“Bieži vien mēs, it sevišķi tie, kas nav dziļi iesaistīti procesā, uz svētkiem skatāmies rezultatīvi – izstāvam rindu un dabūnam biļetes vai dabūnam ielūgumus uz lielo koncertu, un mums rodas sajūta, ka tie tad arī ir tie Dziesmu svētki.

Bet Dziesmu svētki ir arī tas četru gadu cikls, kur cilvēki gatavo repertuāru, kur pedagogs strādā ar saviem skolniekiem.

[..] Vēlme pašizpausties ir dziļākā būtība šiem svētkiem. [..] Mums kā pieaugušajiem šajos svētkos ir jāmēģina paiet maliņā un ļaut bērniem maksimāli iegūt kaut kādu prieku no tā, ko viņi dara, no tā, ko viņi ir iemācījušies," uz pārdomām par svētku nozīmi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" rosina Reinis Suhanovs, kurš pats ne reizi vien svētkos piedalījies gan kā dejotājs, gan kā dziedātājs. 

Komentējot svētku attālināto formātu, Suhanovs iezīmē saikni starp pagājušā mācību gadā pieredzēto e-skolu, kura nu turpinās e-svētkos. Pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos, ar tādu vakcinācijas aptveri, kāda tā ir tostarp skolās, uz īstu dejošanu, kaut vai sadošanos rokās, tūdaļ vis nevarot cerēt. Viņš atgādina, ka

svētku process ir mainījies ne tikai šajā gadā – jau pirms pandēmijas piedzīvojām atceltu svētku gājienu, saudzējot bērnu veselību.

Tautas deju lielkoncerta režisors un scenogrāfs apzinās, cik sarežģīti kolektīvu vadītājiem nācies pārslēgties no klātienes uz virtuālo vidi un noturēt audzēkņu interesi, reizē pašos e-svētkos saskata arī pa kādai labai vērtībai, ko varētu saglabāt. Viena no tām – izdevies iesaistīt tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaz nevarētu atceļot uz Rīgu. Tā videoprojektā “Svinēt sauli” iemūžināti 12 tūkstoši jauno dejotāju.  

“Tie ir bērni, kas dejo skaistas, lietainas pļavas malā, jūras malā, tie ir bērni, kas dejo dzīvoklī ar skatu uz blokmāju, tie ir bērni, kas dejo kūtī pa vidu starp govīm – tie ir brīnišķīgi, ar radošu izdomu piemeklēti kadri,”

bilst Reinis Suhanovs. Skaidrs, ka lielkoncerts Daugavas stadionā šogad nebūs, tomēr nezūd cerība, ka rudenī varēs noorganizēt tādu kā dejas dienu, kur pēc kārtas no daždažādām vietām pieslēgsies uz deju sapulcējušies skolēni.

Plašajā svētku dalībnieku pulkā līdzās dziedātājiem un tautas deju dejotājiem ir arī jaunieši, kuri, piemēram, rada vizuālās mākslas darbus un tautas tērpus. Viņi savu darbu jau ir īstenojuši, tas ir jāiemūžina un jāparāda tagad, nevis pēc vairākiem gadiem, kad radītais tautas tērps būs par mazu, uzsver Suhanovs. 

KONTEKSTS:

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziediundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.