Valsts lielākās – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītājs Imants Paeglītis stāstīja, ka, salīdzinot ar pērno gadu, parāda apjoms ir samazinājies par 14%. Kopējais parāds ir virs pieciem miljoniem eiro.
"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," atzina Paeglītis.
Ļoti liela pacientu plūsma ir arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). Slimnīcas pārstāves Janitas Veinbergas skaidrotās metodes pacientu parādu atgūšanai ir ļoti līdzīgas, tomēr šajā slimnīcā atteikušies no parādu piedzinēju iesaistes, jo secināts, ka tas rada pārāk lielu satraukumu un veido nelabvēlīgu vidi.
Raksturojot vidējo parādnieka profilu, abās lielajās slimnīcās norādīja, ka bieži parāda summas ir salīdzinoši nelielas un parādā paliek cilvēki pirmspensijas vecumā.
Tikmēr Liepājas reģionālajā slimnīcā ik mēnesi parādā paliek 200 cilvēku.
"Katru gadu Liepājas slimnīcā parāds ir ap 50 000 eiro. Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām. Tātad mēs noslēdzam līgumu, un cilvēks šo parādu var apmaksāt pa daļām. Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," stāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.
Vienoties par dalītu parāda maksājumu var lielākajā daļā slimnīcu. Savukārt par mirušajiem pacientiem parāda summas pārsvarā nākas norakstīt zaudējumos.
Valmierā esošajā Vidzemes slimnīcā pacienti ik mēnesi kopumā parādā paliek aptuveni 5000 eiro.
"Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā. Debitora vidējā parāda summa ir 42 eiro. Katru mēnesi pacienti paliek parādā slimnīcai vidēji 4800 eiro, un katru mēnesi vairāk par 100 pacientu nenokārtoto maksājumu lietas esam spiesti nodot parādu piedziņas firmai. Sadarbībā ar parādu piedziņas uzņēmumiem atgūstam aptuveni 22% no parādu summām," sacīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.
Slimnīcās gan norādīja – pat nemaksātājiem nav iespējas liegt ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, tāpat slimnīcās nereti nonāk personas bez konkrētas dzīvesvietas vai personas koda un no tiem, pat ja būtu iespējams, nevar piedzīt nekādu samaksu. Esot arī gadījumi, kad tiek norādīti citu personu kontakttālruņi un citādi samelots, tādēļ saistību segšana par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem lielā mērā ir uz pašu izārstēto pacientu sirdsapziņas. Slimnīcas ir tiesīgas nemaksātāju informāciju nodot reģistriem, kuros esošajiem nākotnē būs krietni apgrūtināta kredīta saņemšana.
