Kultūras ziņas

Koncertzāles projekts viedokļu krustugunīs

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā

Zudusī Liepāja – atklāta slavenajam arhitektam Paulam Maksam Berči veltīta izstāde

Kāda pirms gadsimta izskatījās Liepāja, kad tās centrā cieši cits pie cita atradās mazie veikaliņi? Kas bija vietās, kurš šobrīd ir tukšie laukumi? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Liepājas muzeja jaunatklātā izstāde “Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”. Tā ir veltīta kādreizējā Liepājas galvenā arhitekta un pilsētas vaibstu veidotāja Paula Maksa Berči 180. jubilejai.

Liepājas visu laiku ievērojamākais arhitekts vācietis Pauls Makss Berči Kurzemes lielākajā pilsētā nokļuva īstajā brīdī. 1871. gadā, kad viņš stājās Liepājas galvenā arhitekta amatā, pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu, būvniecības apjomi bija milzīgi, un Berči kā arhitektam bija, kur izvērsties. Ne velti vēlāk vēstures annālēs par Berči rakstīja, ka viņš bijis vienīgais, kuram četrdesmit gadus bijusi iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu un ka tieši Liepājā visspilgtāk izpaudies viņa talants.

“Lielākoties visas sarkanā ķieģeļa ēkas ir ar viņa parakstu veidotas, un diezgan daudz ir arī saglabājies. Kad iet pa pilsētu, gandrīz uz katras ielas ir kāda ēka. Viņam ir arī ļoti daudz bijušas sarkano ķieģeļu noliktavas, kas ir pāri tiltam,” stāsta Liepājas muzeja vēsturniece Antra Brakše.

Arhitekta devumu Liepājas kultūras mantojumā novērtē arī Liepājas iedzīvotāji.

“Berči ir devis savu mantojumu, ka pilsēta ir palikusi skaistāka. Tas izskaistina visu, kas mums apkārt ir šeit.

Tādā mazā pilsētā kā Liepāja tas daudz ko nozīmē,” norāda liepājnieks Jēkabs.

Savukārt liepājniece Marina Vikaine atzīmē: “Gan Berči, gan citi cilvēki ļoti harmoniski veidoja mūsu pilsētu. Tas ir tāds mantojums, uz kuru joprojām ir patīkami skatīties.”

Tomēr lērumu viņa atstātā mantojuma izpostīja karš. Un daļu zaudētā skaistuma Liepājas muzejs apkopojis arhitekta 180. jubilejai veltītajā izstādē. 

“No izstādē redzamajām ēkām neviena nav saglabājusies tāda, kā tā izskatījās, vai arī mājas vienkārši vairs nepastāv,” skaidro Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Rita Krūmiņa. “Tāpēc mēs centāmies parādīt, kāda Liepāja izskatījās pirms Otrā pasaules kara.”

“Man personīgi un manām kolēģēm liekas, ka šis bija ļoti interesants projekts, jo pilsēta bija ļoti apbūvēta, pilna ar veikaliņiem, mājām, milzīgām mājām, un tagad pārsvarā kur visur ir tukšie laukumi, tur ir bijušas tās ēkas. Piemēram, Rožu laukums viss ir bijis apbūvēts kādreiz, tagad tur ir vienkārši placis, vai laukums pie Universitātes,” turpina Rita Krūmiņa.

Liepājas muzejā skatītāju acīm būs izlikti 49 projekti, kas tapuši laikā no 1871. gada līdz 1923. gadam, kad projektēja arī Paula Maksa Berči dēli – Maksis Teodors un Gvido Berči. Noskenējot kodu, apmeklētāji varēs uzzināt, kas konkrētajā vietā atrodas mūsdienās. Piemēram, kādreizējā muitas namiņa vietā šodien slejas koncertzāle “Lielais dzintars”. Izstādi papildina arī pilsētas karte.

Viena no Liepājas zudušajām un Berči projektētajām ēkām ir Liepājas kūrmāja. Tā laika kultūras dzīves centrs – moderna viesnīca ar āra estrādi, koncertzāli, restorānu un teātra zāli. Iespējams, ja to nebūtu nopostījusi uguns, tā vēl joprojām atrastos turpat, kur no kūrmājas palicis vien tikai ielas nosaukums.

Materiālus izstādes veidotāji smēlušies no Berči arhīva, kas Liepājas muzejā nonāca 1939. gadā, kad Paula Makša Berči dēla Maksa Teodora atraitne to pārdeva muzejam. Materiāli vēl aizvien piesaista namīpašnieku uzmanību.

“Daudzi cilvēki arī nāk, kas tagad atjauno tās mājas, un jautā, vai nav durvis redzamas, kāds jumts ir bijis, un, ja mums ir arhīvā, tad mēs, protams, palīdzam un dodam cilvēkiem tādu iespēju, bet diemžēl nav visas mājas,” stāsta Liepājas muzeja vēsturniece Antra Brakše.

Atklāt zudušo Liepāju un izstādē ieraudzīt šo pilsētu no cita skatu punkta varēs līdz jūlija beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti