Ilgstoša neziņa, neskaidrība un bažas par nākotni ir ļoti postošas, sākotnēji psihiskajai veselībai, un tas rezultējas arī fiziskajā veselībā. Tomēr Covid-19 krīzes laikā sabiedrībai pieejamais psiholoģiskais atbalsts šobrīd ir nepietiekams. Tā trešdien, 4. novembrī, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina veselības ministre Ilze Viņķele no “Attīstībai/Par!”.
“Runājot par iedzīvotājiem, šeit jāatzīst, ka tās psiholoģiskā atbalsta iespējas ir ļoti, ļoti niecīgas, specifiski krīzei domātas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es ārkārtīgi uzsveru, runājot par tālākiem ierobežojumiem, nepieciešamību ar papildu ierobežojumiem uzreiz iedzīvotājiem stāstīt, kādi būs atbalsta mehānismi šajos gadījumos. Ja mēs nevaram diemžēl pagaidām sniegt psiholoģisku atbalstu cilvēkiem, kas ir šīs krīzes ietekmēti, tad mēs varam vismaz minimumu izdarīt un darīt zināmu, ka atbalsts finansiāls, vai tas būtu citu dīkstāves pabalstu vai citu maksājumu veidā, sekos un kad tas būs,” klāstīja ministre.
Veselības ministrijai sadarbībā ar krīzes centru “Skalbe” gan izdevies izveidot psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu veselības aprūpes darbiniekiem.
Tas darbu uzsācis martā un strādājis līdz vasaras sākumam. Tad intereses nav bijis, un pakalpojums atsākts atkal šajā nedēļā, jo atkal augusi veselības aprūpes darbinieku vēlme pēc psiholoģiskā atbalsta.
Krīžu centra “Skalbes” psiholoģe Inese Lapsiņa skaidroja – veselības aprūpes darbinieki pie speciālistiem vērsušies ar dažādām problēmām.
“Tas, kas uztrauc visvairāk, ir neziņa. Otrs, kas ir – mediķiem un policistiem nākas saskarties ar maiņu darbu, un maiņu darbs ir viens no izdegšanas faktoriem, un arī tas, ka apjoms palielinās un ir nogurums, un daļa cilvēku minēja, ka viņiem parādās trauksme un bailes, jo viņiem ir liela atbildības sajūta,” stāstīja Lapsiņa.
Viņa skaidroja, ka jau šajā laikā – no pirmdienas, kad pakalpojums ir pieejams, uz to pieteikušies trīs veselības aprūpes darbinieki.
Ilze Viņķele kā risinājumu psiholoģiskā atbalsta vairošanai norādīja nepieciešamību pēc papildu finansējuma. Tāpat viņa pauda, ka risinājums būtu lūgt palīgā nevalstiskās organizācijas, kurām ir pieredze šāda veida darbā. Palīdzības sniegšanai varētu mēģināt iegūt līdzekļus, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem.
Palīdzības centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena norādīja – ja būtu pieejams finansējums papildu speciālistu algošanai, organizācija būtu gatava iesaistīties palīdzības sniegšanā.
Avena gan uzsvēra, ka ļoti svarīgi sabiedrībai mācīties psiholoģisku palīdzību meklēt ļoti savlaicīgi, jo ilgāk traucējumus neārstējot, to darīt kļūst aizvien grūtāk.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
