Arodbiedrībā norāda – tas ir svarīgi, jo neatliekamās medicīnas darbinieku veselība ir valstiski nozīmīga. Tam piekrīt arī ministrija, bet projekta apstāšanos skaidro ar Covid-19 krīzes iestāšanos un sola pēc laika pie tā atgriezties.
Veselības ministrija, LVSADA un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) jau ilgāku laiku strādā pie modeļa izveides, kas ļautu dienesta darbiniekiem izmantot tādu kā zaļo koridoru atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Tas paredzēts, lai nozīmīgā darba darītāji darbnespējas gadījumā iespējami ātri varētu izveseļoties un atgriezties darbā. Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijas un arī NMPD brigāžu atbalsta centra „Krasts” vadītājs Rafaels Ciekurs norādīja – dienesta darbiniekiem šāda sistēma būtu ļoti vērtīga.
“Protams, tā ir ļoti apsveicama lieta, un mēs kā neatliekamās palīdzības mediķi varētu tikai priecāties par to, ka mums ir tāda iespēja saņemt kādu veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu ārpus kārtas, un mums tas ļoti noderētu mūsu ikdienas darbā, lai mēs ātrāk varētu atgriezties darbā un nodrošināt veselības aprūpes pieejamību,” pauda Ciekurs.
Ciekurs arī sacīja – nevar gan neņemt vērā to, ka šāda kārtība būtu negodīga pret citiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuri nereti dara tikpat svarīgu darbu, bet šādas privilēģijas nesaņemtu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsvēra – NMPD darbība ir valstiski svarīgs jautājums, tāpēc jānodrošina, lai slimības gadījumā dienesta darbinieki iespējami ātri var atgriezties darbā.
Keris skaidroja – sākotnēji trīspusējā sanāksmē panākta vienprātība par sistēmas nepieciešamību un izrunātas detaļas.
“Bet diemžēl tas viss kaut kādā brīdī apstājās. Mēs šī gada sākumā uzrakstījām Veselības ministrijai vēstuli, kādā etapā šis viss ir. Ministrija atbildēja, ka jau ir izstrādāts valdības noteikumu projekts un darīs visu iespējamo, lai tas pēc iespējas ātrāk realizētos. Tagad jau pagājis diezgan ilgs laiks kopš gada sākuma un nekas nenotiek. Mēs atkārtoti uzrakstījām VM vēstuli, un telefoniski mums tika solīts, ka jautājums tuvākajā laikā tiks izskatīts ministrijā darba formātā, bet tas tad arī viss,” stāstīja Keris.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sacīja – vienošanās panākta, bet ilgu laiku aizņēmusi organizatorisku un tehnisku jautājumu risināšana ar slimnīcām, bet tad sākusies Covid-19 krīze un šobrīd šī jautājuma virzība uz laiku apturēta.
Šneiders uzsvēra – apturēta, ne pavisam atcelta un, pārvarot Covid-19 krīzi, pie programmas ieviešanas atkal varēs atgriezties, jo plāns ir.
“Tas paredzēja, ka četri izmeklējumi un četri ārsti – speciālisti, kas varētu būt visnepieciešamākie, lai varētu saņemt nepieciešamo ārstēšanu un lai personas varētu atgriezties darbā. No speciālistiem – kardiologs, ķirurgs, neirologs un rehabilitologs, un izmeklējumi – magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija un Holtera monitorēšana. Uz šiem NMPD darbinieki ietu pēc citas kārtības nekā citi iedzīvotāji. Viņiem būtu izveidots „zaļais koridors”, kur būtu iespējams 10 dienu laikā tikt,” skaidroja Šneiders.
Šāds pakalpojums nākotnē NMPD darbiniekiem varētu būt pieejams Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Vidzemes, Liepājas un Daugavpils slimnīcās.
Neatliekamās medicīnas darbinieku asociācijas vadītājs Rafaels Ciekurs piekrīt ministrijas paustajam – šobrīd Covid-19 novēršana ir prioritāte, tajā pašā laikā viņš piebilst, ka krīzes laikā īpaši svarīgi nodrošināt, ka neatliekamās palīdzības ārsti iespējami ātri spētu atgriezties darbā. Ciekurs kā vislabāko risinājumu tomēr saredz pilnvērtīgu veselības apdrošināšanas ieviešanu mediķiem.
