Tradicionāli 6. februārī Latvijā tiek atzīmēti Meteņi jeb Meteņdiena – svētki, kas iezīmē ziemas beigu posma iesākšanos un pavasara tuvošanos. Laiku, kad zemniekam bija jāsāk plānot, kā un kādi darbi vasarā darāmi un vai viss tiem sagatavots.
Autora ziņas
Šogad janvārī izsniegto darba nespējas lapu skaits ir par 46,3% lielāks nekā pērnā gada pirmajā mēnesī, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.
Piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientiem mediķi saņem aizvien raitāk. Īpaši to izjūt slimnīcas – ja pavasarī darbiniekiem piemaksas nācās izmaksāt no saviem līdzekļiem un no valsts nauda bija jāgaida ļoti ilgi, un bija neskaidrība par tās saņemšanu, tad tagad viss notiek daudz saprotamāk un raitāk. Ir gan atsevišķas neskaidrības un pārpratumi. Arī ministrija reizēm aicina slimnīcas iesniegtos aprēķinus pārskatīt.
Ir jūtams Izglītības kvalitātes valsts dienestam adresēto sūdzību un arī jautājumu skaita pieaugums. Dienests šobrīd saņem daudzus pēc vienota parauga un arī pēc satura teju identiskus iesniegumus, kurus, visticamāk, veidojusi kāda persona vai personu grupa, kas ir neapmierināta ar esošo kārtību un šādus iesniegumus aicina izsūtīt arī citus iedzīvotājus.
Gadījumu skaits, kad ziedotās asinīs izdodas atrast Covid-19 antivielas, strauji pieaug. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk asinsdonoru jau izslimojuši šo slimību.
Šogad no ārstniecības riska fonda jau izmaksāta atlīdzība vienam pacientam. Atlīdzību no šī fonda cilvēks var saņemt, ja ārstniecības procesā pieļauta kļūda, kas ietekmē pacienta veselību. Medicīnas tiesību eksperti gan vēl aizvien saskata vairākas nepilnības fonda darbībā, savukārt atbildīgā Saeimas komisija sola problēmu risināšanai pievērsties pavasarī.
Atsevišķos gadījumos nācies atcelt otro vakcīnas pret Covid-19 devu mediķiem, kas laikā starp pirmo un otro devu saslimuši ar Covid-19, apliecināja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.
Visvairāk vienlaikus ar Covid-19 saslimušo veselības aprūpes darbinieku līdz šim bijis decembra sākumā. Tagad, lai arī situācija vēl ir tālu no normālas, neliels uzlabojums ir novērojams. Veselības aprūpes darbinieki ir ar augstu inficēšanās risku, jo var inficēties gan ārpus darba, gan darbā, kur viņiem ir daudzkārt augstāks saslimšanas risks nekā citiem cilvēkiem. Cik smagi Covid-19 ir skārusi tos, kuri ārstē citus?
Latvijā aizvadītajā diennaktī apstiprināti 244 Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par pieciem mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Kopš pērnā gada 1. decembra līdz šī gada 15. janvārim Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis 18 406 949 eiro. Kopumā atbalsta maksājumi izmaksāti pēc 9294 uzņēmumu iesniegumiem. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme skaidroja, ka šobrīd atbalstam pieteikusies aptuveni trešā daļa no uzņēmumiem, kas tam var pieteikties.
Ministru kabineta vadītajā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā vēl pērn tika nolemts, ka visām ministrijām jāapkopo un Veselības ministrijai jāiesniedz savā pārraudzībā esošo nozaru darbinieku prioritāri vakcinējamo saraksti. Taču pašlaik šiem sarakstiem ir tikai informatīva nozīme.
594 mediķiem, šodien pienācis laiks saņemt otro Covid-19 vakcīnas devu. Tas jādara, jo šodien aprit 21 diena, kopš pērnā gada 28. decembrī šīs personas saņēma pirmo vakcīnas devu.
Valmierā un Rencēnos būs pieejama papildu Covid-19 testēšana, lai visas ģimenes ārsta Jura Jakovina kontaktpersonas varētu pārbaudīt, vai nav inficējušās ar koronavīrusu, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča. Par Jakovina rīcību, ejot uz darbu ar Covid-19 simptomiem, pārbaudi sākusi Valsts policija.
29 gadus vecajam Mārtiņam Čampam ir smagākās pakāpes nieru mazspēja. 12. janvāra agrs rīts viņam atnāca ar patīkami satraucošu ziņu, ka ir atrasta transplantācijai piemērota niere. Tomēr operācija bija jāatceļ. Iemesls – Mārtiņa meita bērnudārzā kļuvusi par Covid-19 saslimušā kontaktpersonu. Lai arī vīrietis bija vien kontaktpersona pastarpināti, operācija ir tik nopietna, ka notikt nevarēja. Mārtiņš mediķiem neko nepārmet, vien aicina sabiedrību saprast, ka cena, kas jāmaksā par to, ka līdzcilvēki neievēro epidemioloģiskās prasības, citiem var būt ārkārtīgi augsta.
Saeimas sociālo un darba lietu komisija trešdien, 13. janvārī, nosūtījusi aicinājumu premjeram veidot izvērtēšanas grupu, kuras uzdevums būtu pārbaudīt, kā pandēmijas laikā strādājusi Labklājības ministrija un vai tā darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanos pansionātos.
Gan amatpersonu vakcinēšana, rādot piemēru, gan arī uzņēmumu iesaistīšanās sociālās kampaņās, aicinot uzticēties zinātnes sasniegumiem, var sniegt pozitīvu efektu sabiedrības gatavībai vakcinēties pret Covid-19. Tomēr svarīgi visus instrumentus izmantot gudri. Arī informācija krievu valodā šajā gadījumā ir nepieciešama, jo galvenais mērķis ir sabiedrības veselība. Tā uzskata veselības komunikācijas eksperti.
Daugavpils slimnīcas vadītājs uzskata, ka informatīvu materiālu radīšana krievu valodā nav galvenais rīks, kā panākt mediķu vēlmi vakcinēties, taču tam varētu būt nozīme, uzrunājot sabiedrību kopumā.
Saeimas komisija konceptuāli vienojusies par izpētes grupu Labklājības ministrijas darba kvalitātes analizēšanai saistībā ar saslimstību sociālās aprūpes centros.
No pirmdienas, 11. janvāra, pret Covid-19 vakcinē pilnīgi visas ārstniecības iestādēs strādājošās personas, kuras to vēlas. Ārsti to slavē, bet slimnīcu biedrība bažīga, ka pašlaik pieejamais finansiālais segums no valsts puses ir pārlieku zems, lai atvērtu jaunus vakcinēšanas punktus. Tikmēr speciālisti aicina nekavēties un sākt vakcinēt arī sociālās aprūpes iestāžu darbiniekus un klientus. Šobrīd gan vakcinēšanas jauda nav pārāk lielas – svētdien, 10. janvārī, vakcinēti vien 330 cilvēki.
Komandantstundas laikā Bauskā aizturēts kāds vīrietis, kurš pārbaudes laikā tīši sabojāja policijas dienesta automašīnu un likumsarga formastērpu, aģentūru LETA informēja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.
Aizvadīts, iespējams, daudzu bērnu dzīvēs neierastākais Ziemassvētku un gadu mijas laiks. Bija jāiztiek bez vecvecāku un citu radinieku apciemojuma, kā arī tik ierastās iespējas apsēsties klēpī Ziemassvētku vecītim. Lai šiem bērniem, svētku laikā, kā arī tiem, jaunajiem cilvēkiem, kuri nonākuši slimnīcās - ikdienā, šis pandēmijas laiks nebūtu tik skumjš, dažādas organizācijas un pašvaldības visā Latvijā strādājušas un arī šobrīd strādā, radoši pakļaujoties Covid diktētajiem noteikumiem. Šobrīd, atskatoties uz paveikto var secināt – tas izdodas un tiek kalti plāni, kā panākt to, lai pandēmija bērniem “neatņemtu Lieldienas”.
Piektdien, 8. janvārī, ir pirmā pilnā veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!) darbadiena veselības ministra amatā. Tomēr 100 dienas, lai iestrādātos, šim politiķim ārkārtējās situācijas laikā dotas noteikti netiks, vismaz ne no sadarbības partneru puses. Premjerministrs pārliecināts, ka abu skatījums par vakcinācijas pret Covid-19 norisi ir līdzīgs, tikmēr ģimenes ārsti skaidru vakcinācijas plānu vēlas redzēt nekavējoties.
Āgenskalnā, Melnsila ielā 2, pēc pulksten vieniem naktī uz 31. decembri nograndis sprādziens trīsstāvu dzīvojamā mājā. Ēka daļēji nobrukusi, dega otrais un trešais stāvs, bet pirms četriem rītā ugunsgrēks ticis lokalizēts, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). No ēkas evakuēti 5 cilvēki, izglābti 3 cilvēki, kuri bija cietuši. Notikumā kopumā cietuši 6 cilvēki un viens – gāja bojā.
Iespējas vardarbības upuriem lūgt palīdzību pašvaldībās atšķiras, to atzīst arī Latvijas Pašvaldību savienībā, norādot – trūkst darbinieku un arī finanšu resursu. Tikmēr cietušo stāsti liecina – ne vienmēr arī „uz papīra” rakstīto pašvaldības nodrošina.
Kopš augusta, kad policijai, izsaukumā konstatējot vardarbību ģimenē, jāaizpilda speciāls ziņojums un tas jānodod citiem dienestiem, ir kļuvis skaidrs, ka seniori ir visnotaļ liela cietušo grupa. Piemēram, Rīgā no augusta līdz novembrim 86 no 233 ziņojumiem bijuši saistīti ar vardarbību pret senioriem. Šiem cilvēkiem, ģimenē ciešot, ir jāizvēlas – palikt agresīvajā vidē vai doties uz sociālās aprūpes centru.
Mediķu un pacientu komunikācijā bieži nākas dzirdēt par kādām nepilnībām. Piemēram, speciālists ienāk palātā, kaut ko izdara uz aiziet, bet pacientam netop zināms, nedz speciālista vārds, nedz amats, nedz arī procedūra, kas veikta. Šādi un citādi mediķa un pacienta komunikācijas trūkumi mēdz būt novērojami slimnīcās, un tam, ka ne vienmēr komunikācija ir lieliska, piekrīt arī ārstniecības iestādēs. Tikmēr topošie ārsti, kas speciāli apguvuši salīdzinoši jauno studiju kursu par komunikāciju, vēl darba gaitas, visticamāk, nav uzsākuši.
Piektdien, 13. novembrī, norisinās labdarības organizācijas Ziedot.lv un uzņēmuma “Mobilly" jau otro reizi rīkota akcija “White Friday” jeb baltā piektdiena. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio skaidroja – šī akcija ir veidota kā pretstats visā pasaulē pazīstamajai iepirkšanās dienai “Black Friday” jeb melnajai piektdienai un aicina iedzīvotājus apdomāt, kur tiek izlietota nauda.
Visā pasaulē zinātnieki cenšas radīt Covid-19 vakcīnu, kas pasauli varētu atgriezt ierastajā ritmā. Zāļu valsts aģentūrā stāsta – Eiropas līmeņa zāļu reģistrāciju koordinējošajā iestādē šobrīd sākta vismaz divu vakcīnu reģistrācija, bet vismaz 30 uzņēmumi izrādījuši interesi par reģistrācijas sākšanu. Tikmēr Latvija gaida vakcīnu. Eksperti kā ātrāko iespējamo laiku min nākamā gada sākumu.
Pēc uzbrukuma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesoram, kultūrpētniekam Denisam Hanovam un viņa dzīvesbiedram raisījušās diskusijas, vai citas sabiedrības grupas ir tikpat labi aizsargātas pret dažāda veida vardarbību kā sievietes, pret kurām tā gan visbiežāk arī tiek vērsta. Latvijas Radio apvaicātie Saeimas Juridiskās komisijas deputāti uz to raugās atšķirīgi - vieni norāda, ka konkrētais gadījums vien izgaismojis jau sen pastāvošu problēmu, kas steidzami jārisina. Citu partiju pārstāvji tikmēr uzskata, ka likums jau šobrīd ir visu sabiedrību aizsargājošs.
Pēc kārtības mainīšanas, kādā iedzīvotāji var pieteikties valsts apmaksātiem Covid-19 testiem, ir kritusies pacientu plūsma, informēja Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins.
Svētdienas vakarā Ķengaraga tirgū noticis fizisks un emocionāls uzbrukums kultūrpētniekam, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesoram Denisam Hanovam. Tas bijis balstīts homofobijā, jo uzbrukuma laikā izteikti dažādi seksuālās minoritātes nicinoši teksti un draudi izvarot. Šāds gadījums nenotiek pirmo reizi, un to, ka homofobija Latvijā vēl aizvien ir liela problēma, par kuru gan daudzi baidās runāt, atzīst arī Latvijas Cilvēktiesību centrā.
Skaisti cilvēki, dārgi apģērbi, žilbinoši smaidi un smalki restorāni. Tas ir saturs, kuru savos sociālajos tīklos mēdz ievietot interneta slavenības jeb tā saucamie influenceri. Jaunieši redz šo saturu un tam pausto plašo vienaudžu atzinību. Tas jaunajiem cilvēkiem nereti var likt justies sliktiem un bezvērtīgiem. Tomēr, kā pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) rīkotā diskusijā, aiz smaidiem internetā slēpjas arī smags darbs un neveiksmes.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
