"Nolēmām, ka šajā gadā protesta akcijas nerīkosim, spersim pussoli kompromisa ceļā. Bet, ja martā nebūs precīza finansējuma algu paaugstināšanas grafika, sekos protesta akcijas.
Par konkrētu formu vēl nenolēmām – vai tas būs pikets, vai streiks, bet atsevišķi kolēģi pat izteica ierosinājumu neuzsākt jaunā [kompetenču] satura īstenošanu [no 2020.gada rudens tas jāievieš 1., 4., 7. un 10.klasē].
Ja valdība nevar pildīt spēkā esošus likumus, tad lai arī neprasa no pedagogiem pildīt tās reformas, kas ir uzsāktas. (..) Ja mums būs par katru [atalgojuma paaugstināšanas grafika] soli jāiestājas ar protesta akcijām, tad vienā brīdī acīmredzot būs jābūt kaut kam stipri gruntīgākam, lai politikas veidotājiem būtu mācība," teica LIZDA vadītāja.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā, Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā, valdība 2018. gada sākumā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus valdība noteica – grafiks ir indikatīvs, un par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lems atsevišķi. Noteikts, ka algas palielinās, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.
Iepriekš solījums celt pedagogu algas dots, kad ekonomikas gada izaugsme bija 4%-4,5% apmērā, tā 2020. gada valsts budžeta projekta skatīšanas sēdē valdībā norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Viņš akcentēja, ka pedagogu algu celšana ir vienīgais normatīvajos aktos minētais solījums, ko valdība pilda. "Pie jebkuriem papildu līdzekļiem, kas nonāks budžetā, tā būs prioritāte," uzsvēra finanšu ministrs.
