Lietotāju papildu prasību dēļ gan trīsdesmit tūkstošus kvadrātmetru lielā kompleksa izmaksas būvniecības gaitā pieaugušas par trim miljoniem eiro līdz gandrīz 29 miljoniem, Latvijas Radio pastāstīja „Valsts nekustamo īpašumu” pārstāve Inta Plūmiņa.
Tādēļ arī būves pabeigšanas termiņš, kas jau iepriekš tika pārcelts par gadu, no iepriekš nospraustā februāra pagarināsies līdz šīs vasaras beigām.
„Pašlaik jau redzam ēkas aprises, ir sākti arī pārējie darbi, kas ir iekšpusē. [Pabeigšanas] termiņu tiešām plānojām šajā pavasarī, bet būvniecības gaitā, kā jau tas bieži notiek, no lietotāju – muzeju pārstāvju – puses parādījās vēl daudzas lietas, kas būtu nepieciešamas kvalitatīvai nacionālo krājumu glabāšanās. Tas saistīts gan ar inženiertīklu, gan, piemēram, mikroklimata jautājumiem. Līdz ar to būs jāpaciešas dažus mēnešus ilgāk. Mēs plānojam, ka vasaras beigas būs laiks, kad mēs tiešām šo muzeju krātuvi varēsim nodot tās lietotājiem. (..) Jā, valdība ir apstiprinājusi trīs miljonu papildu finansējumu tieši šo lietotāju prasību nodrošināšanai,” teica Plūmiņa.
“No finansējuma apguves viedokļa, ēkā apgūti 60% no darbiem. Šodien atzīmējam simboli spāru svētkus. Mazākajai daļai uzliekam spāres. Un sākam būvēt jumtu. Rakstniecības un mūzikas muzejam jau ir lielāka gatavība. Tur tuvojamies apdares darbu uzsākšanai,” stāstīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pēc krātuves pabeigšanas Latvijas kultūras dārgumi iegūs modernu pajumti, bet muzeji varēs padarīt apmeklētājiem pieejamas arī tās telpas, kur pašlaik tiek glabāti fondi.
Kopumā jaunā ēka pēc pabeigšanas dos pajumti vairāk nekā diviem miljoniem kultūras dārgumu. Tas ļaus muzejiem atbrīvot pašreizējās glabātuves un paplašināt apmeklētājiem pieejamās ekspozīcijas.
Piemēram, Mākslas muzejs uz jauno krātuvi pārvietos Latvijas 20. gadsimta otrā puses mākslas kolekciju, kas šobrīd tiek glabāta izstāžu zālē “Arsenāls”, un ārzemju mākslas kolekciju, kas pēc Rīgas pils ugunsgrēka izvietota pagaidu krātuvēs.
“Turēt pašā pilsētas centrā iespaidīgas noliktavas nav tas ekonomiskākais un prātīgākais darbs. Tādēļ veidoja šī Pulka ielas krātuve. Mēs strādāsim pie tā, lai panāktu izstāžu zāles “Arsenāls” rekonstrukciju un visu ēku atdotu izstāžu zāļu vajadzībām,” stāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Arī Vēstures muzeja krājumiem pašreizējās telpās Rīgas pilī jau sen kļuvis par šauru.
“Savā muzeja darbinieka dzīvē vienmēr esmu dzīvojis ar sajūtu, ka telpu maz, Rīgas pils maza, kaut ko saspiedīsim, kaut ko pārliksim, kaut ko izdarīsim. Šobrīd vajadzētu kādam laikam pietikt, ka nav jādomā par to, ka telpu trūkst,” atzina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Kopējā kompleksa platība pārsniegs 30 000 kvadrātmetru. Tur atradīsies gan muzeja vajadzībām piemērotas krātuves un restaurācijas darbnīcas, gan apmeklētājiem pieejamas telpas, piemēram, lasītavas un izstāžu zāles.
