Saeima tomēr atgriežas pie jautājuma par kriminālatbildības pastiprināšanu par nelikumīgu partijas finansēšanu

Saeimas Juridiskā komisija ir atgriezusies pie jautājuma par kriminālatbildības pastiprināšanu politiskās partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā. Ar otro piegājienu komisijas vairākums idejiski atbalstījis Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu uz desmit minimālajām mēnešalgām samazināt slieksni partiju nelikumīgā finansējuma apjomam, no kura iestājas kriminālatbildība.

Pašlaik Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība, ja kāda partija nelikumīgi finansēta 50 minimālo mēnešalgu jeb 35 000 eiro apjomā. Par mazāku summu paredzēta administratīvā atbildība, kas ir nesamērīgi mazs sods, – tā šo priekšlikumu pamato tā autori Tieslietu ministrijā un tam piekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Nepieciešams dot skaidru signālu par atbildību par mazākām summām. Tādējādi priekšlikums ir noteikt slieksni 7000 eiro vai desmit minimālās mēnešalgas.

Šim jautājumam Juridiskā komisija pievērsās jau pirms nedēļas, un toreiz komisijas vairākums nobalsoja pret vai atturējās par šī priekšlikuma turpmāku izskatīšanu Saeimā. Taču pēc iepriekšējās sēdes iekšējā aptaujā Juridiskās komisijas vadītājs noskaidrojis, ka tomēr būtu jāatgriežas pie šī temata.

Izskatīšanai pirmajā lasījumā to paredzēts virzīt šīs ceturtdienas Saeimas plenārsēdē, un pēc tam būs vairākas nedēļas priekšlikumu sagatavošanai. 

Juridiskās komisijas vadītājs Judins par nelikumīgu partiju finansēšanu
00:00 / 00:20
Lejuplādēt

"Ja mums ir situācijas, kad partijām pietuvinātas personas dala naudu un citi to ziedo partijai, tas ir ļoti bīstami un kaitīgi. Tie cilvēki kādreiz strādās valdībā vai kaut kur citur, un kāda ir viņu attieksme, kā viņi saprot savu funkciju un darbu? Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti nopietni," pauda Judins.

Šo tematu aktualizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā jaušamās partijas "Latvijas attīstībai" (LA) finansēšanas shēmas. Par to iepriekš rakstīja "Re:Baltica". LTV raidījumā "De facto" izskanēja, ka regulējumu par zemāka nelikumīgu ziedojumu sliekšņa kriminalizēšanu Tieslietu ministrija bija sagatavojusi jau ātrāk, taču tas vairākus mēnešus nostāvēja bez virzības.

Arī šodien daži deputāti iebilda pret šī regulējuma virzību ieviešanai dzīvē. Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") šo piedāvājumu dēvēja par absurdu, savukārt Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) aizrādīja, ka šis jautājums nonācis Saeimas komisijā bez izskatīšanas valdībā. Savukārt Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība) iebilda, ka

priekšlikums par kriminālatbildības pastiprināšanu politiskās partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā ir pretrunā ar citā likumā ierakstīto.

Kūtris par priekšlikumu pastiprināt kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

"Lūdzu, paskatieties Partiju finansēšanas likuma 4. pantu par dāvinājumiem vai ziedojumiem. Tajā rakstīts, ka var ziedot līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Arī jebkurai Saeimā pārstāvētai partijai. Un, ja cilvēks pārskaita, piemēram, 10 000 eiro, iznāk, ka viņš ir krimināli sodāms. Ir nevajadzīga kriminalizēšana. Parādiet, kurā demokrātiskā valstī personu par dāvinājumu sauc pie kriminālatbildības. Es nerunāju par melnajām kasēm vai neuzskaitīto naudu, kas dažām partijām varbūt pastāv," sacīja Kūtris.

Daži deputāti maina domas

Par priekšlikuma turpmāku skatīšanu Saeimā šodien nobalsoja septiņi Juridiskās komisijas deputāti, divi bija pret un viens atturējās.

Pievēršanos šim priekšlikumam atbalstīja arī vairāki deputāti, kuri pirms nedēļas atturējās. Viņu vidū – Edgars Putra ("Apvienotais saraksts") un Teirumnieks.

Kā norādīja Putra, šis solis būtu loģiska reakcija uz to, kas šobrīd notiek politikā, jo Saeima šobrīd esot "vienā no zemākajiem punktiem" un sabiedrība gaidot, kā deputāti reaģēs. Savukārt Teirumnieks norādīja, ka lūdzis virzīt jautājumu tālāk, jo tas šobrīd ir aktuāls – partijas šobrīd saņem valsts finansējumu.

Partijām esot finansētām no valsts budžeta, ziedojumus vajadzētu izbeigt pavisam, iepriekš publiski izteicies KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. To, vai varētu nonākt arī līdz tādam lēmumam, atbildīgajām iestādēm un deputātiem būs jāizlemj turpmākajās apspriedēs, piebilda deputāts Judins:

"Jāatgādina, ka izskanējis arī viedoklis, ka vajadzētu vēl vairāk mazināt to slieksni. Pat bija runa, ka no pirmā centa. Un bija arī viedoklis, ka tas būtu nepareizi, jo cilvēks var ziedot un ziedo legāli iegūtus līdzekļus, bet vairāk nekā atļauts. Kādai jābūt atbildībai arī šajos gadījumos, par to mums noteikti ir jārunā."

Atbildības pastiprināšanu par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu Saeimas plenārsēdē 1. lasījumā skatīs jau šonedēļ, turpmāk priekšlikumu sagatavošanai paredzēts dot vairāk nekā trīs nedēļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti