Rīgas cirka vadība: Esam atvērti!

Rīgas cirks jauno sezonu iesācis ar spāņu akrobātu izrādi “inTarsi”. Jau divarpus gadus cirkam ir jauna vadības komanda, kas sevi pieteica ar citu māksliniecisko koncepciju – laikmetīgo cirku bez dzīvniekiem. Par šajā laikā sasniegto ar Latvijas Radio sarunājas Rīgas cirka valdes locekle Liene Pērkone un radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Rīgas cirka vadība: Esam atvērti!Māra Rozenberga
    Rīgas cirks nav slēgts – to atkal un atkal publiskajā komunikācijā cenšas uzsvērt jaunā cirka vadība, kam Būvniecības kontroles valsts biroja 2016. gadā uzliktais aizliegums ekspluatēt daļu no cirka ēkas nekādi nepalīdzēja. Lai gan izrādes tika rīkotas citās Rīgas vietās, fasādi ar laiku nostiprināja un ekspluatāciju atkal atļāva, daudziem joprojām esot sajūta, ka „cirkā nekas nenotiek”.

    “Mēs visu laiku sakām, ka cirks ir atvērts, te ir Cirka skola, rezidences, izrādes! Bet tā ziņa ir bijusi pārāk emocionāli spēcīga,” secina Mārtiņš Ķibers.

    Viegli neveidojas arī attiecības ar tradicionālā cirka atbalstītājiem. Liene Pērkone gan uzsver, ka attieksme nav tikai noraidoša. Piemēram, vairāki vietējie cirka mākslinieki strādā Rīgas Cirka skolā. “Bet mēs, protams, esam atvērti sadarbībai arī ar citiem māksliniekiem. Pašlaik mēs runājam ar vairākiem un, iespējams, tuvākajā laikā attīstīsim ar maģiju saistītu izrādi,” viņa atklāj.

    „Protams, reizēm esam sastapušies arī ar tādu kā neticību mums, mūsu darbu apšaubīšanu. Bet mēs neturam ļaunu prātu un patiešām esam atvērti sadarbībai. Nevienu, kas ir nācis pie mums un gribējis kaut ko darīt, neesam atraidījuši un teikuši, ka tas neder,” piebilst Ķibers.

    Cirka vadība atzīst, ka joprojām ir grūti lauzt stereotipu, ka cirks var būt interesants un aizraujošs arī bez dzīvniekiem. Daudzi tradicionālajam cirkam lojālie skatītāji uz jaunajām izrādēm neiet principa pēc.

    “Lai mēs šo klišeju varētu labot, mums ir jārāda patiešām “wow” izrādes, kur tiek nojauktas cilvēka spēju robežas. Vislabākā reklāma laikmetīgajam cirkam ir nevis stāsts vai video, bet vienkārši ir jāatnāk un jāredz. Es domāju, ka 95% cilvēku pēc tam paliek fani,” spriež Rīgas cirka radošais direktors.

    “Lai iekarotu šīs auditorijas sirdis, vēl ir daudz darāmā,” piebilst cirka vadītāja. “Šīs visas izrādes ir jāizjūt, esot klātienē, un ir ļoti grūti par šo piedzīvojumu pārliecināt, ja cilvēki paši nenāk. Bet mēs, protams, ļoti vēlētos paplašināt savu auditoriju.”

    Turklāt nākamā gada nogalē Rīgas cirka ēku atkal slēgs, jo sāksies sen plānotie siltināšanas jeb energoefektivitātes uzlabošanas darbi.

    Vai būs nauda visai cirka pārbūvei, par ko nesen parakstīts līgums ar konkursā uzvarējušajiem arhitektiem, vēl nav zināms.

    “Tāpēc mums ir jāmēģina darīt visu, lai mūs sadzird. Centīsimies, lai tas neievilktos bezgalīgi,” saka Ķibers.

    Kamēr cirka ēka būs remontā, izrādes turpinās spēlēt citās piemērotās zālēs, darbu turpinās arī Rīgas Cirka skola. Cirka vadība cer, ka sadarbība turpināsies arī ar teātra trupu „Kvadrifrons”, kas pašlaik spēlē cirka ēkā.

    Cirka skolu, kas darbojas līdzīgi kā citi ārpusskolas pulciņi un piedāvā apgūt cirka pamatus, Liene Pērkone sauc par vienu no lielākajiem veiksmes stāstiem. “Ir tik lieliski redzēt, cik liels pieprasījums ir gan no bērniem, gan pieaugušajiem!” viņa saka.

    Vadība cer, ka ar laiku skola izaudzinās arī jauniešus, kas pēc tam varēs iestāties Eiropas un pasaules cirka augstskolās. “Jau pašlaik ir pāris pusaudžu, kas ļoti ir attīstījuši savas cirka prasmes un iet uz mērķi iestāties cirka augstskolā,” piebilst Pērkone.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Teātris un deja
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti