“Sinfonietta Rīga” sezonas noslēgumā iekļautais Igora Stravinska koncerts “Dambārtonas ozoli” reiz veltīts ievērojamam amerikāņu diplomātam, mākslas mecenātam un filantropam Robertam Blisam un viņa kundzei Mildrēdai Blisai abu 30. kāzu jubilejā.
“Tas savā ziņā ir klasisks darbs. Tajā pašā laikā tur ir Stravinska elegance un asprātība katrā taktī, viņa brīnišķīgās manipulācijas ar ritmu, ar liekām taktsdaļām. Tas viss tur tādā kolosālā zupā ir savārīts, ja tā drīkst teikt. Ļoti garšīgi, tiešām.
Tas nav tāds gadījuma rakstura [darbs], kad viss tiek vienkārši samests vienā katlā. Viņa prāts, intelekts ir nepatverams. Viņš ar to brīvi rīkojās un pielietoja pēc vajadzības, kā nu paša fantāzija kurā brīdī teica priekšā,” pauž “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Normunds Šnē.
Sezonas noslēguma koncertā arī kāds pirmatskaņojums – kamersimfoniju ciklam pasūtinātais Jāņa Petraškeviča jaundarbs. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” komponists atklāj, ka impulss radīt nācis ne tikai no “Sinfonietta Rīga” puses, bet arī no sitaminstrumentālista Guntara Freiberga, kurš Petraškeviču reiz uzrunājis komponēt viņam izvērstu opusu.
Apvienojot iepriekšminētos impulsus, tapa kamersimfonija 34 instrumentiem un solo perkusijām “Echoing Distances”. “Šī bija pirmā reize, kad es par sitaminstrumentiem domāju tik solistiskā rakursā.
Būtībā, šis ir arī mans pirmais opuss, kas komponēts ar domu – solists iepretim orķestrim. [..]
Šeit fokuss vairāk uz perkusijām kā kontrastējošu elementu, varētu pat teikt, kā konfliktējošu spēku orķestra kontekstā,” stāsta Petraškevičs.
Viņš piebilst, ka, lai gan skaņdarbā dominē kaismīgi ekspresīvais, dramatiskais veidols, līdzās tam ir arī vairākas kompensējošas epizodes – miera salas pārējā vētrainībā.
“Echoing Distances”, kā apliecina Guntars Freibergs, ir pirmais skaņdarbs, kas radīts speciāli viņam. Lūk, solista ieteikums klausītājiem: “Lai uztvertu šo mūziku, klausītājam iespējams ir jāatmet savas gaidas vai savi stereotipi, kā vajadzētu skanēt mūzikai. Es runāju par tādiem klausītājiem, kas nav speciāli mūzikā iedziļinājušies, mācījušies. Ir vienkārši jāatver savas ausis un jāklausās visas tās skaņu nianses, skaņu bagātība, kas nāk ārā no orķestra. Man palīdz, ja uztveru to kā veselu skaņu gleznu, skaņām ļoti bagātīgu paleti.”
Bet kā trešais darbs 15. sezonas noslēguma koncertam izraudzīta Roberta Šūmaņa Otrā simfonija Domažorā. Normundam Šnē tā ir īpaši tuva:
“Varbūt tāpēc, ka tā ir ļoti piemērota mūsu sastāvam. Tajā pašā laikā tai mūzikā ir milzīgas idejas un kolosāls domāšanas dziļums.
[..] Šī ir neparasti aizrautīga mūzika.”
Viņš stāsta, ka Otrās simfonijas sarakstīšanas laiks Šūmaņa visnotaļ drūmajā dzīve saistāms ar gaišāka ceļa posmu. Aizrautīgo darbu klasiķis fiksējis arī dienasgrāmatas lappusēs.
Koncerta bezmaksas tiešraide skatāma kamerorķestra tīmekļa vietnē, "Latvijas Koncertu" vietnē, kā arī "Sinfonietta Rīga" un "Latvijas Koncertu" "Facebook" kontos.
Sarunas noslēgumā “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents atzīst, ka šī ansamblim nav bijusi parasta sezona:
“Es nevaru īsti runāt par sezonu, jo faktiski to daudzējādā ziņā noteica nevis tas, ko mēs gribam, bet tas, ko mēs varam atļauties, vai visi ir veseli, vai visi var atnākt uz darbu. Bija diezgan daudz improvizācijas un pēdējā brīža izmaiņas.”
Atsakoties uz padarīto, Šnē joprojām jūt lielu gandarījumu par Latvijas Jaunās mūzikas dienu koncertu "Leimane, Viļums, Grizē”.
Vasarā “Sinfonietta Rīga” ar savu skanējumu bagātinās vairākus notikumus, tostarp Rīgas festivālu un Rundāles Senās mūzikas festivālu. Plānu ir daudz, bet par tiem runāt šobrīd neesot vērts – nav zināms, vai tos drīkstēs realizēt. Lielāka skaidrība varētu būt vasaras izskaņā.
