs ejam lielākoties uz visām sēdēm un redzam, kā tur viss notiek. Nekad darbalaiks nav līdz galam: sēdes nesākas desmitos un nebeidzas piecos. Augstākais – pusčetros," uzsvēra Agrita.

    "Ir tāda sajūta, ka kaut kas bremzē [šo tiesvedību]. No augstākajiem kaut kas bremzē. Vismaz mēs visi, kopā apspriežoties, domājam, ka tā ir," sprieda Austrīte, kuras mazdēls ugunsdzēsējs gāja bojā, glābjot traģēdijā cietušos.

    Arī citiem piketētājiem ir traģiski stāsti. "Man liekas, par mums vienkārši ņirgājas un gaida, kamēr nekas nenotiks un tas pa kluso aizies kaut kur pagrīdē," sacīja Viktorija Igumnova, kura traģēdijā zaudēja māti.

    Arī Marinas Grebeškovas mātes dzīvība izdzisa zem betona stabiem. "Tiesa nevar būt tik vienaldzīga šajā procesā. Valsts nevar saukt pie atbildības vainīgos cilvēkus, kuriem ir jāsēž cietumā, nevis jāstaigā uz darbu un jādzīvo parasta dzīve," sacīja Grebeškova.

    Septembra sākumā, kad tiesa sanāca pēc vasaras brīvdienām, cietušajiem bijusi pamatota cerība - spriedumu sagaidīt drīz, taču lietu tās apjoma dēļ skata trīs tiesneši un vienas no tiesnešu slimības dēļ sēdes atliktas vairākkārt. Cietušie to sauc par lietas novilcināšanu.

    Zolitūdes krimināllietas iztiesāšanas pabeigšanai vajadzīgs vēl aptuveni mēnesis, taču tiesas priekšsēdētāja pagaidām nav gatava pieņemt lēmumu uz darba nespējas lapas esošo tiesnesi aizstāt ar rezerves tiesnesi.

    Cietušo vārdā runāja biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja un Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa"):

    "Pacietībai gals tiešām pienāca pagājušajā otrdienā, kad mūsējie atnāca uz kārtējo tiesu, bet tika paziņots, ka tiesa nenotiks, jo atkal viens no tiesnešiem ir slims.

    Cerība, ka vēl šogad mēs sagaidīsim spriedumu pirmajā instancē, izskatās kā vienkārši dumju cilvēku izdomājumi. Tās cerības vienkārši nav. Paliek vienīgā cerība, ka, ja kliegs, tevi izdzirdēs."

    Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas palīdze Viktorija Mežance piketētājiem norādīja - trīsarpus gados tiesa nopratinājusi vairāk nekā 450 personu un tiekot darīts viss, lai lietu ātrāk izskatītu.

    "Neviens - ne tiesa, ne procesa dalībnieki, jo īpaši tiesa - nav ieinteresēti lietas novilcināšanā.

    Mēs visi esam ieinteresēti šo lietu izskatīt ātrāk. Tomēr, ņemot vērā procesa sarežģītību, ņemot vērā arī procesuālos jautājumus, šī lieta notiek tik raiti, cik vien tas ir iespējams," sacīja Mežance.

    Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesaskata apzinātu vilcināšanu Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā. "Apjomīga lieta, jā. Bet process, manā ieskatā, iet raiti, un nevaru pateikt, ka kāda no iesaistītajām personām speciāli vilcinātu," intervijā Latvijas Radio sacīja Kalnmeiers.

     

    Oktobra beigās varētu kļūt skaidrs, vai sasirgušo tiesnesi Dzintru Zemitāni aizstās rezerves tiesnese. Pagaidām nav skaidrs, kad notiks nākamā tiesas sēde un kad varētu sagaidīt spriedumu. Cietušo advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore pārmetumus par ilgo tiesvedību raida ne tikai tiesas, bet arī likumdevēja virzienā:

    "Vai tiešām nav jāpārskata procesuālie likumi, kā mums notiek tiesas procesi? Šī tiešām ir sarežģīta lieta, bet ir virkne citu kriminālprocesu, kur lietas izskatīšana tiek vilcināta subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ. Konkrētais process jau ceturto gadu ir tiesā, pirms tam bija pirmstiesas izmeklēšana. Šeit tiešām likumdevējam būtu jāpadomā, kādi ir iespējamie normatīvie trūkumi un kas būtu jādara, lai procesi tiktu izskatīti ātri un efektīvi. Vērtējot Eiropas praksi, tādās lietās principā jau pēc gada ir pirmie spriedumi un cilvēkiem ir vai nu reāli cietumsodi, vai arī viņi tiek atbrīvoti."

    Biedrība "Zolitūde 21.11." tieši pēc mēneša gaidāmo traģēdijas sesto gadadienu plāno pieminēt tumsā un klusumā, tādējādi turpinot savu protestu pret tiesvedības lēno gaitu.

    Tieslietu ministrs Jānis BordānsMāra Rozenberga

      Pārrunāt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanas gaitu ar Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju šonedēļ plāno tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija). Viņš uzsver, ka nesamērīgi garu tiesvedības procesu izskaušana ir viņa prioritāte. Tieši tāpēc pašlaik Saeimā skatot viņa priekšlikumus, kas vērsti uz procesa norises optimizēšanu, piemēram, tiesnesim dodot iespēju noteikt debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Taču ministrs uzsvēra, ka lietas izskatīšanas ātrums ir atkarīgs arī no pašas tiesu varas un tiesas augstākās vadības attieksmes.

      "Visefektīvāk tiesu var veicināt tad, ja pats augstākais tiesas līderis uzņemas vadību pār to, kā viņš var veicināt lietas izskatīšanu normālā gaitā, ātrā gaitā.

      Likumu grozījumi par civilprocesu un to, kā tas jāizskata, ir bijis nebeidzams process 20 gadu garumā. Tieslietu ministrijā darbojas darba grupa, kas regulāri labo un labo likumus. Manā uztverē tie jau ir noslīpēti tiktāl, ka… Protams, es varētu teikt, ka varbūt jāmaina likums pilnībā, jāveido jauns, jāaicina starptautiskie eksperti. Bet nekas neattaisno to, ka arī ar šodienas likumiem tiesu var skatīt citā tempā. Mēs bieži redzam, ka atšķiras tiesneši - kā izskata vienas lietas un kā - citas," norādīja ministrs.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti