Pirmo līdz ceturto klašu skolēnu brīvpusdienas nākamgad tomēr negulsies tikai uz pašvaldību pleciem, kā to sākotnēji rosināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Panākts kompromiss, ka pārejas periodā brīvpusdienu izmaksas pašvaldības dalīs proporcionāli ar valsti. Pašvaldību savienībā gan pārmet, ka valsts savu daļu uzņemšoties no pašvaldībām atņemtās naudas. Tikmēr vecāku pārstāvji norāda – lai no kura maciņa, brīvpusdienas arī turpmāk jānodrošina visiem mazajiem skolēniem neatkarīgi no ģimeņu turības.
Autora ziņas
Katastrofāla aina atklājusies Rīgas parku un skvēru apsekojumā, ko pavasarī uzdeva veikt tobrīd vēl mēra pienākumu izpildītājs un nu jau Rīgas mērs Oļegs Burovs("Gods kalpot Rīgai" (GKR)). Trīsdesmit parku teritorijās celiņi un cita infrastruktūra ir avārijas stāvoklī. Taču Rīgas domes budžetā nav atsevišķa finansējuma šādiem remontiem. To rosina veidot Mājokļu un vides departaments, nākamā gada budžetā pieprasot 300 tūkstošus eiro. Taču skaidrs, ka naudas nolaisto parku atjaunošanai vajadzētu daudz vairāk.
Ar izrādi pašiem mazākajiem skatītājiem “Čigānmeitēns Ringla” 13. septembrī jauno sezonu atklāj Latvijas Leļļu teātris. Tā ir jaunās aktrises Alīdas Pērkones autorizrāde. Tieši saistībā ar jauno aktieru uzņemšanu un konfliktu ar aktierkursa vadītāju un nu jau atlaisto galveno režisoru Ģirtu Šoli pēdējā laikā Leļļu teātra vārds publiski izskanējis visskaļāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") aicina Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, lai ātri un atbilstoši likumam varētu noslēgt jaunus līgumus ar atkritumu izvedējiem. Valdība Pūces sagatavoto rīkojuma projektu vēl nesteidzas apstiprināt, jo Konkurences padome norāda, ka neredz šķēršļus, kāpēc spēkā nevarētu palikt līgumi ar līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem. Valdība lūdza juridisku izvērtējumu iesaistītajām pusēm līdz plkst.15.
Nevis kvantitāte, bet kvalitāte – ar šādu pieeju septembra beigās Jūrmalā startēs jau ceturtais starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss. Šogad konkursam atlasīti deviņi kori no septiņām valstīm, aiz svītras atstājot virkni zemāka līmeņa pretendentu. Konkursa rīkotāji turpina ceļu uz sākotnēji nosprausto mērķi – padarīt Jūrmalas konkursu par vienu no pasaules koru konkursu smagsvara – Eiropas „Grand Prix” – posmiem.
Rīgā no 5. līdz 13. septembrim notiek 15. starptautiskais jaunā teātra festivāls „Homo Novus”, kas skatītājiem piedāvā svaigu un nepieradinātu teātra pieredzi. Viena no interesantākajām šī gada festivāla sadaļām ir trīs japāņu mākslinieku pirmizrādes. Latvijas Radio uz sarunu aicināja vienu no viņiem – teātra režisoru un vizuālo mākslinieku Akiru Takajamu.
Skolas durvis šajā mācību gadā ver mazliet vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu un apmēram 21 tūkstotis skolotāju. Lai gan uz papīra skolotāju un skolēnu skaita attiecība skaitās pavisam normāla, īsi pirms jaunā mācību gada Latvijas skolās trūka apmēram 500 skolotāju. Dažās skolās teic: atrast jaunus mācībspēkus kļuvis tik grūti kā nekad. Latvijas Radio mēģina rast atbildes uz jautājumiem - kāpēc tik tālu esam nonākuši un vai nozares vadībai ir skaidrs, ko iesākt?
„Rīgas satiksme” līdz gada beigām nolēmusi pagarināt jūnijā sākto pilotprojektu, kurā piecos maršrutos iekāpt ļauts tikai pa transportlīdzekļa priekšējām durvīm. Pirmie mēneši esot apliecinājuši, ka cilvēki šādā režīmā patiešām apzinīgāk reģistrē braucienu, kas ļautu gan kāpināt biļešu ieņēmumus, gan labāk plānot maršrutus. Tiesa, eksperiments pagaidām notiek tikai maz noslogotos maršrutos, tāpēc par tā paplašināšanas iespējamajiem panākumiem ir grūti spriest.
Partijas "Vienotība" kongresā Rīgā sestdien par partijas vadītāju atkārtoti ievēlēja Saeimas deputātu Arvilu Ašradenu, kurš bija vienīgais šī amata kandidāts. Kopējais noskaņojums kongresā bija optimisma pilns, partijas pārstāvjiem paužot pārliecību par "Vienotības" ietekmes nostiprināšanos un turpmāku pieaugumu.
Savu simtgadi šogad svin virkne institūciju, kas dzima drīz pēc Latvijas valsts dibināšanas. Tieši 29. augustā simt gadu aprit Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). Pagājuši arī tieši pieci gadi, kopš bibliotēka gaida apmeklētājus savās jaunajās mājās – Gunāra Birkerta projektētajā Gaismas pilī. Tikmēr jubileju svin arī LNB direktors Andris Vilks, kurš vada bibliotēku apaļus 30 gadus.
Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” kamerzālē 27.augusta vakarā skanēs Kanādas latviešu komponistam, pirms simt gadiem Liepājā dzimušajam Tālivaldim Ķeniņam veltīta koncertprogramma „Ķeniņš un vēstules”. To atskaņos trīs kamermūziķes – pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un flautiste Liene Denisjuka-Straupe.
Žigulītī pie Gaiļezera slimnīcas. Tieši tik prozaiskā vietā tapa vārdi vienai no vēlākajām Atmodas laika himnām – „Baltijai”, ko labāk pazīstam pēc leģendārā piedziedājuma „Atmostas Baltija”. Šis Borisa Rezņika un Valda Pavlovska kopdarbs netika komponēts speciāli Baltijas ceļam, taču vēlāk nesaraujami ar to saauga. Baltijas ceļa 30.gadadienā pavisam jaunu versiju par šo dziesmu radījis reperis Ozols. Šovakar tā skanēs pie Brīvības pieminekļa.
Pieci spilgti pūšaminstrumentālisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Dāvja Sīmaņa režija – tik intriģējoša kombinācija sestdien, 24.augustā būs klausāma un skatāma Rēzeknes koncertzālē „Gors”. Festivāla „LNSO vasarnīca” ietvaros pirmatskaņojumu piedzīvos trīs starptautiski atzītajam pūšaminstrumentu kvintetam „Carion” veltīti jaundarbi. To autori iedvesmu smēlušies arī 30 gadu senajos Baltijas ceļa notikumos.
Penzas mākslas skola Krievijā ir atslēgvārds, kas vieno virkni latviešu 20. gadsimta sākuma mākslinieku, kurus šodien pazīstam kā modernisma pamatlicējus Latvijas mākslā. Tieši Penza Pirmā pasaules kara laikā kļuva par viņu mācību vietu, ar skarbiem sadzīves apstākļiem un skeptiskiem pasniedzējiem saliedējot vēlāk Latvijas mākslas vēsturē tik nozīmīgo Rīgas mākslinieku grupu. 20. augustā viņiem veltīta izstāde vērs durvis Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā Rīgā.
No lidmašīnas birstoši ziedi, miliči vienā cilvēku ķēdē ar pārējiem un Aivara Liepiņa ikoniskās fotogrāfijas no helikoptera – šie un citi leģendāri Baltijas ceļa foto kadri pašlaik apskatāmi lielformāta izstādē pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Fotogrāfiju atlasē apvienojušies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālie arhīvi.
Dokumentālā filma „Laika tilti” apliecināja, ka trīs Baltijas valstis spēj sadoties rokās arī šodien, saka Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Šī Latvijas simtgades filma bija viena no pirmajām, kuru kopā veidoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kino meistari. Tomēr pašmāju filmu aprite starp Baltijas valstīm aizvien ir kūtra. Jau trešo gadu to cenšas mainīt Nacionālā kino centra rīkotās Baltijas filmu dienas. Godinot Baltijas ceļa 30.gadadienu, līdzīgu iniciatīvu šogad īstenojusi arī Latvijas Televīzija.
„Mans vārds ir Džonatans Stīls, ilgus gadus esmu strādājis laikrakstā „The Guardian”. Pašlaik vairs neesmu štata autors, bet 1989.gadā es vadīju „The Guardian” Maskavas biroju. Biju šajā amatā no 1988. līdz 1994.gadam un atspoguļoju visu, kas bija saistīts ar Padomju savienības sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.
Solidaritātes apliecinājuma mītiņi Baltijas ceļa atbalstam notika Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē – šie vārdi lasāmi vēstures aprakstos par unikālo akciju, kurā 1989.gada 23.augustā rokās sadevās teju divi miljoni cilvēku no Viļņas līdz Tallinai. Daudz esam stāstījuši par pašu Baltijas ceļu, bet cik daudz zinām par akcijām, kas tobrīd mūsu atbalstam un Molotova-Ribentropa pakta 50 gadu atcerei notika ārpus Baltijas? Latvijas Radio uzmeklēja trīs cilvēkus, kuri aktīvi piedalījās pasākumos Bonnā, Vašingtonā un Stokholmā.
No 1912.gadā ražota „Ford” automobiļa līdz 1989.gada žiguļiem un moskvičiem – tik raiba kompānija šajās dienās devusies braucienā pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu no Viļņas līdz Tallinai. Tas ir Baltijas valstu antīko automobiļu klubu veltījums šī unikālā notikuma trīsdesmitgadē, ko atzīmēsim jau piektdien. Seno spēkratu parādi visi interesenti jau pirmdienas rītā varēs vērot pie Brīvības pieminekļa Rīgā un pēcpusdienā – Cēsīs. Kādas ir brauciena dalībnieku atmiņas par Baltijas ceļu un kādēļ tā laika auto šodien atkal ir modē?