Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) rīkos tiešsaistes domnīcu “Nevainojamā interneta seja tuvplānā”.
Autora ziņas
Saulkrastu Sociālās aprūpes centrā, kuru skārusi plaša saslimstība ar Covid-19, situācija uzlabojoties, jo iestāde no Labklājības ministrijas saņēmusi informāciju par piecām organizācijām, kuras būtu gatavas palīdzēt. Tāpat pieteikušies arī vairāki brīvprātīgie. Lai gan konkrētu plānu plašai testēšanai pansionātos vēl nav, tiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un vajadzības gadījumā ļoti strauji var lemt par plašu testēšanu.
Neziņa, nekonkrētība un straujas izmaiņas cilvēku dzīvēs, ko rada Covid-19 krīze, cilvēkos veicina trauksmi un citus psiholoģiskus traucējumus. Šobrīd trūkst resursu, lai gana plaši spētu sniegt psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā speciāls atbalsta mehānisms ir izveidots medicīnas darbiniekiem, kas ikdienā saskaras ar Covid-19 krīzes radītajām sekām un izmaiņām.
Latvijas Radio apvaicātās nelielās slimnīcas visnotaļ veiksmīgi tiek galā ar uzdevumu nodrošināt pacientu plūsmu nesatikšanos. Lielākoties ir iespējams nodrošināt atsevišķas telpas pacientiem, kuriem vēl nav veikts Covid-19 tests. Sarežģītāk ir ar noteikumu vismaz 15% slimnīcas gultasvietu atstāt brīvas, lai nenāktos atteikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) atvestos pacientus. Ogres slimnīcā šādu prasību sauc par neiespējamu.
Covid-19 pandēmijas laiks, aizvien valdošā neskaidrība, nekonkrētība un neziņa par to, kad neierastais stāvoklis beigsies – tas aizvien vairāk nomāc un nokaitina cilvēkus. To pamanījušas atsevišķas ārstniecības iestādes, kuras norāda – arvien biežāk nākas saskarties ar kašķīgiem un neapmierinātiem pacientiem un vēl vairāk – pacientu tuviniekiem.
Vienreiz lietojamās sejas maskas gan pēc apjoma, gan svara vēl aizvien aizņem ļoti niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tomēr atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji pamanījuši to pieaugumu, jo pirms pandēmijas šāds atkritumu veids teju vispār neesot bijis. Liela problēma gan esot sejas masku nepareiza izmešana. Iedzīvotāji maskas vēl aizvien mēdz izmest šķiroto atkritumu konteineros. Tāpat izmestās maskas netiek utilizētas pareizi – iesaiņojot maisiņos. Tādējādi atkritumos nonākušas neiesaiņotas sejas maskas var apdraudēt arī atkritumu šķirotāju veselību.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija piektdien atbalstījusi skatīšanai pirmajā lasījumā virzīt likuma grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā. Tie paredz ieviest naudas sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa noteikumi.
Epidemioloģiskā izmeklēšana, testēšana un brīvprātīgo palīdzība. Jomas, kurās jāstrādā, lai apkarotu Covid-19, ir dažādas. Atsevišķās daļās kapacitāte jau ir sasniegta – piemēram Slimību profilakses centrā (SPKC) darba apjoms ir tik liels, ka ar šī brīža resursiem pilnībā nepietiek, tādēļ valdība jau lēmusi palielināt iestādes darbinieku skaitu. Tāpat tiek domāts par to, kā saslimušajiem ātrāk tikt pie iespējas nodot Covid-19 testu. Arī gultas vietu skaits slimnīcās ir ierobežots, bet pie atsevišķiem darbiem krīzes brīdī iespējams piesaistīt arī sabiedrības veselības un medicīnas studentu brīvprātīgo spēkus.
Noteikumi valkāt sejas maskas sabiedriskās vietās ir objektīvs traucēklis cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure skaidroja – gan tiem, kuri sazinās, lasot no lūpām, gan zīmju valodā runājošajiem, seja un mīmika ir svarīgs informācijas iegūšanas avots, tādēļ, apmeklējot gan ārstu, gan jebkuru citu iestādi, nedzirdīgajiem cilvēkiem šobrīd ir ļoti apgrūtināta saziņa.
Pavasarī Covid-19 dēļ uz laiku teju pilnībā tika pārtraukta plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana, kas savukārt ietekmējis šo kvotu izlietojumu. Nacionālajā veselības dienestā gan mierina – nekas zudībā neiet. Ar ārstniecības iestādēm pārplānoti līgumi par pakalpojumu sniegšanu. Tāpat slimnīcas strādājušas vairāk un valsts apmaksātos pakalpojumus sniegt piekrituši arī speciālisti, kuri līdz šim to nav darījuši.
Veselības ministrija nevar komentēt, vai gripas vakcīnas iestādēs, kas sniedz maksas vakcināciju, tuvākajā laikā atkal būs pieejamas, bet vakcīnu trūkumu skaidroja ar tās vēsturiski zemo pieprasījumu Latvijā.
Lai mazinātu Covid-19 izplatību, "Rīgas satiksme" jau atgriezusies pie atsevišķiem pavasarī noteiktajiem noteikumiem, kas jāievēro pasažieriem sabiedriskajā transportā. Visi noteikumi gan vēl nav spēkā, piemēram, vēl aizvien atsevišķos transporta līdzekļos norisinās iekāpšana pa priekšējām durvīm. Epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, "Rīgas satiksme" ir gatava arī stingrākiem ierobežojumiem.
Kvalitatīvas un pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas trūkums virknei veselības aprūpē nodarbināto jau sen izgaismota kā problēma. Lai virzītos situācijas risināšanas virzienā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Veselības ministriju jau ilgāku laiku strādā pie modeļa, kas ļautu dienesta darbiniekiem pie atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem tikt paātrinātā kārtībā.
Reģionos kritiski trūkst traumatologu ortopēdu. Tāpat iedzīvotāji nereti ar ielaistām problēmām izvēlas apmeklēt traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu Rīgā, kaut gan varētu izvēlēties sev tuvākus palīdzības punktus reģionos. Šo iemeslu dēļ traumatoloģijas slimnīcā dažkārt pat trīs reizes tiek pārsniegta uzņemšanas kapacitāte. Nozares speciālisti norāda uz smago pārslodzi Rīgas slimnīcā un nepieciešamību sakārtot traumatoloģijas nozari reģionos, lai arī tur spētu pilnvērtīgi sniegt palīdzību. Problēmu pamanījusi arī atbildīgā ministrija, kas situāciju sola labot.
12. oktobrī darbu sāk jauna elektronisko apliecinājumu sistēma "covidpass.lv". Tajā personām, kas ierodas Latvijā, obligāti būs jāaizpilda anketa. Informācija anketā aizpildāma ne agrāk kā 48 stundas pirms ierašanās Latvijā, un tajā jānorāda prasītā personu identificējošā informācija. Tāpat no šodienas Valsts policijai ir plašākas pilnvaras pārbaudīt, vai privātajos transporta līdzekļos nepārvietojas iedzīvotāji, kuriem vajadzētu aizpildīt apliecinājumu, bet kuri to nav izdarījuši.
Covid krīze izgaismojusi ģimenes savstarpējās attiecības, jo pavasarī, kad gan mācības, gan darbs notika attālināti netipiski daudz laika pavadījām kopā. Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode norāda – krīzes laiks daudziem radījis jautājumu „kādēļ es vispār esmu attiecībās”. Par šiem tematiem šodien runās arī Kristīnes Balodes vadītās kustības "Viegli kopā būt" rīkotajā konferencē „Attiecības – mentālās veselības balsts!”.