Pandēmijas laiks ārstniecības iestādēs pulcē agresīvākus pacientus un tuviniekus

Covid-19 pandēmijas laiks, aizvien valdošā neskaidrība, nekonkrētība un neziņa par to, kad neierastais stāvoklis beigsies – tas aizvien vairāk nomāc un nokaitina cilvēkus. To pamanījušas atsevišķas ārstniecības iestādes, kuras norāda – arvien biežāk nākas saskarties ar kašķīgiem un neapmierinātiem pacientiem un vēl vairāk – pacientu tuviniekiem.

ĪSUMĀ:
 

  • RAKUS saskaras ar dusmīgiem pacientiem un viņu tuviniekiem.
  • RAKUS izbrīnīta par aizvien agresīvāko uzvedību, noteikumu klaju ignorēšanu.  
  • RAKUS piesaistīti vairāki apsargi.
  • Stradiņa slimnīcā situācija labāka, tikai daži agresijas gadījumi.
  • Stradiņa slimnīcā gan izjūt satraukumu un neskaidrību.  
  • Daugavpils slimnīcā agresīvāki un nervozāki pacienti manāmi jau kopš marta.
  • Daugavpils slimnīcā gan lielu problēmu nav.
  • Psihoterapeits: Cilvēku vēlmes ierobežo, tāpēc viņi var reaģēt agresīvāk.

Pandēmijas laiks ārstniecības iestādēs pulcē agresīvākus pacientus un tuviniekusKristaps Feldmanis

Par šādu cilvēku reakciju veselības aprūpes iestādēs šībrīža apstākļos pārsteigumu nepauž arī psihoterapeiti, norādot – šajā laikā tiekam ierobežoti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un tas rada spriedzi.  

Pēdējā laikā atjaunotie ierobežojumi un arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas noteiktie iekšējie ierobežojumi, samazinot tuvinieku iespējas apmeklēt pacientus, radījušas aizvien pieaugošu slimnīcas apmeklētāju agresiju.

Austrumu slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Agrita Junkere pauda izbrīnu par pacientu un jo īpaši pacientu tuvinieku aizvien agresīvāko uzvedību.

“Mūs pārsteidz tie cilvēki ar savu šī brīža attieksmi; ierodoties pie mums, cilvēki klaji demonstrē nepakļaušanos šīm slimnīcas prasībām.

Ļoti bieži izsaka pretenzijas un brīžiem pat draudus,” stāstīja Junkere.

Slimnīca apzinās, ka katram var būt savi apsvērumi klajai noteikumu ignorēšanai un neapmierinātības paušanai, tomēr Austrumu slimnīcā aicina ievērot valstī un atsevišķi arī slimnīcā noteiktās drošības prasības. Slimnīcā piesaistīti vairāki apsargi, kas arī ikdienā palīdz skaidrot slimnīcas iekšējos noteikumus neapmierinātajiem iedzīvotājiem.

Labāka situācija esot Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kas tāpat kā Austrumu slimnīca ir augstākā līmeņa slimnīca un saņem pacientus no visas Latvijas.

Slimnīcas pārstāve Janita Veinberga stāstīja – ne tik daudz agresijas, kā satraukums un neskaidrība par slimnīcas darbu nākotnē esot jūtama šajā slimnīcā. Tas saistīts ar aizvien jaunajiem ierobežojumiem.

“Šobrīd tāda liela neapmierinātība par šiem ierobežojumiem nav jūtama bet, protams, visos centros sadarbībā ar slimnīcas drošības daļu ir piesaistīti arī apsargi, kas šo spriedzi palīdz mazināt.

Mēs esam fiksējuši divus, augstākais trīs gadījumus ar tādiem ļoti satrauktiem un varbūt viegli agresīviem apmeklētājiem,” stāstīja Veinberga.

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs skaidroja – agresīvāki un nervozāki pacienti manāmi jau kopš marta, kad Latvija Covid-19 iepazina pirmo reizi, bet īpaši izcelt agresiju šobrīd Daugavpilī nevarot. Problēma gan kopumā pastāv.

“Jūtams, ka ir negatīva attieksme pret ārstniecības personām. Pret to, kā tiek nodrošināts ārstniecības process.

Lielākoties cilvēki negrib saprast, kāpēc viņus nelaiž pie radinieka. Ir neizpratne par iekšējiem algoritmiem, par maskām,” stāstīja Grigorijs Semjonovs.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās veselības un psihoterapijas klīnikas psihoterapeits Artūrs Utināns skaidroja, ka cilvēkiem šajā laikā tiek ierobežotas daudzas vēlmes un iespējas un tādēļ tie var reaģēt agresīvāk.

“Ar Covid-19 situāciju cilvēki uztver, ka tiek apspiesta viņu brīvība, kāds varbūt apvainojas, ka tiek apstrīdēta viņa autoritāte. Cilvēkam ir kāda vēlme, bet kāds nostājas viņa ceļā. Un cilvēks pauž dusmas, ka “jūs man neļaujat darīt, tā, kā es gribu”,” skaidroja Utināns.

Utināns arī uzsvēra, ka šādos apstākļos, kad daudz kas tiek ierobežots, ir arī jāsaprot – cilvēki notiekošo var sev skaidrot ar kādu it kā apzinātu darbību kopumu, kas tiek darīts, lai šādus apstākļus iedzīvotājiem radītu. Proti, cilvēki var sākt uzskatīt, ka notiekošais ir nevis bīstama situācija, bet kāda veidota “ļauna griba”. Un tad jau visu saskatīt ļaunā gaismā kļūst gaužām viegli.  

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku, un aizvien vairāki uzņēmumi un iestādes sāk darbu attālināti. No 30. oktobra - stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt