Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien, 2021. gada 21. janvārī, izsludināja 5. jūnijā pašvaldības domes vēlēšanas, kas norisināsies sešās valstspilsētās un 35 novados. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām, informēja CVK.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt šā gada 26. janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 — 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju — 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputāti.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā. Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, būs no plkst. 7 līdz 20. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš:

  • pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16 līdz 20;
  • ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9 līdz 16;
  • piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13 līdz 20.

Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanai būs jāpiesakās iepriekš – no 27. marta līdz 24. aprīlim. Pieteikties varēs valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā, Latvijas Republikas vēstniecībās vai pārstāvniecībās, CVK vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

Ja vēlētājam veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, būs iespēja pieteikties  balsošanai savā atrašanās vietā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un  Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri būs reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas  (šā gada 7. martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums.

Savu vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji varēs noskaidrot, sākot no 27. marta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā internetā vai arī pa CVK uzziņu tālruni. No 27. marta līdz 27. maijam vēlētāji tiešsaistē vai klātiene varēs arī mainīt vēlēšanu apgabalu, ja vēlēsies balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2021. gada pašvaldību vēlēšanām notiks no 17. marta līdz 6. aprīlim.

Deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Lai kandidētu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā kandidātam jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija vai jābūt nostrādājušam attiecīgajā pašvaldībā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra. Tāpat būs iespējams kandidēt arī tajā vēlēšanu apgabalā, kur kandidātam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiks  jaunajās  robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gaidāmie Satversmes tiesas spriedumi par jauno novadu karti.

"Ja vēlēšanas būs notikušas un Satversmes tiesa būs lēmusi, ka robežas netiek mainītas, tad tiks rīkotas jaunas vēlēšanas," skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. "Ja Satversmes tiesa, piemēram, būs noteikusi, ka Ikšķile ir atsevišķi, būs jārīko jaunas vēlēšanas gan Ikšķilē, gan arī Ogrē," piebilda CVK loceklis Valdis Verners.

KONTEKSTS:

Saeima 2020. gada 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija samazināt Latvijā pašvaldību skaitu, kas pašlaik ir 119.

Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu par 42 pašvaldību izveidi 2021. gada 1. jūlijā, neskatoties uz vairāku desmitu pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu rīkoties pretēji. Valsts prezidents gan norādīja uz vairākiem trūkumiem, kurus iespējams labot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti