Ikviens velotūrists, kas kādreiz mēģinājis nokļūt attālākā Latvijas vietā ar autobusu, pazīst mūžīgo neziņu – varēs vai nevarēs autobusā ielikt savu braucamrīku? Līdz ar aktīvā tūrisma sezonu šis jautājums atkal kļuvis īpaši aktuāls. Taču vismaz tuvākos pāris gadus arvien nāksies paļauties uz šoferu labvēlību un tukšu bagāžas nodalījumu, jo prasību atvēlēt vietu velosipēdiem iekļaus tikai jaunajos līgumos ar pārvadātājiem, kas stāsies spēkā 2021. gadā.
Autora ziņas
Kādreizējā Latvijas rūpniecības flagmaņa – Valsts elektrotehniskās fabrikas jeb VEF – simtās gadadienas priekšvakarā durvis vērusi neparasta izstāde VEF muzejā. Tā pievēršas VEF vēstures mazāk zināmajām lappusēm – tehnoloģijām, kas 70. gadu beigās un 80. gados ražotas kā prototipi tālākai inovāciju attīstībai.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajās brīvdienās notiek jau 49. tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. To tradicionāli iezīmē pamatīgi sastrēgumi Berģu virzienā – muzejā lēš, ka apmeklētāju skaits šogad varētu sasniegt 40 000. Audzis arī dalībnieku skaits – gadatirgū šogad andelējas 750 amatnieki, pārtikas tirgotāji un ēdinātāji. Modes virsotnē – rotas un linu kleitas.
Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet jau reāli bremzē Latvijas ekonomikas attīstību, uzsver Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL). Tas ir viens no jautājumiem, ko piektdien, 31. maijā, investori pārrunāja ar Latvijas valdību. Par konkrētiem soļiem darbaspēka imigrācijas atvieglošanā koalīcija gan pagaidām nav spējusi vienoties. Tomēr kopumā jaunās valdības plānus investīciju vides sakārtošanai ārvalstu uzņēmēji vērtēja atzinīgāk nekā iepriekš.
Vīru koris “Gaudeamus” turpina drosmīgus eksperimentus jaunu koncerttelpu apguvē. Gatavojoties kora sešdesmit gadu jubilejai, tapis vēl viens projekts ciklā ““Gaudeamus” Latvijai un…”. Tas būs veltīts Latvijas dabai un notiks piektdienas vakarā bijušajā Rīgas tvaika ūdenssūkņu stacijā, kur neviens koncerts līdz šim nav skanējis.
Privāta iniciatīva ļāvusi atdzimt Raiņa celtajai mājai Jaundubultos. Par to gādājusi nama kaimiņos mītošā Gavaru ģimene. Nespējot noskatīties, kā ilgus gadus pamestajā ēkā mitinās bezpajumtnieki, viņi māju iegādājās, saviem spēkiem atjaunoja un tagad plāno to darīt publiski pieejamu. Namā iekārtota neliela Rainim un Aspazijai veltīta ekspozīcija, kas balstās restaurācijas atradumos un Valda Gavara pētījumā par mājas tapšanu un dzejnieku pavadīto laiku tajā.
Ilgus gadus pamestas dzelzceļa līnijas Vidzemes pusē 250 kilometru garumā pārtapušas velosipēdistu un gājēju ceļos, piedāvājot jaunus maršrutus aktīvās atpūtas cienītājiem. Apmēram miljonu eiro vērtā Latvijas un Igaunijas projekta "Zaļie dzelzceļi" īstenotāji cer, ka iespēja ceļot pa savulaik aizaugušajiem sliežu ceļiem pievilinās vairāk tūristu un audzēs biznesa iespējas reģionā.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pagājuši 15 gadi. Kopš pievienošanās Šengenas zonai – nepilni 12. Katrs no mums pazīst kādu, kurš pāri atvērtajām robežām devies dzīvot citur Eiropā. Bet cik daudz ir tādu eiropiešu, kuri par savām mājām izvēlējušies Latviju? Sižetu sērijā #GalamērķisLatvija Latvijas Radio tikās ar pieciem ārzemniekiem un viņu tuvākajiem kaimiņiem Latvijas laukos un mazpilsētās. Šoreiz stāsts no Sēlijas, kur Latvijas Radio ciemojās pie Benta Gammelgārda no Dānijas.
Policisti pie ģitārām, taustiņiem un bungām – tik neierastu skatu varēs redzēt piecos labdarības koncertos, kuros Valsts policijas koledža sadarbībā ar fondu „ziedot.lv” vāks naudu sešu bērnu rehabilitācijai. Koncertos Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā un Rīgā muzikālie policisti kopā ar profesionāliem mūziķiem centīsies savākt vairāk nekā septiņus tūkstošus eiro un lauzt stereotipus gan par bērniem ar īpašām vajadzībām, gan par policistiem pašiem.
