Labrīt

100 miljonus ieguldīs Latvijas enerģētikas tirgus savienošanai ar pārējām Eiropas valstīm

Labrīt

Par cilvēcisko un dzīvniecisko daļu mūsos stāsts Gļeba Panteļejeva izstādē "Hormonija"

Biedrība: Cilvēki aprūpes centros zaudē savu personību

Biedrība: Sociālās aprūpes centros pakalpojumu kvalitāte ir pasliktinājusies

Tiesībsarga biroja un biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” pārstāvji apmeklējuši  sociālās aprūpes centrus, un secināts, ka daudzos centros pakalpojuma kvalitāte gadu gaitā pasliktinājusies, intervijā Latvijas Radio pastāstīja biedrības vadītāja Inga Šķestere.

Situācija pat pasliktinās

Sociālās aprūpes centros, kuros ir bērni, ir uzlabojumi. Bet pieaugušām personām pakalpojumu kvalitāte ne tikai neuzlabojas, bet pat pasliktinās. Šiem cilvēkiem tā ir nolemtība uz mūžu, secināja Šķestere.

Biedrība un tiesībsargs norāda uz slikto pakalpojumu kvalitāti sociālās aprūpes centros; ne visiem pārmetumiem labklājības ministrija piekrītKristaps Feldmanis

Pirms dažiem gadiem esot bijis redzams, ka šo centru personāls cenšas. Bet pašlaik arī šie “ļoti vārgie iedīgļi” esot pazuduši, un vide sociālās aprūpes centros ir degradējoša.

“Mēs organizācijā esam domājuši, kāpēc tik ļoti arī vizuāli atšķiras cilvēki, kuri ir aprūpes iestādēs un kuri dzīvo ģimenēs. Ir sajūta, ka tās ir divas dažādas pasaules. Mūsu vērtējums ir, ka tiem

cilvēkiem ar smagiem traucējumiem, kuri ir aprūpes centros, viņiem ir atņemta personība. Ne tikai cieņa, bet arī personība.

Viņiem pat nav iespējas paust savas emocijas, jo viņiem nav, par ko priecāties,” pastāstīja Šķestere.

Viņa skaidroja, ka cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem nav nodrošinātas faktiski nekādas aktivitātes, līdz ar to šie cilvēki tiek degradēti. Šo cilvēku ikdiena sastāv no ēdienreižu gaidīšanas un labākajā gadījumā pastaigas vienreiz dienā. Šķestere pat piekrita apgalvojumam, ka šie centri ir vairāk kā tādas “nomirtuves”.

Neesot manāma nekāda cieņa pret centru iemītniekiem. Šķestere minēja ēdināšanas piemēru, ko novērojuši – griķi tiek sajaukti ar gaļu, klāt pielauzta maize un viss apliets ar tēju. Šāda vira dota iemītniekam gan biedrības, gan tiesībsarga klātbūtnē.

To, ka situācija sociālās aprūpes centros ir bēdīga, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” apliecināja tiesībsargs Juris Jansons. Viņš pastāstīja, ka Tiesībsarga birojs saņem diezgan daudz dažāda rakstura sūdzības gan par uzturu, gan par pasākumiem, kā nodarbināt šo centru klientus. Latvija ratificējusi invaliditātes konvenciju jau pirms 10 gadiem. Šobrīd tie mērķi, kas bija izvirzīti, faktiski neesot sasniegti.

Latvijā joprojām nevar runāt par to, ka ir izveidoti jēgpilni, sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kur cilvēki ar smagiem funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem varētu tikt aprūpēti. Atsevišķi klienti, burtiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, nonāk dzīvē sabiedrībā. Daži centri tiek slēgti, bet klienti vienkārši pārvietoti uz lielāku sociālās aprūpes centru. Mērķi netiek sasniegti – cilvēkiem netiek nodrošināta cieņpilna dzīve sabiedrībā, pastāstīja tiesībsargs.

Covid-19 laiks – ļoti sarežģīts

Turklāt Covid-19 izplatības un ierobežojumu laiks ir sarežģīts un krietni pasliktinājis dzīvi cilvēkiem, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros. Pat augustā, kad saslimstība ar Covid-19 Latvijā bija kritusies, aizvien daudziem nebija iespēju iziet ārpus centriem, pat uz mežu, atklāja biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” vadītāja.

Centru vadība to esot skaidrojusi ar vēlmi pasargāt klientus no infekcijas.

Šādus centrus biedrība kopā ar Tiesībsarga biroju apmeklē un izvērtē jau kopš 2012.gada, un šogad apmeklēti trīs centri.

Petraviča: Situāciju sociālās aprūpes centros tiesībsargs atspoguļo neobjektīvi

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) Tiesībsarga biroja vērtējumam par sociālās aprūpes centros notiekošo kategoriski nepiekrīt, uzskata, ka tas nav objektīvs un tiek pasniegts sabiezinātās krāsās, paziņojumā medijiem informēja Labklājības ministrija.

“Pēdējos divos gados VSAC infrastruktūrā ieguldīti 4,5 miljoni eiro, un līdz 2022. gada beigām 5,8 miljoni eiro tiks ieguldīti energoefektivitātes uzlabošanā VSAC ēkās. Vienlaikus pašvaldības turpina veidot grupu dzīvokļus, uz kuriem dzīvei ģimeniskā vidē pārceļas cilvēki no institūcijām. Tas ir pakāpenisks un finansiāli dārgs process, kas prasīs vēl daudz laika un līdzekļu, turklāt visus klientus pārvietot uz grupu dzīvokļiem nemaz nav iespējams, jo daudziem nepieciešama augsti kvalificēta aprūpe 24 stundu režīmā. Savukārt, lai nonāktu pie patiesības par personāla attieksmi pret klientiem un kliedētu šaubas par cilvēktiesību pārkāpumiem, visticamāk uz kopīgu tikšanos klātienē būtu jāaicina Juris Jansons un visu VSAC vadītāji. Šajā stāstā svarīgs būtu arī klientu tuvinieku viedoklis,” pauda ministre.

Vienlaikus labklājības ministre pateicās visiem VSAC darbiniekiem, kas strādā ar mērķa grupu un ikdienā dara ļoti grūtu darbu.

“Es aicinu kādu no Tiesībsarga biroja pārstāvjiem aiziet uz sociālās aprūpes centru, nostrādāt tur kaut vienu pilnu dienu un iejusties sociālā aprūpētāja ādā. Saku lielu paldies visiem aprūpes centru darbiniekiem. Tikai pateicoties viņiem, ir iespējama centru darbība un deinstitucionalizācijas procesa sekmīga turpināšana,” norād`jia ministre.

KONTEKSTS:

2020. gada sākumā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Sistēmas seniori” vētīja Latvijas standartus senioru aprūpei sociālās aprūpes centros, secinot, ka dokumentos rakstītie standarti ir labi, bet realitātē tie bieži vien netiek ievēroti. Paēduši seniori ir, higiēniski apkopti arī, bet par pārējo viņu dzīvi domāt īsti nav resursu – ne pastaigām, ne citām aktivitātēm.

Šī pieredze salīdzināta ar situāciju Somijā, kur senioriem piedāvā iespējas un mudina dzīvot iespējami pilnvērtīgi, nevis gulšņāt.

“Aizliegtais paņēmiens” arī secināja, ka Latvijā pamazām jāpaaugstina aprūpētāju izglītības prasības. Pašlaik tādu nav vispār. Tikmēr Somijā vismaz koledžas diploms aprūpē ir obligāts.

Tāpat vētīta apmaksas sistēma. Latvijā likums uz bērnu pleciem uzliek vecāku uzturēšanu Maksa par pansionātiem – nereti tās ir lielas summas. Rīga un Tukums bērnu vietā maksā, bet citur bērni tiesājas un ceļ augšā pat bērnības notikumus. Daudzas Rietumeiropas valstis no šādas paaudžu atbildības atteikušās, izpētījis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt