Ko darīt, ja klients kavē tikšanos?

Kā rīkoties, ja apmeklētājs kavē norunātu tikšanos darba vietā, kas var ietekmēt gan darbinieka, gan citu klientu dienas plānus? Par to stāsta psihoterapijas rezidente Madara Pumpure.

Psihoterapijas rezidente Madara Pumpure par sadzīvošanu ar kavētājiemKristaps Feldmanis

Psihoterapijas rezidente Madara Pumpure

"Pirmkārt, lai neraisītu nepatīkamas izjūtas gan tajā cilvēkā, kurš nokavē tikšanos, gan tajā, kurš vada, tad būtu nepieciešams nospraust stingras robežas – laika rāmi. Piemēram, ja ir vizīte, konsultācija vai tikšanās, uz kuru ir pieraksts no 10.00 līdz 10.30, ar noteikumu, ja cilvēks nokavē, viņa nokavētais laiks tiek zaudēts, bet, ja viņš ierodas 10.10, tad viņam tiek dots laiks izmantot šo konsultāciju līdz 10.30. Konsultācijas laiks netiek pagarināts, ja viņš nokavē. Kāpēc? Nākamais cilvēks, piemēram, ir pierakstīts uz 10.30, viņš var sadusmoties, ka viņa robežas ir pārkāptas, jo netiek ievērots laiks," stāsta Pumpure.

Emocionālās veselības nedēļa

Emocionālās veselības nedēļā Latvijas Radio programma “Labrīt” pievēršas tematiem, kas skar dažādus emocionālās veselības apdraudējumus darba vietā. Par dažādām situācijām un to, kā ar tām tikt galā, stāsta ārsti, psihoterapijas rezidenti. Sarunas balstītas dakteres Lauras Valaines pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz medicīnas personāla psihisko veselību. Tomēr tieši tādi paši stresi iespējami arī citās profesijās, piemēram, pārdevēja un klienta, skolotāja un skolnieka, celtnieka un būvdarbu vadītāja un daudzās citās attiecībās.

Vienlaikus nedrīkst pieņemt nākamo klientu, ja kavējums ir 5–10 minūtes.

"Tas laiks ir veltīts cilvēkam, kurš kavē, un tas laiks arī jāvelta, gaidot cilvēku.

Vēlams sazināties ar administratīvo daļu, kas noskaidro, kādēļ cilvēks kavē vizīti, tikšanos vai konsultāciju. Ideālā gadījumā – tas pats cilvēks, kurš kavē, pats sazinās, nosūtot ziņu vai sazvanoties ar iestādi un pabrīdinot par savu kavēšanu," norāda Pumpure.

Laika rāmi nospraust ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses justos droši.

"Labsajūtu gan konsultantam, gan tam, kurš nāk konsultēties. Tas nodrošina drošības sajūtu – es zinu, ka mani tajā konkrētajā laika vienībā – pusstundā, stundā, 45 minūtēs, mani tur gaidīs neatkarīgi no tā, vai es kavēšu vai nekavēšu.

Tas nodrošina drošību – es zinu, cikos man beigsies un cikos es varu plānot nākamos dienas plānus.

Tur būtība ir tas, ka cilvēks nokavē, nākamajam ir jāgaida 10 minūtes, aiznākamajam – 20 un aiaiznākamajam 30 minūtes. Bet tam, kura pieraksts ir beigās, vispār jāgaida 2 stundas. Un kas notiek – šie cilvēki izreaģē savas dusmas, nevis pasakot konsultantam, ka mani šī situācija neapmierina, bet viņi vienkārši izvēlas neatgriezties šajā iestādē, jo tas viņus ir sadusmojis. Vai tā ir banka, vai tas ir citās iestādēs, tāpēc šī laika robežu noteikšana jau nodrošina vienu lielu plusu kvalitatīvai klientu apkalpošanai," norādīja Pumpure.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt