Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Jāņa Apeiņa un Perīnas Madefas koncerts

Intelektuālais īpašums

Pētījuma iniciatorus šokē intelektuālā īpašuma pirātisms Latvijā. Kā cīņā ar to sokas pašmāju autoriem?

Pirāti nav tikai tēli no pasakām un filmām, pirāts ir jebkurš no mums, kurš filmas, mūziku vai grāmatas iegūst nelegāli. Šopavasar, laikā, kad visi pandēmijas dēļ tikām aicināti palikt mājās, pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē veikts torrentu audits, un rezultāti šokējuši pētījuma iniciatorus.

Starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktajā aptaujā un pētījumā "Latvijas populārāko torrentu lejupielādes vietņu audits un auditorijas izpēte", atklāts, ka gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs lieto torrentus (nelegālās datu straumēšanas vietnes).

Intelektuālā īpašuma pirātisms skar arī Latvijas māksliniekus un autorus. Drīz pēc vēsturiskās kara drāmas “Dvēseļu putenis” parādīšanās uz kinoekrāniem, tā iemantoja pirātiskās versijas internetā. Ziņa nokļuva arī līdz filmas veidotājiem.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs norāda: “Mūsdienu pasaulē internetā atrast vainīgo, kas ir ielicis, ir diezgan viegli, mēs paši atradām visus piecus gadījumus, zinājām, kas ir šie cilvēki, kas to ir izdarījuši.

Pret visiem ielikām krimināllietas, un tā situācija sanāca ļoti nežēlīga.

Uzreiz jāsaka, [..] kad pienāca tas brīdis, mēs apžēlojāmies, jo sapratām, ka tie cilvēki, kas ielika, viņi to dara aiz dumības, jo krimināls ieraksts fiziskās personas biogrāfijā ļoti potenciāli traucē dzīvei. No pieciem gadījumiem četri bija latvieši Anglijā.”

Tagad filmas iespējamos nelegālos ceļus uzticēts izsekot arī biedrībai “Par legālu saturu”. Biedrība šopavasar arī rosināja veikt torrentu jeb datu apmaiņas programmu lejupielādes vietņu auditu. Tas ir pirmais šāda veida pētījums neatkarīgās Latvijas vēsturē, lai izmērītu, cik pamatotas ir bažas, ka pirātisma jomā neesam teicamnieki. Rezultāti esot bijuši šokējoši, turklāt pētījums noticis laikā, kad visi tika aicināti Covid-19 dēļ palikt mājās.

“Es nezināju, ka torrentu lietošanas paradums vēl ir tik dzīvs,” atzīst biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva. “Jo man likās, ka tagad ir tik daudz straumēšanas platformu, ir visādi datu mākoņi, grāmatām ir e-versijas, mūzikai arī ir straumēšanas – “Spotify”, “Apple Music” – par saprātīgu cenu. Tehniski viegli lietojams.

Kāpēc vispār ir jāzog? Tā kā tas pētījuma atklājums bija šoks tiešām.”

Dace Kotzeva arī atklāj: “Visvairāk zog filmas torrentos, otrajā vietā bija seriāli, tad datorprogrammas, un mūzika ir nokritusi. Kādreiz bija mūzika numur viens, un tad ir grāmatas. Grāmatnīcā saprot, ka grāmata ir jāpērk vai disks, vai ka kino ir jāmaksā par biļeti, bet tagad, sēžot mājās, pēkšņi gribas visu pa velti.”

“Interesanta lieta – man atnāca ziņa no Latvijas torrentu veidotājiem, kas izplata nelegālās ārzemju filmas, tur bija ļoti konkrēta ziņa, ka viņiem ir morāls kodekss, ka latviešu filmas viņi nekad neizplata šādā veidā,” atzīmē režisors Dzintars Dreibergs.

Grūti iedomāties, kāda varētu izskatīties aina, ja daļa latviešu filmu bez maksas nebūtu pieejama vietnē filmas.lv. Tiesa – norēķinus ar autoriem veic Nacionālais kino centrs.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: “Būtībā filmas.lv ir samērā unikāla, pozitīva prakse visā Eiropas kontekstā, ne visās Eiropas valstīs ir šāda iespēja skatīties valsts atbalstītās filmas vienuviet, tā kā šis portāls ir ārkārtīgi svarīgs, lai fokusētu uzmanību uz Latvijas filmām, uz tām, kas tapušas kopš 90. gadiem, arī uz klasisko filmu izlasi. Pēdējos gados filmas.lv lietotāju skaits un popularitāte ir tikai augusi, tā ir pat desmitkāršojusies, un arī filmas.lv laiku pa laikam tiek veidoti bezmaksas tiešsaistes festivāli.”

Kā norāda biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore, argumenti, ar kuriem interneta lietotāji pamato savu izvēli nelegāli iegūt filmas vai mūziku, ir ļoti interesanti.

“Tie paši cilvēki arī nonāk pretrunā ar sevi. It kā saka, ka par dārgu pirkt legāli, bet, kad nākamajā jautājumā pajautā, cik jūs gadā ietaupāt – saka, ka ietaupa nulli,” stāsta Kotzeva.

To, ka iedzīvotāju vidū joprojām ir nepietiekamas zināšanas par intelektuālo īpašumu, ikgadējā pētījumā secina arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Izpratnes īpatnības izgaismojusi arī Covid-19 krīze.

“Tā sajūta, kas mums radās kā industrijai, it sevišķi runājot par mūzikas industriju, ka cilvēki neuztver šo radošo darbu kā darbu, līdz ar to mēs pētījām, kāda ir tā izpratne par intelektuālo īpašumu – vai vispār sabiedrībai ir skaidrs, kas tas ir un ko tas vārds nozīmē,” uzsver Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna. “Ja mēs paskatāmies uz tiem rezultātiem – vairāk nekā puse LV iedzīvotāju izprot, kas ir intelektuālais īpašums, ka tas ir aizsargājams.

Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz arī otras puses viedoklis, kas neuzskata to par kāda veida aizskārumu otrai personai un kas diezgan pārgalvīgi pozicionē sevi – bet man taču par to nekas nebūs.”

Pirātismam gadu gadiem pretī stāties mēģina arī grāmatu izdevēji.

Grāmatizdevēja, grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norāda, ka nelegālo grāmatu pirātisma kustība Latvijā ir ārkārtīgi spēcīga.

“Pirmo kriminālprocesu ierosināja pirms 8 gadiem. Vietne, kas ir nemitīgi mainījusi nosaukumu, tagad tā ir e-gramatas.com, ieejot šajā vietnē jūs lasāt Stārasti, Roulingu, Māru Svīri.

Mūsu autori ir vērsušies policijā, viņiem saka – jāpierāda, kādi konkrēti ir jūsu zaudējumi,” stāsta Kilbloka.

“Pirms pusotra gada mēs vērsāmies atkal ar iesniegumu, tika atkal ierosināts kriminālprocess, mēs rakstām papildu iesniegumus [..] no mums visu laiku tiek prasīts, lai mēs rakstītu jaunus iesniegumus, pamatotu zaudējumus, bet reāli nenotiek nekas. Ir māja – no viņas nes ārā mantu, jūs sakāt policijai – zog, pierādiet, cik tas jums maksā.”

Rezultātā šādi tiek apzagti rakstnieki, tulkotāji, mākslinieki, un tiek nodarīts liels kaitējums arī valsts budžetam.

Valsts policija Latvijas Televīzijai skaidro, ka šobrīd Latvijas likumdošanā nav administratīvās atbildības par autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem, ja nav radīts būtisks kaitējums.

Pie kriminālatbildības tiek sauktas personas, ja autoriem radīts būtisks kaitējums vai arī izpildās citas kvalificējošas pazīmes. Par minēto autoru darbu izplatīšanu personas pārsvarā tiek sodītas ar naudas sodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti