Viens no viediem, kā rosināt ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, ir līdzfinansējuma piešķiršana, un uz to var pretendēt gan Nacionālā kino centra (NKC), gan Rīgas filmu fonda rīkotajos konkursos. Abu līdzfinansējuma programmu atbalsts ir kombinējams.
Sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” NKC vadītājas vietniece Inga Blese ziņo, ka līdzfinansējuma pieprasījums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā šogad, salīdzinājumā ar citiem gadiem, bijis lielāks – konkurss abās programmās bijis apjomīgs: “Tas nozīmē, ka
Latvijas filmu veidotāji, kas uzmeklē savus ārvalstu partnerus un ieinteresē viņus nākt šurp, ir bijuši ļoti aktīvi un iepriekšējo gadu laikā ir izveidojušies labi kontakti.
Latvija arī diezgan veiksmīgi pagājušajā gadā tika galā ar epidemioloģisko situāciju, kas palīdzēja filmu veidošanas procesam neapstāties gandrīz nemaz.”
Šogad NKC finansējumu piešķīris jau desmit kino projektiem (dokumentālai filmai ar spēles elementiem, TV seriālam un citiem) un daļa no tiem jau tiek uzņemti. Tā kā pieprasījums bijis lielāks, apkopots arī rezerves saraksts. NKC vadītājas vietniece skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi ļauj kino centram prasīt papildu finansējumu un tas arī ir izdarīts. Ministriju saskaņošanas procesā atklājusies pārsteidzoša aina – nav tā, ka visi šo saskata kā investīciju piesaistes mehānismu. Šeit vieta skaidrojošam darbam, pārliecināšanai.
Kopumā Blese izšķir divus būtiskus ieguvumus, ko mums sniedz ārvalstu filmu uzņemšana šeit: viens – ārvalstu filmu veidotāji paši sedz savas uzturēšanās izmaksas Latvijā, otrs – Latvijas filmu veidotāji kļūst aizvien konkurētspējīgāki, jo viņiem ir regulāra iespēja strādāt starptautiskās komandās. Būtiski, ka ar laiku attīstās arī vietējo uzņēmumu materiāltehniskā bāze.
Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs stāsta, ka
Latvijas producenti, nodrošinot servisu ārvalstu kino veidotājiem, viena projekta īstenošanas laikā piesaista pat 40–60 vietējos pakalpojumu sniedzējus, apakšuzņēmējus (ēdinātājus, šuvējus, transporta nodrošinātājus, viesnīcas un citus).
Vietējās kino industrijas izdzīvošanai un tālākai attīstībai ārvalstu kino projektu piesaiste ir ļoti nepieciešama.
“Redzot, ka filmu industrija un tieši servisa sadaļa attīstās, daudzi jaunieši izvēlas šīs profesijas – līdz ar to profesionāļu mums kļūst aizvien vairāk. Tā ir laba tendence. Jāņem vērā, ka šie [jaunie] profesionāļi nekur nepazūd, viņi iet strādāt pie latviešu filmām un atjaunina mūsu industriju,” teic Kalējs.
Tomēr uz Latviju ārvalstu filmu veidotājus atved ne tikai līdzfinansējuma piešķīrums un vietējie kino profesionāļi, bet arī daždažādās vietas un salīdzinoši īsie attālumi, kurus nākas mērot, protams, arī arhitektūra un citi plusi.
Arī Rīgas filmu fonds atbalsta ārvalstu filmu uzņemšanu it visur Latvijā, taču, ja uzņemšana norit tieši galvaspilsētā, filmas veidotāji var pretendēt uz papildu līdzfinansējuma procentu, pauž fonda pārstāve Dace Lešinska. Lai filmētu Rīgā, lielākoties atļaujas nav vajadzīgas. Saskaņošana nepieciešama vien tad, ja satiksmes plūsma tiek mainīta vai kā citādi ierobežota.
Latvijā piedāvātie atbalsta mehānismi ārvalstu filmu uzņemšanai gan nav nekāds ūnikums – viena vai cita veida atbalsta rīki esot lielākajai daļai Eiropas valstu. Inga Blese vērtē, ka Baltijas valstu kaimiņi, iespējams, šo atbalsta sistēmu ir veiksmīgāk izveidojuši – piemēram, Lietuvai, ar savu, citādāku atbalsta mehānismu kā Latvijai, ir izdevies piesaistīt nozīmīgākus ārvalstu kino projektus. Šeit vietā atgriezties pie jautājuma par papildu finansējuma piešķiršanu ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā.
Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis uzsver: “Mēs varam vairāk – mēs varam pieņemt vairāk un padarīt vairāk.”
