Pēc novadu reformas Krāslavas novads kļūs lielāks – pašreizējam novadam pievienosies Dagdas novads un trīs pagasti no Aglonas novada. Vairāk būs arī iedzīvotāju – 21 tūkstotis. Un vairāk būs arī līdzekļu, ar ko novads varēs saimniekot. Tie ir apmēram 40 miljoni eiro, tostarp 9 miljoni būs dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
“Pamatā viss apmierina. Pilsētā ir kārtība un tīrība. Būvējas. Uzcelti daudzi sporta objekti. Tā kā pats nodarbojos ar sportu, mani tas ļoti apmierina. Pagastu ceļi daudzmaz ir sakārtoti. Vienīgā problēma pilsētā, ka nepieciešams rekonstruēt tiltu Raiņa ielā. Tā ir vienīgā problēma. Mums palikusi tikai viena maģistrāle, pa kuru var braukt. Mani vecāki dzīvo tajā pusē, un, lai pie viņiem nonāktu, ir jābrauc apkārt,” pastāstīja Krāslavas iedzīvotājs Genādijs Dorožko.
Pašvaldība jau gadiem nevar sākt remontēt tiltu Raiņa ielā, jo bija jāiegādājas blakus esošā ēka, kurai bija septiņi īpašnieki, kas dzīvo ārzemēs. Vēl ir jāsagatavo skiču projekts.
“Dagdas pašvaldība pati skatījās, ko mums darīt. Tagad zem Krāslavas tiekam. Man grūti. Es bez darba. Nekur nekā nav. Tagad vēl Covid-19. Bērni mājās iestrēguši, jāmācās. Baigi grūti,” pastāstīja Dagdas iedzīvotāja Iveta Trīzna.
Krāslavā būvē dienesta viesnīcu skolēniem. Tā paredzēta 50 jauniešiem no novada, no vietām, kur mazās lauku skolas tiek likvidētas. Bērniem, kuri nevar katru dienu izbraukāt uz Krāslavu no attālākiem pagastiem. Blakus ir bērnu un jauniešu centrs un nesen atklāja arī peldbaseinu. Tagad tas nedarbojas Covid-19 ierobežojumu dēļ.
Šī gada sākumā iedzīvotāji bija aicināti izteikt savas domas par apvienotā Krāslavas novada attīstību. Aptaujā piedalījās 200 cilvēku, un 95% teica, ka šeit dzīvojot jūtas laimīgi.
Pozitīvas pārmaiņas notikušas vides sargāšana un tūrisma infrastruktūras sakārtošanā. Taču mīnuss ir tas, ka ir zemas algas, nav darbavietu un ir slikti ceļi.
Uz to norādīja arī Krāslavas iedzīvotājs Genādijs Gurskis: “Māju pagalmos celiņi būtu jāsalabo. Dikti jau nu bedraini. Kas vēl... Pilsēta mums skaista, zaļa, labiekārtota. Sporta laukumi mums ir, bet cilvēki kaut kā maz sporto tur. Vai nu pandēmija, vai vēl kas. Jaunu stadionu uzcēla, bet sacensības nez kāpēc nerīko. Sporta spēles nebija arī tad, kad pandēmijas vēl nemaz nebija.”
“Dzīve kā dzīve. Kā jau mūsdienās. Man jau vairs neko nevajag. Galvenais, lai man neatņem pensiju. Tagad situācija ekonomikā tāda, ka vēl izdomās pensijas samazināt,” pauda Krāslavas iedzīvotājs Vitolds Priludskis.
“Mana meita ar trim bērniem, mūsu valsts pilsoņiem un nākamajiem nodokļu maksātājiem aizbrauca no Latvijas. Aizbrauca, jo te nav ko darīt. Nedomāju, ka novadu apvienošana ir kas labs. Ir jāveido rūpnīcas, uzņēmējdarbība jāveicina. Jauniem cilvēkiem jādod iespēja. Ja es laimētu miljonu, es to ieguldītu novadā. Izveidotu diennakts bērnudārzu, lai māmiņām būtu vieglāk,” pauda Krāslavas iedzīvotāja Svetlana.
Jau vairākus sasaukums Krāslavas novada domes priekšsēdētājs ir Gunārs Upenieks no Zaļo un Zemnieku savienības. Gaidāmajās vēlēšanās būs ārkārtīgi sīva konkurence. Pirms 4 gadiem vēlēšanās startēja 3 partiju saraksti un 43 kandidāti. Taču šoreiz jau ir 7 partiju saraksti un 126 kandidāti.
Grāveru pagasts ir viens no trim, kas līdz šim bija piederīgs Aglonas novadam, bet turpmāk būs Krāslavas novadā. Pagastā ir 400 iedzīvotāju. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās apmēram puse iedzīvotāju. Vairākums no vēlētājiem nobalsoja par pašu Grāveru pagasta sarakstu.
“Pēdējos gados ciemā ir nomainītas ūdensvada caurules. Soliņi salikti. Uz svētkiem ciemu uzpoš. Estrāde mums ir uzbūvēta. Pēc pakalpojumiem braucu uz Krāslavu, jo tas ir tuvāk. Tur ir valsts iestādes, ārsts, apdrošināšana. Bankas gan mums ir tikai Daugavpilī. Nākas izmantot e-pakalpojumus,” pastāstīja Grāveru pagasta iedzīvotāja Nonna Jakovļeva.
Grāveros likvidēja skolu, jo nebija pietiekami skolēnu. “Mani bērni mācās Aglonā vidusskolā. Mēs vispār esam no Baltkrievijas. Pirms diviem gadiem šeit bija skola, un domājām, kur bērni tālāk mācīsies – vai Krāslavā krievu valodas skolā vai Aglonā. Padomājām un nolēmām, lai mācās Aglonā,” pastāstīja Grāveru pagasta iedzīvotāja Natālija Kirdeja.
“Kad vairs nav skolas, nezinu, vai ciemam ir nākotne. Iedzīvotāji noveco, jaunieši aizbrauc,” pauda Nonna Jakovļeva.
Grāveros ir veikals, bibliotēka, feldšera punkts. Pareizticīgo baznīcai remontē torni, labo ceļu.
