Runājot par Valku, vispirms tiek akcentēta Valka kā robežpilsēta, kā dvīņu pilsēta ar igauņu Valgu, bet Valkas novadā ir arī pieci lauku pagasti – Ērģemes, Valkas, Vijciema, Zvārtavas un Kārķu pagasts.
Dzīvi novadā raksturoja četru bērnu māmiņa Santa Pumpiša: “Katrs novads ir tāds, kāds ir, nu es nezinu, vai mums ir kaut kas slikts šeit, es neuzskatu, ka būt kaut kas tāds, ka būtu jābēg. Te protestēja Strenču novads, ka negrib ar Valku apvienoties, – es nezinu, kāpēc tā ir, ka Valku neviens negrib, mums tāpat viss tiek attīstīts un darīts.”
Sākotnēji kartē kopā ar Valkas novadu bija iezīmēti arī Naukšēnu un Rūjienas novadi, kuru iedzīvotāji pauda skaļus protestus, neizdevās arī kompromiss – Strenču novada pievienošana, jo arī bija protesta akcijas. Kārķu iedzīvotāji neslēpj, ka sākotnēji bija aizvainojoši dzirdēt, ka Valku dēvē par vietu aiz meža, – ka tur jau nekā nav, tur nekas nenotiek.
“Manuprāt, ka viss būs labi un kārtībā, jo ir jau tā, ka bieži vien ne jau tas mazākais ir švakākais,” sacīja kāds Kārķu iemītnieks.
Savukārt cits iedzīvotājs teica: “Jā, nu bišķi tāds aizvainojums bija, bet dzīvosim paši savu mazo, skaisto dzīvi. Nu ko mums īpaši vajadzētu, pievienoties, kādiem lieliem, lai mēs izšķīstam, tā kā piliens jūrā, – nē, mums te ir labi.”
Savukārt, runājot par novada pašvaldības atbalstu laukiem, Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons vispirms minēja jaunuzcelto ražošanas ēku, kurā būs jaunas darbavietas.
“Jauns impulss vietai un kaut kādu nākotnes perspektīvu šai vietai dod, un es redzu, ka novads un novada vadība veidojas pēc šī brīža situācijas diezgan tāda monolīta un ļoti ērti viņiem būs sasniegt savus mērķus, ja viņi to vēlēsies. Piemēram, tepat blakus mēs redzam Smiltenes novadā, kur viņi būs ļoti sadrumstaloti, un tad, kad ir šīs politiskās ambīcijas, tad bieži vien saimnieciskās lietas līdz galam nenorit,” skaidroja Pētersons.
“Jaunās Vienotības'' un Latvijas Zemnieku savienības saraksta līderis Viesturs Zariņš, kurš šobrīd ir novada domes priekšsēdētāja vietnieks, gan uzskata, ka novada reformas iznākums varēja būt citāds.
Viņš atzīmēja: “Te daļēji ir arī mūsu pašu vaina, jo mēs zinājām, ka Valkas novads kā tāds būs, ka mūs nekur nepievienos, ka kaut ko pievienos mums, un mēs arī daļēji kā tādi uzvarētāji arī uzvedāmies. Te vajadzēja daudz diplomātiskāk nostrādāt, gan dodoties pie kaimiņiem un runājot jau laicīgi par sadarbības iespējām. Varbūt arī personības nostrādāja... Ja man būtu visas iespējas bijušas, es droši vien to visu darītu savādāk, daudz diplomātiskāk.”
Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš pašvaldību vēlēšanās startē no Vidzemes partijas un ''Latvijas attīstībai” saraksta savukārt uzskata, ka Valkas novada likteni izšķīra politika, nevis novada attīstības redzējums. Viņš arī oponē viedoklim, ka Valkā jau nekā nav un attīstība nenotiek. Kā vienu no argumentiem viņš minēja to, ka pēdējos gadus ir audzis pieprasījums pēc mājokļiem.
“Beidzamie divi trīs gadi ir ar ļoti lielu tendenci, ka cilvēki no visas Latvijas pārceļas uz Valku vai Valgu. Ja pirms dažiem gadiem vēl bija vairāki desmiti brīvi dzīvokļi, tad tagad Valkā brīvi dzīvokļi ir absolūts deficīts, mums ir dzīvokļu rinda, vairāk nekā 200 cilvēki. Jā, protams, bija periods, kad Valka bija ļoti sliktā situācijā, tas bija traki, bet mēs esam panākuši, ka Valka attīstās un, kopā ņemot Valku un Valgu, jo daudzas lietas mēs esam darījuši kopā, tā visa vide un iespējas ir pat lielākas nekā citai līdzīga mēroga pilsētai Latvijā,” norādīja Krauklis.
Tomēr viena no galvenajām problēmām ir iedzīvotāju skaits, jo daudzi, lai arī dzīvo Latvijas pusē, ir deklarējušies Igaunijā. Tiek lēsts, ka tas varētu būt pusotrs tūkstotis, un līdz ar to arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis aiziet kaimiņiem. Tagad, kad novadu reformas iznākums ir tāds, ka novads ir mazs, gan Krauklis, gan viņa vietnieks Zariņš uzskata, ka Valkai ir jābūt atbalstam un tas arī esot solīts.
Domes priekšsēdētājs atzina: “Vai valdošie politiķi, valdība, Saeima atcerēsies to, ko solīja administratīvi teritoriālās reformas gaitā? Jo toreiz tika solīts, ka, ņemot vērā, ka ir politisks lēmums atstāt esošajās robežās, kaut gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāns un arī mēs vēlējāmies būt lielāki, ka Valkas novadam būs īpašs izlīdzināšanas mehānisms.”
Savukārt Zariņš sacīja: “Viens ir Rīgas ekonomika, otrs ir Latvijas ekonomika, un trešā ir Valkas ekonomika, jo, kas labs ir Rīgai un pārējai Latvijai, piemēram, Liepājai un Daugavpilij, tas Valkas gadījumā Igaunijas dēļ var nederēt; kaut vai tie paši darbaspēka nodokļi, – ja ir atšķirība, ka vienā uzņēmumā maksā 1000 un otrā maksā 1000, bet uz rokas cilvēks tai otrā valstī saņem 100 eiro vairāk, skaidrs, ka ir būtiska atšķirība, kas ietekmē gan uzņēmēju, gan darba ņēmēju. Pagaidām Valgai ir spēcīgāka aizmugure tīri valstiskā līmenī. Ja mums nebūs tikpat spēcīgas valstiskās aizmugures, tad tā ļoti pagriezt mēs to nevarēsim bez kaut kāda veida īpaša statusa tas ir grūti izdarāms.”
Šim viedoklim piekritis arī trešā saraksta – Nacionālās apvienības – līderis Juris Žurovičs.
“Pamatā ne jau mēs izvēlējāmies kļūt par mazāko novadu, mums ir jābūt kaut kādai papildu dotācijai no valsts,” viņš pauda. Nacionālās apvienības saraksts, kuru pārstāv Žurovičs, ir pamatā gados jaunu cilvēku saraksts, kuri vēloties Valkā pārmaiņas.
“Gribam mainīt novadā kaut ko arī iedzīvotājiem, jo dotajā brīdī sanāk stagnācija; mēs atbalstām vairāk vietējos uzņēmējus, nevis pašus iedzīvotājus; mēs gribam sakoptāku vidi, kas ir pagalmu labiekārtošanas, lai būtu tā vide labāka. Protams, runa nav par to, ka uzņēmējdarbību tā kā neatbalstīt, vienkārši sanāk tā, ka pēdējā laikā vairāk uzņēmējdarbību atbalsta nekā vietējos iedzīvotājus; vajadzētu būt sabalansētībai,” norādīja Žurovičs.
Viņš arī neslēpa, ka neraujas iesēsties mēra krēslā, bet prognozē, ka Nacionālās apvienības iegūtās deputātu vietas, ja arī tās būs viena vai dažas, var būt izšķirīgas šim amatam.
Tātad šajās vēlēšanās Valkā galvenie līderi ir jau pieredzējušie pašvaldības politiķi – domes priekšsēdētājs Krauklis un viņa vietnieks Zariņš, kurš gan atzinis, ka ir gatavs pacīnīties par pašvaldības vadītāja krēslu.
“Ja es iegūstu vairāk balsu, tas būtu muļķīgi atdot vietu Ventam, jo tas nozīmētu, ka es piekrāpju savus vēlētājus, šajā gadījumā varētu arī kaut kas mainīties, jā,” pauda Zariņš.
Visticamāk, ka vēlēšanas Valkas novadā nebūs ar lieliem pārsteigumiem un krasām pārmaiņām, taču, runājot par nākotnes redzējumu, tad visu triju sarakstu līderi uzskata, ka ir jāturpina sadarbība ar Igaunijas Valgu.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
