Virtuālā izstāde, kas sniedz ieskatu latviešu literatūrā, ir daļa no vērienīga pētnieciska projekta ar tādu pašu nosaukumu – “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”. Projekta vadītājs ir literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs. Viņš skaidro, ka desmit virtuālās izstādes daļas atbilst iecerētā pētījuma struktūrai. Projekta izstrādē iesaistīti ne tikai literatūrzinātnieki, bet arī citu jomu pārstāvji un divas doktorantes no Latvijas Universitātes (LU).
Taujāts, kas rosinājis pievērsties latviešu literatūrai 19. gadsimtā, projekta vadītājs atzīmē, ka galvenokārt tie bijuši kolēģu ļoti interesantie pētījumi par šo gadsimtu – gan par preses vēsturi, gan par to posmu latviešu literatūrā, kas bijis pirms tā, ko mēdzam dēvēt par latviešu nacionālās literatūras dzimšanu.
“Manuprāt, 19. gadsimts lielā mērā ir izveidojis latviešu nāciju [..], kura izcīnīja iespēju izveidot savu valstiskumu un pēc tam bija pietiekami spēcīga un pašapzinīga, lai šo valstiskumu atgūtu,”
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic Kalnačs.
Virtuālās izstādes un tālāk jau arī pētījuma iecere sākas ar biedrībām. Pētnieki aplūko, kā tās veidojās, kā arī izseko debatēm par latviešu lomu sabiedrībā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” sniedz ieskatu arī lasīšanas vēsturē, tostarp pārejā no atsevišķu, lielākoties reliģisku grāmatu lasīšanas uz dažādāku, laicīgu literatūru. Izstāde iezīmē arī tulkojumu, folkloras tēmu un vēl citus tēmu lokus.
“Viena no [projekta] īpatnībām varētu būt tā, ka mēs neesam koncentrējušies tikai uz literāru tekstu analīzi, bet patiešām mēģinām veidot to kultūras telpu, no kuras tas viss izaug,” stāsta Benedikts Kalnačs.
Virtuālā izstāde apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta resursu un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu.
