Pusaudzim par spridzināšanas draudiem skolā - var iestāties kriminālatbildība ar sekām uz mūžu

Vēlme apliecināties, kas noved pie kriminālatbildības ar sekām uz mūžu, – tāds varētu būt iznākums kāda jaunieša mērķtiecīgajai savas skolas terorizēšanai nedēļas garumā. Sešās dienās viņš izsūtīja četrus anonīmus e-pastus ar viltus draudiem par spridzekli Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, taču policija viņu drīz vien atšifrēja. Jaunietim draud kriminālatbildība.

ĪSUMĀ:

  • Pagājušajā nedēļā Rīgas Valsts 3. ģimnāzija spridzināšanas draudu dēļ evakuēta četras reizes.
  • Direktors: Aizdomas krīt uz 10. klases skolēnu, kurš skolā mācās pirmo gadu.
  • 16 gadus vecajam jaunietim draud kriminālatbildība.
  • Krimināli sodītam cilvēkam ir vairāki ierobežojumi nākotnē.
  • Eksperte: Pusaudži nereti vispirms dara un tikai tad domā un apjauš sekas.
  • Psiholoģe iesaka: Ar jauniešiem jārunā par atbildības uzņemšanos.
  • Skolēniem tagad jārēķinās ar garāku mācību gadu vai darbu brīvlaikā.
  • Direktors: Vieglākais būtu jaunieti no skolas izslēgt, taču tas nav pareizākais.

Tagad Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā dzīve vismaz ārēji atgriezusies ierastajā ritmā. Pagājušajā nedēļā to spridzināšanas draudu dēļ evakuēja četras reizes. Skolēni mācības turpināja netālajā Rīgas domē, Tehniskajā universitātē un Pēterbaznīcā.

Pusaudzim par spridzināšanas draudiem skolā - kriminālatbildība ar sekām uz mūžuMāra Rozenberga

    Direktors Andris Priekulis stāstīja, ka aizdomas krīt uz kādu 10. klases skolēnu ar labām informācijas tehnoloģiju (IT) prasmēm, kurš šajā skolā mācās pirmo gadu.

    „Kāpēc viņš to darīja – to ir ļoti grūti pateikt. (..) Ir sajūta, ka viņš jūtas nenovērtēts, neatzīts. Viņš negrib būt parasts. (..)

    Ja pierādīsies, ka tas ir viņš, tad viņam ir bijušas problēmas arī iepriekš, viņš ir mēģinājis izmantot savas IT zināšanas destruktīvi,” atzina direktors.

    Par nodarīto 16 gadu vecajam jaunietim draud kriminālatbildība pēc panta “par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu” kādā ēkā vai pie tās.

    Par to draud brīvības atņemšana līdz vienam gadam, piespiedu darbs vai naudas sods. Valsts policijā uzskata – sodiem par šādu rīcību vajadzētu būt vēl bargākiem, ņemot vērā, cik daudz atbildīgo dienestu resursu šādi viltus izsaukumi patērē.

    Krimināli sodītam cilvēkam būs problēmas ar piekļuvi valsts noslēpumam, šaujamieroča atļauju, ieceļošanu ASV bez vīzas.

    Viņš arī nevarēs kļūt par policistu un ieņemt virkni citu amatu, atgādināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

    „Jārēķinās, ka mūsdienās tāds ieraksts paliek uz mūžu. Ja runājam par pēdējo gadījumu, es aicinātu pievērst vairāk uzmanības no vecāku puses, ko dara viņu bērni, un sākt skaidrošanu jau mājās, ka

    likuma normu pārkāpšana agri vai vēlu nāks gaismā, un jaunietis tiks saukts pie atbildības. Un tas, maigi izsakoties, radīs neērtības turpmākajā dzīvē,” uzsvēra Sozinovs.

    Latvijas Radio uzrunātie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas vidusskolēni pēc notikušā par šādas rīcības sekām ir labi informēti:  

    • „Var būt naudas sods vai cietumsods,” zina teikt 12. klases skolnieks. „Kriminālprocess, kas sabojā visu nākotni, jo pēc tā vairs nevar ieņemt konkrētus amatus,” piebilst viņa skolasbiedrene.
    • „Tas nav forši. Man tas reāli nepatīk,” par notikušo saka kāds no skolasbiedriem, „cilvēki reāli pārdzīvo, viņiem tiek bojāti nervi.”
    • „Manuprāt, tā ir psiholoģiska problēma. Cilvēks meklē varas izpausmi, jo šādā veidā uz īsu brīdi var iegūt varu pār citiem,” secina kāda 12. klases skolniece.

    Līdzīgas situācijas ar ziņotājiem par viltus spridzekļiem bijušas arī psiholoģes Jolantas Ūsiņas praksē. Viņa pati ilgstoši strādājusi skolā un pašlaik ģimenes psiholoģijas centrā „Līna” strādā gan ar ģimenēm, kurās ir pusaudži, gan ar pašiem pusaudžiem.

    Eksperte norāda – pusaudži nereti vispirms dara un tikai tad domā un apjauš sekas. Nostrādā bara instinkts vai vēlme sevi pierādīt.

    Kā rīkoties vecākiem? „Pirmkārt, vispār ģimenē runāt ar pusaudzi. Un jautāt – ko tu par to domā? Nevis uzreiz nosodoši, bet ļaut viņiem šo situāciju izrunāt ārā. Kaut vai par šo konkrēto gadījumu – ko tas viņam nozīmē? Varbūt viņš teiks, ka tas ir baigais joks. Bet nav jau vairs joks, tā ir arī atbildība.

    Un par šo atbildības uzņemšanos arī ir jārunā,” ieteica psiholoģe.

    Par to šajās dienās daudz runā arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur skolēniem tagad jārēķinās ar evakuāciju dēļ pagarinātu mācību gadu vai darbiem brīvlaikā, un iespējamais vainīgais atzinības vietā izpelnījies tikai līdzbiedru dusmas.

    Direktors Priekulis atzina – vieglākais būtu jaunieti no skolas izslēgt. Taču, viņaprāt, ne pareizākais.

    „Pareizākā darbība būtu, ka viņš pats kā cilvēks spētu mainīties. Pašlaik, ja tas tā pierādīsies, viņš ir nodarījis lielu ļaunumu daudziem cilvēkiem un, iespējams, pats par to vēl priecājies. Un, kļūstot vēl gudrākam IT jomā, viņš var nodarīt ļaunumu vēl lielākam skaitam cilvēku.

    Pareizākais būtu, ka viņš spētu atzīt, ka ir izdarījis sliktu, un just, ka sabiedrība ir iecietīga pret to, ka viņš mainās,” rezumēja skolas direktors.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti