Krājumu sastādījuši Oskars Treimanis un Eva Eglāja-Kristsone, konsultants Kaspars Zellis, mākslinieks Mārtiņš Zutis, redaktore Signe Raudive.
“Viens no sava laika dzēlīgākajiem un asākajiem cīnītājiem dzejā, 19. un 20. gadsimta mijā populārais dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) ir spilgts epigrammas žanra pārstāvis latviešu dzejas vēsturē līdzās Kažoku Dāvim, Līvu Jurkam, Skuju Frīdim, Kārlim Dzelzkalnam, Aspazijai un Rainim,” raksta krājuma izdevēji. Nepublicētās dzejas krājums “Sarkanā paradīzē” sarakstīts no 1939. līdz 1944. gadam un ir pēdējais zināmais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa pilnais manuskripts.
Kā skaidroja apgādā, Otrā pasaules kara gados darbs pie krājuma Edvardam Treimanim-Zvārgulim kalpoja kā viens no retajiem bezierobežojumu pašizpausmes veidiem, kā kompensēt liegto iespēju atklāti paust savus uzskatus publiskās vai pat privātās sarunās, sarakstēs un publicēšanai paredzētos literāros jaundarbos. “Manuskripts, visticamāk, sākotnēji tapis bez skaidra uzstādījuma par tā uzbūvi, apjomu vai struktūru, autoram nenojaušot, par ko viņš lasīs un attiecīgi – rakstīs jau nākamajā dienā. Kā noprotams no manuskriptā ievietotajām atsaucēm, laikraksti “Jaunākās Ziņas” un “Padomju Latvija” bijuši starp biežāk izmantotajiem Edvarda Treimaņa-Zvārguļa informācijas avotiem. Tajos meklējamas ziņas, kas kalpojušas par ierosmes avotu daļai no krājumā “Sarkanā paradīzē” iekļautajiem dzejoļiem. Rezultāts ir savdabīga dienasgrāmata epigrammas žanrā, kas mūsdienās kalpo kā necenzēts ieskats neatkarīgās Latvijas laika rakstnieka uzskatos,” norādīja krājuma izdevēji.
“Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzejā atklātās sajūtas, iespējams, nav krasi atšķirīgas no kopējās inteliģencē valdošās noskaņas, bet to unikalitāte slēpjas neparastajā formā,
tiešā un ļoti atklātā ironijā un dzelošā satīrā, ciešajā saiknē ar sava laika realitāti un personībām.”
Pēc astoņdesmit klusēšanas gadiem dienasgaismu ieraudzījušais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa krājums “Sarkanā paradīzē”, ko papildina dzejnieka mazmazdēla Oskara Treimaņa ievads, uzskatāms par tematisku turpinājumu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotajam epitāfiju krājumam “150 epitafu jeb kapuzrakstu”, kas nāca klajā 2016. gadā uz dzejnieka 150. jubileju.
