Dienas ziņas

Liepājas kultūras flagmaņi meklē atbalstu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vēlēšanu gadā pašvaldības spiestas taupīt

Latgalē vēlēšanu gadā pašvaldības spiestas taupīt: sola mazāk remontēt un būvēt

Gluds asfalts, jauna sporta zāle vai peldbaseins nereti pašvaldībās parādās neilgi pirms vēlēšanām. Šoreiz vietvaru politiķiem tas tik viegli neizdosies. Pašvaldību budžeti šobrīd tiek tapināti no “vecajiem taukiem”, atzīst Latgales domju priekšsēdētāji. Lai celtu minimālās algas, ko prasa likums, būs jāatsakās no investīciju projektiem.

ĪSUMĀ:

  • Šogad pirms pašvaldību vēlēšanām vietvaru iespējas investēt mazākas.
  • Pašvaldībām lielāki izdevumi minimālās algas un GMI pieauguma dēļ.
  • Savukārt iedzīvotāju nodokļa daļa pašvaldībām samazināta no 80% uz 75%.
  • Rēzeknes novadā, piemēram, neturpinās lauku ceļu sakārtošanu.
  • Daugavpils novads vēlētos vairāk investīcijām, aizņemšanās neapmierina. 
  • FM aicina uz aizņēmumiem; šogad aizņemties var jauniem mērķiem.
  • Krāslavā tagad nevar izvēlēties -  aizņemties skolām vai Daugavas tilta remontam.
  • Latgalē uztraucas par vietējiem būvniekiem - vai tiem pietiks darba.  
  • Latgale aicina kompensēt “sociālās paketes” izdevumus.
  • FM šo aicinājumu vēl nekomentē.
  • Drīzumā valdībā lems par 5 miljonu eiro dotāciju 33 nabadzīgākajām pašvaldībām.
  • Lielākā daļa no tām nokļūs Latgalē - 4,3 miljoni eiro.


Šobrīd pašvaldības steidz pieņemt reformas gada budžetus. Sēžu zāles gan pārsvarā ir tukšas. Diskusijas par to, kā taupīt vai kam tērēt vairāk, notiek attālināti. 

Rēzeknes novadā 2021. gada budžets jau pieņemts. Šobrīd vēl teritoriāli lielākajā Latvijas novadā plāno iekasēt 28, bet tērēt 36 miljonus eiro. Taču ar to, izrādās, nepietiek. 

Pašvaldībām jāizmaksā lielākas minimālās algas, lielāks garantētais minimālais ienākums, bet pretī tās saņem mazākas dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, valsts atņēmusi arī kumosu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa – pērn pašvaldības saņēma 80% no valstī iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet šogad iegūs tikai 75%. Nāksies taupīt.

“Piemēram, iepriekšējā gadā no pamatbudžeta mēs bijām atvēlējuši gandrīz vienu miljonu eiro, lai sakārtotu lauku ceļus, kas ir atbalsts arī ekonomikas aktivizēšanai un konkrētiem komersantiem atsevišķas teritorijās. Diemžēl šāda programma šajā gadā nebūs,” atzina Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Latgales partija”/Nacionālā apvienība/“Vienotība”)

Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (“Daugavpils novada partija”) savukārt atzina, ka “galus savelkam kopā, bet kā būs nākotnē, nezinu. Novadu reforma un pārējais... Dzīvosim – redzēsim. Arī investīcijām gribētos vairāk, jo tur trīs reizes vairāk pieprasījumu, nekā mēs varam atļauties.” 

Daugavpils novadā atzīmē, ka labprāt vairāk aizņemtos, taču aktuālie aizņemšanās noteikumi pašvaldību neapmierina.

Bet tieši aizņēmumi un galvojumi ir tas, uz ko aicina Finanšu ministrija.

“Ja mēs skatāmies uz aizņemšanās iespējām, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, tad 2021. gadam ir vairāk papildu mērķu, kas ir pievienoti,” sacīja ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.

Piemēram, aizņēmumi, lai ieguldītu izglītības iestādēs. Tāpat katra pašvaldība drīkstēšot aizņemties vienam 400 000 eiro vērtam projektam, kura realizēšanai nevajadzēs pašu līdzfinansējumu.

Krāslavā, piemēram, tagad nevar izvēlēties – šo summu atvēlēt skolām vai remontēt tiltu pār Daugavu.

“Jautājumus par tādiem darbiem kā infrastruktūru, celtniecības darbiem, būsim godīgi, atliekam daudzus projektus uz tālāko,” sacīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība).

Krāslavas novada priekšsēdētājs, kas vienlaikus ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, tāpēc uztraucies par vietējiem būvniecības uzņēmumiem – vai tiem pietiks darba. Tāpat šogad vasarā pieaugs vēl citi pabalsti, tāpēc pašvaldības cer uz lielāku atbalstu no valsts arī to izmaksāšanai.

 “Ko mēs esam lūguši? Sociālā pakete, mēs zinām, Latgalē būs vislielākā. [Priekšlikums būtu] kompensēt no valsts to pieaugumu. Vai no Covid-19  naudām, vai Labklājības vai pašvaldību  ministrijas, mums vienalga,” sacīja Upenieks.

Šos jautājumus Finanšu ministrija vēl nekomentē, bet sola, ka drīzumā valdībā lems par 5 miljonu eiro vērtu dotāciju piešķiršanu 33 nabadzīgākajām pašvaldībām. Lielākā daļa no tām nokļūs Latgalē – 4,3 miljoni eiro paredzēti šī reģiona pašvaldībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt