Sadaļas Sadaļas

Vēlēšanu intriga – vairumā pašvaldību ar jaunām aprisēm

Pašvaldību vēlēšanu intrigas šoreiz ir teju visās vietvarās – kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi novadu un pilsētu domes tiek vēlētas jaunajās pašvaldību teritorijās. Tās nav mainījušās tikai atsevišķām pašvaldībām, līdz ar to intriga saglabājas, kas tad turpmāk apvienoto novadu teritorijās būs pie teikšanas.

Intriga novados Kurzemē

Sāksim ar jaunu pašvaldību, kuras līdz šim Latvijas kartē nav bijis. Tas ir Dienvidkurzemes novads, kurā turpmāk apvienosies astoņas ap Liepāju esošas pašvaldības.

Kur te intriga? Var teikt, ka ar jaunā novada administratīvā centra izvēli, kas būs Grobiņa, nav mierā Aizputes iedzīvotāji un vietējie politiķi. Līdz ar to būs interesanti redzēt, kā būs lēmuši vēlētāji, – vai priekšroku devuši ilggadējam Grobiņas mēram Aivaram Priedolam no ZZS vai alternatīvām, piemēram, Nacionālās apvienības sarakstam, kurā apvienojušies vairāki līdzšinējos novados pie varas esošie kandidāti, tostarp Aizputē pie varas esošie. Tur saraksta līderis ir līdzšinējā Aizputes novada deputāts Linards Tiļugs.

Otrs novads Kurzemes vēlēšanu apgabalā, kurā ir intriga, ir dumpīgais Talsu novads, kurā turpmāk ietilps arī Dundaga, Mērsrags un Roja. Kādi rezultāti būs pašreizējai Talsu novada vadītājai Sandrai Pētersonei no Nacionālās apvienības, kurai sarakstā pievienojusies nu jau gana ilgi amatā pabijusī Rojas novada vadītāja. LTV Ziņu dienests, kas pabija šajā novadā un arī veidoja priekšvēlēšanu debates, seko līdzi arī tam, kā Talsu novadā veiksies arī citiem sarakstiem, piemēram, Latvijas Zemnieku savienībai, kuru līderis Talsos ir pašreizējais domes priekšsēdētājs vietnieks Dainis Karols.

Intriga, protams, saglabājas arī Saldus, Kuldīgas, Ventspils novados, bet tajos politiķi jau ilgstoši spējuši gana stabili konsolidēt spēkus.

Intriga novados Zemgalē

Zemgales vēlēšanu apgabalā arī ir vairākas pašvaldības, kurām nākas pievērst pastiprinātu uzmanību. Šķiet, ka pamatīga vēlēšanu iznākuma intriga nobriedusi Jēkabpils novadā, kur valstī  ir trešā augstākā konkurence uz vienu deputāta vietu. Proti, vēlēšanās bija pieteikti 12 kandidātu saraksti un arī teju 12 kandidāti pretendē uz vienu vietu domē.

Tur grūti ko prognozēt, jo pie novada vadīšanas atkal vēlas tikt savulaik ilggadējais Jēkabpils pilsētas vadītājs Leonīds Salcevičs. Taču nevar nepieminēt citus konkurentus, piemēram, pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Kristīni Ozolu no “Progresīvajiem” vai Raivi Ragaini no Latvijas Zaļās partijas, pašreizējo pilsētas domes deputātu, bet kura sarakstā kandidē arī ilggadējā Salas novada vadītāja Irēna Sproģe. Vēl citos sarakstos atrodami vairāki līdzšinējo novadu domnieki, piemēram, ''Apvienībā “Iedzīvotāji”'' kā pirmais numurs ir Viesītes novada vadītājs Alfons Žuks. Noteikti būs interesanti, kā tad būs lēmuši Jēkabpils novada iedzīvotāji.

Zemgales vēlēšanu apgabalā interesanti būs arī vērot, kas notiks Jelgavas novadā. Tā ir viena no vairākām Latvijas pašvaldībām, kur nacionālā līmeņa politikā tradicionālie sabiedrotie “zaļie” un “zemnieki” savā starpā konkurē. Latvijas Zemnieku savienības līderis ir ilggadējais Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune, savukārt Latvijas Zaļās partijas saraksta galvgalī – Ozolnieku priekšsēdis Andris Ozoliņš. Ozolnieku novadā gan ir uz pusi mazāk iedzīvotāju nekā Jelgavas novadā, tā kā tur daudz ko noteiks iedzīvotāju aktivitāte.

Un vēl viena Zemgales vēlēšanu apgabala pašvaldība, kuru vērts īpaši pieminēt, ir Aizkraukles novads. Tajā apvienosies seši līdzšinējie novadi abos Daugavas krastos. Vēlēšanām pieteikti 10 kandidātu saraksti, un vismaz vietējie iedzīvotāji kā reālāko cīņu par domes vadību prognozē starp diviem spēkiem – pašreizējo Aizkraukles novada vadītāju Leonu Līdumu no “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas apvienotā saraksta, kuram šajās vēlēšanās zināmu konkurenci vismaz vēlas veidot arī ilggadējais Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks no Nacionālās apvienības.

Šajā novadā noteikti daudz ko izšķirs tas, kā būs balsojuši arī Kokneses, Pļaviņu, Skrīveru un Neretas iedzīvotāji. Un te jāsaka, ka daudzi šo pašvaldību vietējie politiķi pārstāvēti tieši Leona Līduma vadītājā sarakstā.

Intriga novados Vidzemē

Vidzemes vēlēšanu apgabala pašvaldībās arī vairākas intrigas, taču daudzās Pierīgas pašvaldībās, kur iesniegti daudzi kandidātu saraksti, piemēram, Ķekavā, Ropažos, arī Mārupē, ir  grūti ko prognozēt.

Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā turpmāk būs lielākais novads Latvijā ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotājiem. Līdz ar tā būs vienīgā pašvaldība Latvijā, neskaitot Rīgu, kurā būs vislielākais deputātu skaits – 23.

Un konkurence arī ir viena no augstākajām valstī – 12 kandidātu saraksti un gandrīz 11 pretendenti uz vienu domnieka krēslu. Un tur intriga, protams, par to, kā vēlēšanu rezultātus ietekmēs Ogrei pievienoto novadu iedzīvotāji.

Kā zinām, uz varu atkārtoti cer Ogres mērs Egils Helmanis no Nacionālās apvienības, bet būtiski, kam par labu nosvēries jaunpievienoto novadu ļaudis, pirmkārt jau Ikšķilē. Tur pirms neilga laika no amata atstādināts ilggadējais pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš, kuram turklāt nācās meklēt jaunu partiju, no kuras kandidēt. Viņš vēlētājus šoreiz cenšas uzrunāt no Nacionālas savienības “Taisnīgums” saraksta. Nevar nepieminēt arī Lielvārdes domes vadītāju Santu Ločmeli, kas kandidē no “Kustība Par!” saraksta.

Intriga arī jaunajā Limbažu novadā, kurā turpmāk ietilps arī Salacgrīva, ja vien Satversmes tiesa vēl šo nepārmainīs. Tur LTV prognozē cīņu starp diviem ilglaicīgiem pašvaldību vadītājiem: Limbažu mēru Didzi Zemmeru no Zaļo un Zemnieku savienības un Salacgrīvas novada priekšsēdi Dagni Straubergu no Latvijas Reģionu apvienības. Limbažu pašvaldība iedzīvotāju skaita ziņā ir krietni lielāka par Salacgrīvu, bet pavērot, cik izteikts būs lokālpatriotismā balstītais balsojums, noteikti būs interesanti.

Cēsu novads nu jau vairākus sasaukumus ir ar stabilu Cēsu pilsētas vadītāju Jāni Rozenbergu no “Jaunās Vienotības”, kas sarakstā apvienojis spēkus ar ilggadējo Līgatnes domes priekšsēdi Aināru Šteinu. Viņiem konkurenci ir lēmuši mest vēl citu novadam pievienoto pašvaldību vadītāji. Tur interesanti būs, cik daudz vēlētāji nobalsos par Latvijas Zemnieku savienības sarakstu, kurā apvienojušies līdzšinējo Pārgaujas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu vadītāji.

Vidzemē izceļams arī jaunais Madonas novads, kurā vēlēšanas pēc vienas dienas neziņas tomēr notika 5. jūnijā. Cīņa par varu, pēc LTV lēstā, notiek starp diviem blokiem, proti, novada pārvaldības koalīciju līdz šim un iepriekš novadā ilgstoši pie varas esošajiem. Tātad lūkosim, kādi būs rezultāti būs Andrejam Ceļapīteram no “Jaunās Vienotības”, kurš daudzus gadus savulaik vadīja Madonu, bet pēc iepriekšējām vēlēšanām 2017. gadā amatu zaudēja, un Agrim Lungevičam, kurš Madonu vada pēdējos četrus gadus.

Strīdi šajā novadā ir gana karsti. Priekšvēlēšanu debatēs Andrejs Ceļapīters sacīja, ka kandidātu vidū ir konkrēti cilvēki, ar kuriem noteikti jaunajā domē nebūšot iespējams sadarboties, un tur, cik noprotams, nav aizmirsti politiķu gājieni vēl no iepriekšējo vēlēšanu laika.

Intriga novados Latgalē

Latgales vēlēšanu apgabalā vēlēšanu intrigu netrūkst. Šķiet, interesantākā cīņa būtu bijusi Rēzeknes novadā, kurā vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Tikmēr Balvu novada vēlēšanās startēja deviņi kandidātu saraksti, arī konkurence uz vienu vietu gana augsta. Turklāt turpmāk novadā būs arī Baltinava, Rugāji un Viļaka. Balvu novads ir viens no tiem, kur “zaļie” un “zemnieki” savā starpā nespēj sastrādāties, tāpēc kandidātu saraksti ir atsevišķi. Un labākās izredzes, šķiet, šajā novadā ir Latvijas Zemnieku savienībai, kuras kandidātu saraksta galvgalī ir līdzšinējais Balvu novada priekšsēdis Aigars Pušpurs, turklāt nākamie numuri sarakstā ir Baltinavas un Rugāju domju priekšsēdētājām.

Balvu novadā noteikti jāseko līdzi, kā veiksies arī Latgales partijai, kuras līderis savukārt šajā novadā ir Viļakas mērs Sergejs Maksimovs. Un interesanti, ka Zaļā partija priekšsēža amatam virza Balvu novadā jau agrāk labi zināmo Jāni Trupovnieku. Tā kā tur arī būs interesanta rezultātu gaidīšana.

Latgalē jāpiemin viens no mazajiem novadiem – Līvāni, kurā konkurence viena no mazākajām valstī, jo katram kandidātam jāpārspēj tikai divi citi konkurenti, lai nokļūtu pie domes sēžu galda. Līvānos, visticamāk, drošs par pārvēlēšanu jūtas ilggadējais novada vadītājs Andris Vaivods, bet atklāts paliek jautājums, cik lielu vairākumu domē šoreiz viņš iegūs, jo iepriekšējās vēlēšanās viņa pārākums pār konkurentiem bija būtisks – vairāk nekā 70% nobalsoja par viņa pārstāvēto ZZS.

Novads, kurā līdz ar reformu notiek tādas kā “piespiedu laulības”, ir Augšdaugavas novads. Tas ir jauns novads, kura līdz šim Latvijas kartē nav bijis un kurā ietilps Ilūkste, kas gan ļoti vēlējās nostiprināt savu piederību Sēlijai, bet pagaidām nekā. Un tur arī var veidoties vismaz maza intriga lokālpatriotismā balstītā balsojuma dēļ, jo Ilūkstē ir gana aktīvi vēlētāji – iepriekšējās vēlēšanās balsot devās gandrīz puse balsstiesīgo, kamēr Daugavpilī – nedaudz vairāk par trešdaļu.

Būs jālūko, kā jaunajā Augšdaugavas novadā veiksies pašreizējam Daugavpils novada vadītājam Arvīdam Kucinam no Daugavpils novada partijas un Maiguram Krievānam no Latvijas Zemnieku savienības, viņš patlaban ir Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Intrigu šajā novadā veido arī tas, kādi rezultāti varētu būt “Saskaņai” un arī Latgales partijai, kuras saraksta galvgalī ir šajā pusē labi zināms politiķis Vitālijs Aizbalts.

Lielās pilsētas

Vairākas lielās pilsētas arī turpmāk būs bez apkārtējo novadu teritorijas. Divās no tām līdzšinējie mēri ir gana konsolidējuši varu, tāpēc šajās vēlēšanās tur pārmaiņas mēra krēslā neparedz. Viens no tiem ir “Saskaņu” pārstāvošais Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknes pilsētā. Viņš domi vada jau trīs sasaukumus, turklāt šoreiz politiskā konkurence pilsētā krietni sarukusi – pilsētā iesniegti pieci kandidātu saraksti. Un otra vieta ir Jelgava, kur pie varas jau 20 gadus ir Andris Rāviņš, un patlaban nekas neliecina, ka šajā pilsētā varam piedzīvot pilsētas galvas maiņu.

Zināma intriga jau tradicionāli ir Jūrmalā, kur ir Latvijā lielākā konkurence uz vienu deputāta vietu – 13. Tikpat daudz arī kandidātu sarakstu. Iepriekšējās vēlēšanās domē iekļuva tikai četri kandidātu saraksti, uzvaru gūstot ZZS ar Gati Truksni mēra amatā. Vai un kas būs viņa konkurents šajā reizē, intriga, protams, ir arī šoreiz.

Un, ja par tradicionālajām intrigām, tad, protams, nevar nepieminēt Daugavpili, kur uzmanība būs jāpievērš četriem kandidātiem – visiem, kas jau reizi vai pat vairākkārt pabijuši pilsētas mēra amatā. Tas ir Igors Prelatovs no “Mūsu partijas”, Andrejs Elksniņš no “Saskaņas”, Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas un Rihards Eigims, kurš šoreiz kandidē no Kristīgi demokrātiskās savienības. Viņš konkurē ar savu kādreizējo cīņu biedru, pašreizējo Daugavpils mēru Igoru Prelatovu.

Liepājā pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ilggadējais pilsētas mērs Uldis Sesks no Liepājas partijas vienojās par koalīciju ar Jāni Vilnīti no Latvijas Reģionu apvienības. Abi amatā veica rokādi 2018. gadā. Kā šādu rokādi būs novērtējuši vēlētāji, un kam tā būs nākusi par labu? Intrigu vēl lielāku padara tas, ka Udis Sesks sarakstā ir tikai trešais, jo pirmā numura loma atvēlēta domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam. Skaidrs, ka Liepājā liela loma būs vēlētāju liktajiem plusiem un svītrojumiem.

Un vēl viena pilsēta – Ventspils, kur pie varas esošā partija “Latvijai un Ventspilij” jau daudzus sasaukumus bauda absolūtu iedzīvotāju vairākuma atbalstu. Bet šo vēlēšanu intriga gan ir tā, ka pirms vēlēšanām šīs partijas galvenais kandidāts nekur nav redzams – Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā pēc notiesājošā pirmās instances sprieduma. Vai tas kaut kā būs mainījis ventspilnieku noskaņojumu?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt