Mazajās, zemāku līmeņu slimnīcās šobrīd absolūtais vairākums darba ir terapijas un aprūpes jomā, tādējādi tas parāda – sarežģītas operācijas un manipulācijas jāatstāj lielajām slimnīcām, bet mazajām, reģionos esošajām slimnīcām jāspecializējas ambulatoro dienas stacionāra pakalpojumu un primārās veselības aprūpes jomā. Par Veselības inspekcijas pārbaudē secināto valdību otrdien, 2. jūnijā, informēja inspekcijas vadītāja Indra Dreika.
Autora ziņas
Jo mazāka slimnīca, jo dārgāk tai izmaksā viens pacients uzņemšanas nodaļā. Tā secināms no Latvijas Radio rīcībā esošā Veselības inspekcijas slimnīcu līmeņu atbilstības izvērtējuma, kas otrdien tiks prezentēts valdības sēdē. Izmaksas par vienu pacientu uzņemšanas nodaļā var atšķirties pat gandrīz trīs reizes.
No 1. jūnija var atsākt rīkot bērnu nometnes, kā arī citas ar izglītību un sportu saistītas nodarbības. Dažādi interešu izglītības organizatori un nometņu vadītāji neslēpj prieku, ka vasarā bērniem, kā arī pieaugušajiem būs iespēja piedāvāt dažādus pasākumus, tomēr skaidrs ir tas, ka pasākumi noritēs ievērojot Covid-19 diktētos noteikumus.
Otrdien, 2. jūnijā, pirmo - angļu valodas eksāmenu - kārtos 13 500 jaunieši, 12. klases skolēni. Viņiem jārēķinās, ka šogad eksāmenu norise būs citāda - pirms pārbaudījuma satraukumā nevarēs dalīties ar klasesbiedriem, jo iespējami tiks mazināta iespēja skolēniem pulcēties skolas gaiteņos. Kā šogad norisināsies 12. klašu eksāmeni, un kas jāatceras rītdienas atbildīgā pārbaudījuma kārtotājiem?
Eiropas Savienības (ES) gaiteņos jau ilgu laiku runā par nepieciešamību mazināt savienības atkarību no tādām valstīm kā Ķīna vai Indija vairākās jomās, tostarp, medikamentu un medicīnas preču ražošanā. Atkarību no šīm valstīm Eiropas Savienība īpaši izjūt šobrīd, krīzes laikā, kad mēdz kavēties kādu izejvielu vai medicīnas preču piegādes un tām tiek uzskrūvētas augstas cenas. Arī Latvijā piekrīt – šis ir aktuāls jautājums un Eiropas līmenī jau tiek spriests par atkarības mazināšanu, tomēr konkrētu plānu vēl šobrīd nav.
Protestā, lai nepieļautu Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvēšanu bijušā velotreka "Marss" teritorijā un tur esošo 44 koku nociršanu, piedalījušies ap 370 pieteiktie dalībnieki. Bet vienas no pasākuma organizatorēm - Selīnas Vancānes, kura kandidēs gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējā saraksta - aplēses rāda, ka vēl aptuveni ceturtā daļa dalībnieku bija tādi, kas ieradušies bez pieteikšanās. Tikmēr protestētāji, kuri ieradušies no dažādām Rīgas apkaimēm, Latvijas Radio skaidroja – protestē, jo pilsētā svarīgi saglabāt zaļās zonas, un cīņu viņi negrasās pārtraukt, līdz tiks iedarbināti zāģi.
Liela daļa pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās, un daudziem ir arī bērni. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvesbiedri, kuri nav reģistrējuši attiecības, vēl vairāk nonāk dzīves situācijas, kurās saprot – lai arī dzīvo kopā, tomēr juridiski viens otram nav nekas. Piemēram, informācijas saņemšana par dzīvesbiedru, kurš nonācis slimnīcā, ir neiespējama. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien pārrunāja Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību un šī brīža situāciju. Kamēr atbildīgās ministrijas šī brīža situāciju vērtē kā labu, tiesībsargs un dažādas nevalstiskās organizācijas norāda – uz situāciju jāskatās plašāk, jādefinē, kas ir ģimene un kā radīt vienlīdzīgus apstākļus visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) kā pēdējā no universitāšu slimnīcām padome tika ievēlēta vien dažas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī. Šajā laikā padomes darbs norisinās atbilstoši situācijai un arī galvenie jautājumi saistīti ar cīņu pret Covid-19. Tā trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi vērtēt slimnīcu padomju veikto un plānoto, teica Austrumu slimnīcas padomes prieksšēdētāja, finanšu speciāliste Tīna Kukka.
27. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 91,6 metrus augstajā torņa smailē atgriezās atjaunotais gailis.
