Sākti darbi vardarbībā cietušo bērnu atbalsta mājas un drošas nopratināšanas vietas izveidei. Pašlaik smagā vardarbībā cietušie bērni traumatiskos notikumus pārdzīvo vairākkārt, tiekoties ar psihologiem, policistiem, sociālajiem darbiniekiem un vēl daudziem citiem speciālistiem. Islandē izstrādātais modelis “Bērna māja” darbosies tā, ka visi speciālisti būs sastopami vienuviet un bērnam draudzīgā vidē. Latvijā šis modelis pilotprojekta veidā izmēģināts pirms četriem gadiem un atzīts par labu esam, taču vairāku gadu garumā nebija skaidrības par tā nākotni.
Autora ziņas
"Rail Baltica" sliežu ceļš caur Latviju vīsies no Ainažiem līdz Bauskai. Kopumā šajā maršrutā reģionālajam vilcienam paredzētas vairāk nekā 15 stacijas. Uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kas ir "Rail Baltica" projekta ieviesējs Latvijā, gan ir pārliecināts, ka staciju potenciāls ir krietni lielāks. Proti, stacijas iecerēts pārveidot par mobilitātes punktiem, kur satiktos gan vilciens, gan sabiedriskais transports un kuros būtu plašas iespējas atstāt savus personīgos braucamrīkus un transportu arī nomāt. Kā šie mobilitātes punkti palīdzēs reģioniem, un kā sokas ar to izveidošanu?
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) izteicis ideju, ka varētu rosināt kādu daļu iemaksu pensiju 2. līmenī pārdalīt par labu pašlaik izmaksājamo pensiju fondam jeb pensiju 1. līmenim. Koalīcijas partneri vēl nav dzirdējuši plašāku izklāstu par šādu variantu, bet būtu gatavi apspriest pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšanu.
Neatbilstoša izvērtēšana, nožēlojami apstākļi internātos un vājas profesionālās izglītības iespējas – Valsts kontrole (VK) revīzijā atklājusi virkni nepilnību bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības nodrošināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka tuvākajā laikā ieteikumus un to izpildes iespējas apspriedīs ar kolēģiem citās institūcijās.
Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas nodaļas vadītājas Līgas Krapānes paraksts uz maija beigās publiskotās un valsts augtākajām amatpersonām nosūtītās vēstules ar jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19 var radīt reputācijas un objektivitātes riskus Valsts kontrolei. Tā norādīja Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.
Mazinoties saslimstībai ar Covid-19, aizvien biežāk tiek runāts par ierobežojumu mazināšanu un plašākām pulcēšanās, izklaides, ceļošanas un citām iespējām. Tomēr notiekošais liek uzdot jautājumus par to, cik tālu “drīkst iet”, vakcinētām personām atļaujot ko vairāk nekā nevakcinētajiem. Tāpat tiek runāts par plašāku strādājošo loku, kuriem vakcinācija varētu būt obligāta.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību, Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzījusi trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju, vēstīts LAS mājaslapā. Kultūras ministrijas izvēlētā novietne Elizabetes ielā 2 nav starp LAS virzītajām vietām.
Pērnā gada nogales un šī gada pirmajos aukstajos ziemas mēnešos patversmes Rīgā apmeklējuši par 13% vairāk iedzīvotāju nekā gadu iepriekš. Turklāt sieviešu patversmju apmeklējumu skaits pieaudzis pat par trešdaļu. To ietekmējusi salīdzinoši aukstā ziema un Covid-19 laikā nepārtraukti atvērtās patversmes. Šo iestāžu vadītāji un atbildīgās amatpersonas novērojušas – daļu līdz lēmumam apmesties nakts patversmē novedusi Covid-19 pandēmija. Un tas liek domāt, kā palīdzēt riska grupā esošiem Rīgas iedzīvotājiem, lai viņi nenonāktu "uz ielas".
Āgenskalna pašā sirdī, blakus Āgenskalna tirgum, atrodas par visām apkārtējām ēkām krietni augstāks metāla konstrukcijas tornis. Tas kādreiz nodrošinājis televīzijas signālus, bet kopš darbu sācis krietni lielākais TV tornis Zaķusalā, mazākā konstrukcija ar laiku nonākusi privātīpašnieku rokās. Atsevišķi tuvējo māju iedzīvotāji, kā arī tornim garām braucošie autovadītāji ir ievērojuši radio signāla uztveršanas traucējumus. Kādēļ šāda situācija ir radusies, un vai to var labot?
