Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs Latvijas Radio atgādināja – sākotnēji šāda prakse daudzviet iesākta energoresursu taupīšanas nolūkā. Vienlaikus viņš atzina – pētījumi rāda, ka laika maiņa lielus ieguvumus nedod.
Pašlaik arī aktualizēts jautājums par laika maiņas pārtraukšanu, taču daļēji arī Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas līmenī šis jautājums ir iesaldēts.
“Tās sarunas, kas ir notikušas 2018. gadā, arī direktīvas priekšlikuma projekts nav apstiprināts un tās diskusijas ir iestrēgušas. Līdz ar to nacionālā līmenī mums saglabājas Ministru kabineta noteikumu kārtība, kas paredz, ka pavasarī mēs grozām pulksteni uz priekšu un rudens pusē, oktobra pēdējā svētdienā, stundu atpakaļ,” pastāstīja Freibergs.
Nav skaidrības, kad šādu kārtību varētu izbeigt. “Zinot Eiropas Savienības aktu izstrādes un ieviešanas procesus, tad, ņemot vērā to, ka šobrīd nekāda iekšējā diskusija nenotiek un šis jautājums, tajā skaitā aktuālā Covid-19 jautājuma dēļ, ir nolikts malā. Līdz ar to
nākamajā gadā vai nākamajos divos gados esošā kārtība paliks spēkā,” atzina ministrijas pārstāvis.