Saeimas sociālo un darba lietu komisija trešdien spriedīs par dzīvesbiedru savienības kā ārpuslaulības ģimeņu modeļa sociālās aizsardzības nepieciešamības izvērtējumu. Diskusijā politiķiem pievienosies arī Tieslietu ministrijas, dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš Latvijas Radio skaidroja, ka temats ir aktuāls, jo pašlaik nav skaidri definēts pat tas, kas ir ģimenes institūts.
Ministru kabinets otrdien, 26. maijā, atbalstīja izmaiņas, kas ietekmēs cilvēkus ar invaliditāti, izslēdzot no likuma aizliegumu atsevišķās situācijās atlaist darbinieku ar invaliditāti. Darbadevēji un cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas šo ieceri vērtē atšķirīgi.
Šobrīd Zemkopības ministrija (ZM) ar dzīvnieku aizstāvjiem un pašvaldībām, kurām jāmaksā par bezsaimnieku dzīvniekiem, diskutē par istabas dzīvnieku reģistrācijas kārtību un tās iespējamu uzlabošanu. Ministrijā stāsta – šobrīd vēl nekādu lēmumu nav, tomēr netiek izslēgts, ka diskusijas varētu vainagoties ar dzīvnieku reģistrācijas likuma grozījumiem.
Alberta ielā Rīgā, vēsturiskā namā, kuram piešķirts kultūras pieminekļa statuss, jau uzsākti priekšdarbi lifta izbūvei. Kāda mājas iedzīvotāja ceļ trauksmi par to, ka senajā slavenu arhitektu plānotajā ēkā konkrētais lifts izjauks kopējo kāpņutelpas dizainu, turklāt dzīvojamajās telpās remontdarbi radot plaisas. Iedzīvotājai piekrīt arī vairāki arhitekti. Tikmēr Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde devusi atļauju šādiem darbiem kultūras piemineklī, nenoliedzot, ka bijušas arī citas iespējas lifta izbūvei, tomēr konkrēto variantu izvēlējušies iedzīvotāji, bet pārvaldei arī pret šādu risinājumu iebildumu nav bijis.
Reklāmas ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes laikā ārkārtīgi spēcīgi ietekmē medijus visā Baltijā, secināts trešdien, 20. maijā, notikušajā Baltijas Mediju izcilības centra rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Vai mediji izdzīvos Covid-19 krīzē?". Vadošie Baltijas mediji krīzes dēļ ir pieņēmuši savu uzņēmumu attīstībai sāpīgus lēmumus.
Ārkārtas situācija augstskolu mācībspēkam un studējošajiem likusi pārkārtoties studijām attālinātā režīmā. Daudz jauna, lai gan atsevišķās augstākās izglītības iestādēs daļa darba jau iepriekš organizēta attālināti. Daudz vairāk nezināmā ir saistībā ar pārbaudes darbu, kā arī studiju noslēguma darbu aizstāvēšanas organizēšanu attālināti.
Darba devējiem un darbiniekiem aizvien vairāk atgriežoties darbā klātienē, jāpārdomā darba vides organizācija. Eksperti norāda – daudzas lietas, kas pirms Covid-19 bija norma, tagad jāplāno citādi. Piemēram, sapulces labāk organizēt, katram atrodoties savā biroja telpā, bet, ja darbs notiek atvērtā tipa birojā, tas jāpārkārto, lai neradītu riskus. Tāpat kopīgās telpas – virtuves, atpūtas telpas un smēķētavas vai nu jāslēdz vai tajās jāorganizē kontrolēta darbinieku plūsma.
Valsts līmenī ir jādomā par vienotu krīzes vadības centra izveidi. Šāds secinājums šodien radies par civilās aizsardzība jomu atbildīgo diskusijā. Secināts, ka bijušas vairākas nepilnības šī brīža krīzes pretpasākumu organizēšanā. Tāpat atrasti vājie punkti, runājot par civilās aizsardzības jomu valstī kopumā.
Atceļot ierobežojumus pasažieru pārvadājumiem, pārvadātāji ir gatavi pielāgoties jaunajam normālajam režīmam, bet, lai nozare atgūtos pirmskrīzes līmenī, būs vajadzīgi vairāki mēneši, norāda pasažieru pārvadājumus pārraugošā Autotransporta direkcija. Arī uzrunātie pārvadātāji apliecināja, ka gatavi atsākt darbu.
Šī gada pirmajos četros mēnešos par 21,3% samazinājies valsts apmaksātās vakcinācijas pret ērču encefalītu apjoms. Iemels, iespējams, ir cilvēku nevēlēšanās to darīt ārkārtējās situācijas laikā, tomēr infektologi atgādina, ka Covid-19 izraisītā situācija nav atcēlusi citas saslimšanas. Vakcinācija ir ļoti nozīmīga pašlaik īpaši tiem, kas brīvo laiku pavada pie dabas, vēl jo vairāk vietās, kuras ir nomaļas un maz apmeklētas.