Sestdien plkst.20 durvis slēdza pašvaldību vēlēšanu iecirkņi, lai sāktu balsu skaitīšanu. Vēlēšanu dienā Latvijas Radio un LTV korespondenti devās uz novadiem dažādās Latvijas vietās, lai noskaidrotu vēlētāju pārdomas par politisko piedāvājumu, būtiskākajiem vietvarās risināmajiem jautājumiem un novadu reformu.
Cilvēkam, saskaroties ar onkoloģisku slimību, ir jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai, savlaicīgi jāsaņem nepieciešamie diagnostikas izmeklējumi un piemērotākā ārstēšana, jāsaņem psihoemociāls atbalsts un rehabilitācija, kā arī nepieciešamības gadījumā paliatīvā aprūpe. To paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. līdz 2024. gadam. VM aplēses liecina, ka ieceru realizēšanai būs nepieciešami vismaz 380 miljoni eiro.
Tiesu administrācijas interneta vietnē “Tiesas.lv” iekļauta informācija, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas piedalīties tiesas sēdēs, par savu dalību jāinformē 5 dienas pirms paredzētās sēdes. Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova skaidroja, ka šāds regulējums ieviests vien uz laiku, kamēr izplatās Covid-19, un jau tuvākajā laikā tas varētu tikt atcelts.
Pēc aizvadītā gada sabiedrisko mediju labdarības akcijas „Dod pieci”, Saeimai un atbildīgajām ministrijām tika nosūtīta atklāta vēstule. Tajā uzskaitītas lielākās problēmas un nepieciešamie darbi, lai izskaustu vardarbību ģimenē. Lai koordinētu un uzraudzītu darbu veikšanu, Saeimā tika izveidota speciāla deputātu darba grupa. Trešdien ministrijas tai atskaitījās par to, kas līdz šim izdarīts. Jāsecina – lai arī ir redzami uzlabojumi, tomēr vēl pastāv virkne problēmu, kuras šobrīd netiek risinātas.
Ģimenei, kurā aug bērns ar īpašām vajadzībām, kuram pienākas valsts apmaksāts asistents, pašlaik par katru stundu, kas pavadīta ar palīgu, ir jāatskaitās – jāpilda atskaites, jāvāc zīmogi un jāsaglabā pierādījums, ka ar bērnu tiešām ir būts, piemēram, zoodārzā. Zemā atalgojuma dēļ šo darbu bieži nākas uzņemties ģimenes locekļiem, kļūstot par sava bērna asistentu. Tagad birokrātija samazināta un atskaitīšanās būs vieglāka, taču stundu skaits, ko valsts apmaksās, ir samazināts.
Ar nelielām tehniskām ķibelēm un citiem trūkumiem Latvijā pirmdien, 1. jūnijā, sācis darboties digitālais Covid-19 sertifikāts, kas ļauj pierādīt potēšanās vai pārslimošanas faktu un saņemt tikai šai iedzīvotāju grupai paredzētos atvieglojumus. Pirmajā dienā līdz pulksten 16.00 vietne, kurā tas izveidojams, apmeklēta 238 000 reižu. Iedzīvotāji izveidojuši 82 000 sertifikātu un vairāk nekā 72 000 no tiem ir tieši par vakcināciju.
Otrdienas, 1. jūnija, rītā sākusi darboties mājaslapa “covid19sertifikats.lv”, kurā būs pieejami Covid-19 sertifikāti, pārliecinājās LSM.lv.
Pandēmija un tās radītā izolācija salauzusi ne viena vien jaunieša psihisko veselību. Pašnāvības mēģina veikt arī jaunieši, kuri reiz labi mācījušies, bijuši sociāli aktīvi un interesējušies par dažādām lietām. Speciālisti paredz, ka sekas būs ilgstošas, taču, tieši cik ilgas un smagas, – to paredzēt pašlaik ir grūti. Zināms vien tas, ka trūkst palīdzības sniedzēju un nekāda nauda nespēs tos radīt nekavējoties.
Aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju pārslimojuši Covid-19 infekciju pašiem to nenojaušot. Visaugstākā antivielu izplatība atklāta Latgales reģionā – 21% testēto iedzīvotāju, kuri uzskatījuši, ka ar Covid-19 infekciju nav slimojuši, savukārt viszemākā izplatība ir Kurzemē – 6% iedzīvotāju. Šie ir galvenie secinājumi pētījumā par Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un iedzīvotāju imunitāti pret šo vīrusu. Pētījumā arī noskaidrots, ka vislielākais Covid-19 pārslimojušo īpatsvars ir tieši bērnu vidū vecumā līdz 13 gadiem. Un tas pierāda, ka skolu slēgšana ir efektīva infekcijas ierobežošanas metode.
Lai gan vakcinācijas temps aug un pašlaik sasniegti aptuveni 100 tūkstoši vakcinēto nedēļā, joprojām slikti vakcinācijas rādītāji ir gan vakcinēto senioru skaita ziņā, gan Latgalē, kur šie rādītāji ir gandrīz uz pusi zemāki nekā vidēji Latvijā. Uz šiem trūkumiem norādīja arī atbildīgā Saeimas komisija.
Covid-19 vakcīnu šobrīd ir gana daudz, lai apmierinātu pieprasījumu, tādēļ nebūtu jāuztraucas, ka kāds, kurš saņēmis potes pirmo devu, nevarētu saņemt tā paša ražotāja otro devu. Neskatoties uz to, ka vakcīnu trūkumu vairs nepiedzīvojam, potētāji vēl aizvien saskaras ar dažādām problēmām, taču neslēpj – sistēma kļūst aizvien “ieeļļotāka”.
Arī Covid-19 skartajiem skolēniem – saslimušajiem vai kontaktpersonām – ir jādod tiesības pretendēt uz vietu kādā no Rīgas prestižākajām skolām. Pēc vairāku vecāku sūdzībām un tiesībsarga iesaistīšanās, Rīgas dome tomēr piekāpusies un radusi iespēju izņēmuma kārtā šogad vienotos iestājpārbaudes darbus galvaspilsētas ģimnāzijās un labākajās vidusskolās organizēt arī kādā papildu datumā, lai dotu iespēju visiem, kas to vēlētos. Līdz šim vēsturiski iestājpārbaudes darbiem tika noteikts viens datums.
Aizvadītā gada nogalē divu personu uzbrukumu piedzīvoja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. Bažas par homofobijā balstītu uzbrukumu radās, jo Hanovs fizisku un verbālu agresiju piedzīvoja brīdī, kad staigāja pa Ķengaraga tirgu kopā ar savu dzīvesbiedru. Hanovs ir pārliecināts, ka gan pāridarītāja motivācija un izkliegtās frāzes skaidri norādīja uz homofobijā balstītu uzbrukumu. Tomēr policija lēmusi, ka notikušais nav vērtējams kriminālprocesa ietvaros.
Aktuālu problēmu aizvadītajā nedēļā iezīmēja Latvijas Radio (LR) raidījums “Ģimenes studija”. Proti kāda skolēna māte cēla trauksmi par to, ka skolas organizētais iestājeksāmens paredzēts vienā datumā un, ja šajā laikā bērns būs slims ar Covid-19, tad otras iespējas nebūs. Rīgas domes atbildīgā iestāde nenoliedz, ka šādā gadījumā jāmeklē cita skola, tomēr tiesībsargs šādā kārtībā saskatījis pārkāpumus, tādēļ šodien sasaucis sanāksmi, lai meklētu risinājumu.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) par neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārstu strādā neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. Viņš ir dzimis Libānā, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem dzīvo Latvijā un šeit arī apguvis ārsta profesiju. Ikdienā Vahbe operē bērnus ar dažādām slimībām un veic arī sarežģītas operācijas specializējoties epilepsijas ārstēšanā. Viņš nesen ieguvis arī Latvijas pilsonību. Tomēr kāda deputāta teiktajam, ka nu varēs turēt vienu pasi vienā kabatā un otru – otrā, viņš īsti nepiekrīt. Abas pases viņš vēlas turēt vienā kabatā, jo tieši tik nesaraujamas ir abas Vahbes identitātes. Ar ārstu par darbu slimnīcā, pilsonības iegūšanu un arī Covid-19 pandēmiju sarunājās Latvijas Radio korespondents Kristaps Feldmanis.