Pavasarī pārtrauktie plānveida veselības aprūpes pakalpojumi ietekmē kvotu izpildi

Pavasarī Covid-19 dēļ uz laiku teju pilnībā tika pārtraukta plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana, kas savukārt ietekmējis šo kvotu izlietojumu. Nacionālajā veselības dienestā gan mierina – nekas zudībā neiet. Ar ārstniecības iestādēm pārplānoti līgumi par pakalpojumu sniegšanu. Tāpat slimnīcas strādājušas vairāk un valsts apmaksātos pakalpojumus sniegt piekrituši arī speciālisti, kuri līdz šim to nav darījuši.  

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 dēļ rindas uz veselības pakalpojumiem augušas vidēji par 30 dienām.
  • NVD pārskata līgumus ar iestādēm, lai pakalpojumus saņemtu plānotais pacientu skaits.
  • Prioritāri finansējums ir novirzīts onkoloģijai, bērniem un garāko rindu mazināšanai. 
  • Valsts pakalpojumus piekrituši sniegt speciālisti, kas līdz šim to nav darījuši.
  • Daugavpils slimnīca pirmo reizi apmaina ambulatoro un stacionāro pakalpojumu kvotas.
  • Stradiņa slimnīca palielina darba apjomu un nodrošina jau 99% atlikto pakalpojumu.
  • Ja slimnīca neizpildīs kvotas 100%, tas nenozīmēs kvotu samazinājumu nākamgad.

Ārkārtas situācijas periodā uz laiku tika pārtraukta liela daļa plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana. Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa Latvijas Radio skaidroja, ka, kopumā vērtējot Covid-19 ietekmi uz gaidīšanas rindām, šis gaidīšanas periods vidēji audzis par 30 darba dienām.

Pavasarī pārtrauktie plānveida veselības aprūpes pakalpojumi ietekmē kvotu izpildiKristaps Feldmanis

Kvotas jeb Nacionālā veselības dienesta noslēgtie līgumi ar katru ārstniecības iestādi par konkrētā apkalpojuma sniegšanas apjomu arī tiekot pārskatīti, lai izlīdzinātu pieprasījumu, tajā pašā laikā neatstājot kādas rezerves. Tas nozīmē, ka tiek darīts viss, lai par spīti Covid-19 krīzes radītajām rindām šogad kopumā pakalpojumus saņemtu tāds pats iedzīvotāju skaits, kāds to saņemtu arī bez Covid-19 radītajiem šķēršļiem.

“Ārstniecības iestādēm, kurām bijuši zemi līgumu izpildes rādītāji, šis plānotais līgumu apjoms ir samazināts, bet, protams, vienojoties par šo samazinājumu ar pašu ārstniecības iestādi. Savukārt ārstniecības iestādēm, kurām līgumu izpilde bijusi virs 100%, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un mazinātu gaidīšanas rindas, ir novirzīts papildu finansējums.

Prioritāri finansējums ir novirzīts onkoloģisko slimību ārstēšanai, pakalpojumiem bērniem un arī pakalpojumiem ar garākajām gaidīšanas rindām.

Lai to nodrošinātu, ar atsevišķām slimnīcām slēgti lielāka apjoma līgumi un slimnīcas pakalpojumus nodrošina vēlāk vakaros un brīvdienās. Tāpat valsts apmaksātus pakalpojumus piekrituši sniegt arī speciālisti, kas līdz šim to nav darījuši.

Arī Daugavpils slimnīcas darbu ietekmējis plānveida pakalpojumu pārrāvums pavasarī. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs skaidroja – arī citus gadus tiek mainīti līgumu apjomi starp pakalpojumiem, bet šogad ir pirmā reize, kad slimnīca savā starpā maina ambulatoro un stacionāro pakalpojumu kvotas, lai izlīdzinātu situāciju.

“Tas ir pirmo reizi, kad kaut kas tāds notiek. Jo vienmēr bija tā, ka mēs bijām spējīgi apgūt gan ambulatoro, gan stacionāro [pakalpojumu līgumus]. Tas ir tiešām specifisks risinājums, bet tiešām daudz vairāk šobrīd tas jādara, jāseko pastāvīgi un, kaut kam notiekot, uzreiz jāreaģē, jo, ja mēs nemenedžēsim šo lietu, rezultātā mēs varam pazaudēt kvotas,” skaidroja Grigorijs Semjonovs.

Tikmēr Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga Latvijas Radio norādīja – slimnīca nodrošinājusi jau 99% pavasarī pārlikto pakalpojumu. Tas panākts, palielinot darba apjomu.

“Mazinājām arī maksas pakalpojumu slogu, lai šīs stundas un pieņemšanas vietas atvēlētu tiem pacientiem, kuri pakalpojumu nesaņēma ārkārtējās situācijas laikā. Šobrīd, skatoties uz gadu, mēs redzam, ka mums ir 95%–97 % līgumsaistību izpilde ar NVD. Tas attiecas uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, ambulatorajiem pakalpojumiem. Vai mēs izpildīsim savas saistības ar NVD līdz 100%, tas lielā mērā būs atkarīgs arī no epidemioloģiskās situācijas valstī,” sacīja Veinberga.

Viņa norādīja, ka Stradiņa slimnīca kvotu sadalījumu šobrīd neplāno pārskatīt, jo izpilde noris veiksmīgi. Tajā pašā laikā viņa pauda cerību, ka, ņemot vērā pavasarī piedzīvoto ārkārtas situāciju, gadījumā, ja slimnīca kādā jomā neizpildīs saistības ar Nacionālo veselības dienestu 100% apmērā, tas tomēr nenozīmēs kvotu samazinājumu nākamajā gadā.

 KONTEKSTS:

Veselības ministrija nepilnas divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas daļēji ierobežoja veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Ierobežojumi noteikti, lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī. No 20. aprīļa daļēji atjaunota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas pakāpeniski tika pilnībā atjaunota līdz ārkārtas situācijas beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt