Stāstot par Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkoto konferenci “Vizma Belševica un vārda brīvība”, dzejniece Anna Auziņa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atsauc atmiņā 15 gadus senu notikumu – toreiz, pēc Margitas Gūtmanes iniciatīvas, arī notika Belševicai veltīta konference. Tās galvenie virzieni – akadēmiski pētījumi un laikabiedru atmiņas par mūžībā aizgājušo dzejnieci. Vizmas Belševicas 90. jubilejas gads no jauna rosina plūkoties uz viņas daiļradi.
Tagad pētnieku interese pievērsta arī režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas ekrāndarbam “Bille”.
Starp referentiem arī jaunākās paaudzes literatūrzinātnieki.
Konferences norise tiks izvērsta visas dienas garumā, zinātniskajai daļai pret vakaru pārejot radošajā. Auziņa ieskicē – dienas pirmā pusē ieplānoti 14 referāti četrās sekcijās: “No rīta pirmā būs dzejas sekcija, pēc tam prozas sekcija. Trešā sekcija būs veltīta tulkojumiem, un tajā būs referāti gan par Vizmas pašas tulkotājas darbu, gan Ivara Šteinberga referāts par Vizmas atdzeju, gan referāti par Vizmas tulkojumiem citās valodās, konkrētāk – būs viešņa Mirja Hovila no Somijas, kura somu valodā tulkojusi “Billi”. Ceturtajā sekcijā – ar nosaukumu “Vizma dzīvo tālāk” – būs referāti, kas veltīti Belševicai kino ekranizējumos, atmiņās un muzeja krājumos.”
Tiltu no konferences zinātniskās daļas uz radošo metīs diskusija “Vizma un mūsdienas”.
Savukārt lasījumos “Dzejniece” piedzīvosim sešu mūslaiku dzejnieču – Ineses Zanderes, Ingas Gailes, Ingmāras Balodes, Ausmas Perons, Katrīnas Rudzītes un Marijas Luīzes Meļķes – interpretācijas par viņu izraudzītiem Belševicas tekstiem. “Tās ir dažādu paaudžu dzejnieces – [..] dažas ir pazinušas Vizmu Belševicu dzīves laikā, bet jaunākā dalībniece Marija Luīze Meļķe vēl bija bērns, kad 2005. gadā Belševica aizgāja mūžībā,” pauž Anna Auziņa.
Viņa saredz, ka šīm sešām dzejniecēm Belševica un viņas risināti motīvi ir ļoti svarīgi.
Vizmas Belševicas dzeju lasīs arī Baiba Broka un Guna Zariņa. Radošo daļu bagātinās mūzika, ko izpildīs grupa “Zāle” un Ilze Grunte.
Tiešsaiste tiks nodrošināta Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta "Facebook" un "Youtube" kontā. Papildu informācija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā un "Facebook" kontā.
Taujāta, vai Vizmas Belševicas gara spēks joprojām dzīvo starp jaunajiem literātiem, dzejniece Auziņa atbild apstiprinoši: “Literātiem, rakstniekiem un dzejniekiem it sevišķi Vizma joprojām ir svarīga un pietiekami labi zināma. Ceturtdienas pasākums varētu Vizmu Belševicu no jauna aktualizēt lasītāju un klausītāju vidū. [..]
Tas ir mūsu darbs, lai Vizma Belševica netiktu aizmirsta.”
