Ar 1971 balsi Brasas apkaimes biedrības pārstāves Ineses Auziņas iecere par sporta laukumu pie Brasas tilta ieguvusi pirmo vietu jaunajā Rīgas iniciatīvā, kur par pašvaldības naudas izlietošanu var lemt arī paši iedzīvotāji. Atbalsts tiks sešiem projektiem par kopējo summu 500 000 eiro.
„Man liekas, ka nav lielas atšķirības, kura vieta ir balsojumā – pirmā, otrā vai piektā. Galvenais, ka rīdzinieki ir saņēmušies, paskatījušies apkārt un pateikuši Rīgas domei: šīs ir vietas, kas mums ir svarīgas! Šīs ir lietas, ko mēs gribam!” uzsver Inese Auziņa.
Brasas sporta laukums plānots krustcelēs starp trim apkaimēm – Brasu, Čiekurkalnu un Sarkandaugavu. Brasā vien ir 13 tūkstoši iedzīvotāju – vairāk nekā visā Kuldīgā vai Siguldā un tikai mazliet mazāk nekā Cēsīs. Vietu noskatījuši līdzās bērnu laukumam, ko pēc ilgas gaidīšanas beidzot iekārtoja pašvaldība.
„Kad no biedrības „Brasa” aizgājām apsekot teritoriju, satikām jauniešus, kuri vienkārši turpat, pļavā, spēlēja futbolu, izmantojot kaut kādu aizvēsturisku futbola vārtu rāmi. Viņi teica, ka bieži te nāk, citi paskrien, pavingro. Sapratām, ka vieta ir laba – ir liela zaļā zona, diezgan tālu apkārtējās ielas – Laktas, Upes iela. Nomērījām, ka būtu pietiekami daudz vietas, lai varētu iekārtot laukumu, kur var spēlēt strītbolu, kā arī mini futbola laukumu,” stāsta Brasas apkaimes biedrības pārstāve.
Aktīvo iedzīvotāju diskusijas, kam tieši laukumā vajadzētu būt, bijušas gana asas, bet grūtākais nācis pēc tam, atceras Inese Auziņa.
„Iedzīvotājs parastais taču nezina, cik maksā, piemēram, sagatavot bruģa segumu,” saka Auziņa.
Bet pašvaldībai vajadzēja iesniegt konkrētu projekta tāmi līdz 100 tūkstošiem eiro. Nācās meklēt tāmētājus pašu iedzīvotāju vidū.
„Sākām ar to, ka aptaujājām cilvēkus apkārtnē, kuri nodarbojas ar sportu. Piemēram, jautājām futbola trenerim, jautājām cilvēkam, kurš jau daudzus gadus nodarbojas ar strītbolu… Ja viņi paši nezināja, tad vismaz varēja ieteikt cilvēkus, kas zināja vairāk,” skaidro Auziņa.
Lai gan bijusi nozīmēta kontaktpersona pašvaldībā, vairāki jautājumi tā arī palikuši neatbildēti. Piemēram, kam būtu jāgādā par jaunā sporta laukuma apgaismošanu.
Tāmēšana ir viena no lielākajām grūtībām, ar ko projektu iesniegšanā paredzami sastapušās arī citas Rīgas apkaimju biedrības. Apkaimju alianses vadītāja Alija Turlaja, kura bija arī projektu vērtēšanas komisijā, norāda – atbildīgās institūcijas tāmes vēlreiz izvērtējušas, un pārsvarā summa pieaugusi, reizēm pārsniedzot atļauto slieksni, lai varētu startēt konkursā. Taču jaunā iniciatīva bijusi liels pārbaudījums arī domāšanas maiņas ziņā.
„Ļoti daudz laika mums paņēma pārliecināšana, ka pasūtītājs šiem projektiem ir tieši rīdzinieki un ka mums kā komisijas locekļiem kopā būtu jāatrod veids, kā šie projekti varētu tikt īstenoti. Jo bieži vien Rīgas pašvaldībā ir iegājusies prakse, pirmkārt, saredzēt to, ko nevar, nevis to, ko var,” norāda Turlaja.
Virkne projektu pašvaldībā atzīti par „tehniski neieviešamiem”, tādēļ nav izvirzīti balsošanai. Tos var aplūkot mājaslapā balso.riga.lv, kur redzamas arī atbalstu ieguvušās ieceres – sporta laukums Brasā, Āgenskalna laukums, sporta komplekss Ķengaragā, atpūtas zona pie Daugavas Dārziņos, kultūras terase Jaunciemā un arī sabiedriskā transporta pieturvietu sakārtošana Rītabuļļos par 80 tūkstošiem eiro, kas gan šķistu tiešs pašvaldības uzdevums, nevis ekstra, par ko jācīnās konkursā.
Balsojumā aiz svītras palikuši citi līdzīgi projekti – gājēju celiņa iekārtošana Āraišu ielā, velonovietnes centrā un nestrādājoša publiskā ūdens krāna salabošana. Kas notiks ar tiem, jautāju Rīgas pašvaldības izpilddirektoram Jurim Radzevičam, ko sazvanu ārzemēs.
„Jā, es jums piekrītu, ka virkne projektu ir ar mazu finansējumu, un mēs noteikti izpētīsim iespēju tos realizēt. Bet mums tomēr jāatstāj tā opcija, ka ir balsošana. Tad ir jautājums par taisnīgumu tiem projektiem, kuri netiek atbalstīti ar iedzīvotāju interesi. (..) Bet jā, tas ir viens no projekta mērķiem – ka iedzīvotāji ar šo balsojumu parāda tās vājās vietas, kuras mums tāpat būtu jārisina,” uzsver Radzevičs.
Arī Apkaimju alianses vadītāja Alija Turlaja cer, ka pašvaldība izmantos iespēju ne tikai motivēt iedzīvotājus piedalīties budžeta plānošanā, bet mainīt arī ierēdņu domāšanu.
„Kā veidot sadarbību starp departamentiem, kā meklēt iespējas, kā nebaidīties eksperimentēt pilsētā! Mēs ļoti ceram uz daudz uzlabotāku [konkursa] nolikumu un ļoti ceram, ka nākamgad idejas varēs iesniegt visi rīdzinieki,” aicina Turlaja.
Tā kā šogad balsošana noslēgusies vien rudenī, atbalstītos projektus pārsvarā īstenos nākamgad. Solītie 500 tūkstoši gan visiem tāpat tikšot. Līdzīgu summu domāts atvēlēt arī nākamā gada iecerēm. Pašvaldības izpilddirektors gan lēš, ka „tālākā perspektīvā” būtu jātiecas uz miljona eiro budžetu.