Valdībai drīz jāizšķiras, kur un par kādu naudu celt Rīgas koncertzāli. Kultūras ministrija ar pamatīgiem arhitektu un mūziķu atbalsta spēkiem virza ideju par AB dambi. Bet tam netrūkst arī kritiķu. Pirms trīs gadiem Latvijas Radio tikās ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu, ar kuru kopā apmeklēja orķestra mājvietas - Lielās ģildes – šahtveidīgās aizkulises. Tur pārģērbjas un pirms koncertiem uznācienus gaida mūziķi. Kas ir mainījies, un kādas ir izredzes, ka tuvākajos 15 gados Rīgā būs akustiskā koncertzāle?
Briti Džoanna un Ians Storiji jau vienpadsmit gadu dzīvo netālu no Ērgļiem. Viņi ir pētnieki ar specializāciju lauku ilgtspējīgā attīstībā un arī alpaku audzētāji, lai gan iepriekš Lielbritānijā abi strādājuši citās profesijās. Kā cita valsts var kļūt par tavām mājām pat tad, ja nezini vietējo valodu - šāds ir Džoannas un Iana stāsts Latvijas Radio ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Polis Remigijušs jeb Remi Fetzkī dzīvo Rūjienā, cep maizi un kopā ar sievu – tetovētāju Lieni – audzina divus bērnus. Viņu priecē dzīve mazā pilsētā, kur nopirkta māja par Zviedrijā nopelnīto naudu. Remi un viņa kaimiņieni Māru Krievu Latvijas Radio apciemoja ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Viņš būs Latvijas animācijas jaunā zvaigzne – tā pirms vairākiem gadiem par Gintu Zilbalodi esot sacījis kāds igauņu kino nozares profesionālis. Tagad Zilbaloža pirmā pilnmetrāžas animācijas filma “Projām” ir iekļuvusi divos no pasaules prestižākajiem animācijas festivāliem. Interesi par jauno talantu vairo arī fakts, ka šo filmu viņš radījis viens pats – sākot no scenārija un beidzot ar mūziku.
Jauni vaibsti “Dauderu” muzejā – pateicoties mecenāta Gaida Graudiņa ziedojumam, vēsturnieki veikuši pamatīgu pētījumu un atklājuši pārsteidzošus faktus par “Dauderu” grezno savrupnamu un tā dzīvi kādreizējā Rīgas rūpniecības šūpulī – Sarkandaugavā. To visu tagad var aplūkot “Dauderu” atjaunotajā ekspozīcijā, kas caur viena nama piemēru koncentrētā veidā ļauj ieraudzīt visu Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Tā ir mūzika, kas saspēlējas ar laiku, kurā tā veidojas. Mūzika, kas skatās, kas notiek apkārt. Ar šiem vārdiem sākas grupai “Jumprava” veltītais mūzikls, ko Nacionālajā teātrī iestudējis Valters Sīlis.
Sprādzienā Ādažu bāzē šorīt gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante. Vēl divi albāņu karavīri ir ievainoti, viens no viņiem ir smagā stāvoklī. Par to šodien īpaši sasauktā preses konferencē informēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadība. Pēc notikušā uz dienesta izmeklēšanas laiku Ādažu poligonā pārtrauktas visas apmācības, par notikušo sākts kriminālprocess.
Latvijā pirmdienas naktī pārspēts 6.maija aukstuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Madonas novērojumu stacijā saullēktā reģistrēti -4,8 grādi. Stādaudzētavās iespējamos sala postījumus pirmdienas rītā vēl apzina.
Vismaz par trim mēnešiem paildzināsies Okupācijas muzeja pārbūve un, visticamāk, 5,2 miljonus eiro vērtais projekts arī sadārdzināsies. Tas tādēļ, ka būvdarbu laikā ekspertiem radušās šaubas par padomju laikā izbūvētās ēkas konstrukciju drošību un atbilstību mūsdienu būvniecības standartiem. Ēkas īpašnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” – pasūtījis papildu ekspertīzi, un būvniecības gala termiņš pagarināts līdz 30.septembrim. Okupācijas muzejs tikmēr turpina mitināties pagaidu telpās un par radušos situāciju pagaidām neraizējas.
Divdesmit deviņus gadus pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu ir skumji raudzīties uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri arvien iestājas par mācībām krievu valodā un uzskata, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) dara pāri tikai „tāpēc, ka krievs”, atzīst bijusī Augstākās Padomes (AP) deputāte un biedrības „4. maija deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka.