Kultūras ziņas

Interaktīvā «Latvijas kultūras ābece»

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

«Pūt, vējiņu» pārbūve naudas, laika un kritikas žņaugos

Estrādes «Pūt, vējiņi» pārbūve naudas, laika un kritikas žņaugos

Pirms divarpus nedēļām leģendārajā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” sāka rūkt smagā tehnika un sākās ilgi gaidītie, solītie un grūti nākušie pārbūves darbi. Pirms 10 gadiem arhitektūras konkursā uzvarējusī arhitekta Andra Kokina 10 miljonus vērtā ideja pilsētai izrādījās nepaceļams slogs. Tāpēc tapa jauna – desmit reizes lētāka, kas gan izpelnījusies asu kritiku.

Gada sākumā pat rīkotas diskusijas par arhitektoniskajiem risinājumiem, taču diskusiju rīkotāji nejūtas sadzirdēti un uzskata, ka šis projekts tiek īstenots, lai apgūtu naudu un bez vīzijas, kas koncertzālē notiks nākotnē.

Ceļš līdz Latvijas roka galvaspilsētā notiekošajiem leģendārā koncertdārza “Pūt, vējiņi” pārbūves darbiem ir bijis sarežģīts. Vēl pirms tika iedarbināta smagā tehnika, estrādes iecerētais jaunais veidols izpelnījās asu kritiku.

“Tā ir mirušas leģendas arhitektoniska augšāmcelšana pa lēto ar mērķi apgūt svešu naudu un krāt politisko kapitālu. [..] Nav skaidrs, kāds ir ekonomiskais pamatojums tam, kad viņu pabeigs, ir tikai vēlme šo māju uzbūvēt, iztērēt naudu sliktā arhitektūrā,” vērtē arhitekte, publiciste Indra Ķempe.

Gada sākumā par estrādes pārbūvi rīkotas arī publiskas diskusijas, kurās piedalījās arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Viņš ieteikumus nosūtījis arī pašvaldībai, taču tālākas sarunas neesot bijušas.

Feldmanis pārbūvi komentē: “Sasteigts, nepārdomāts izpildījums, risinājums. [..] Ja es kā gaismotājs apsēžos tajā vietā, kur paredzēta pults, es redzu daudzas lietas, ir grūti iekārt gaismas, nav nodrošināta piekļuve pie fermām, iekares punktiem, ir kabeļu aizvadīšanas problēmas un tādas tīri tehniskas lietas, par kurām es ļoti labi varu spriest, jo es visu mūžu nodarbojos ar šo biznesu.”

Savukārt pasākumu rīkotāja, producente, mūziķe Maija Kalniņa uzsver: “Ir skaidrs, ja kāds kaut ko – sabiedrība, pašvaldība, valsts, cilvēki – gatavojas darīt ar “Pūt vējiņiem”, skaidrs ir viens, ka tas nav stāsts tikai par arhitektūru, vietu, materiālu vērtību.

Tas ir veselai paaudzei ļoti jūtīgs simbols, un līdz ar to tā viļņošanās, sabiedrības jautājumi un attieksme pret šo svēto stāstu ir bieži vien ļoti sakāpināta.

Mēs esam pārāk nolaiduši tās ambīcijas, ko mēs gribam veidot un celt un kur palicis tas liepājnieku trakums, ko “Pūt, vējiņi” mums ir mācījuši gadu desmitiem – mums vajag to, kas ir Liepājas cienīgs; un šī ēka varētu atrasties jebkur – Ogrē, Portugālē, bet “Pūt, vējiņi” var atrasties tikai Liepājā.”

Diskusiju rosinātāji jūtas pašvaldības nesadzirdēti.

“Es nerādīšu to žestu, kas īstenībā tika izdarīts ar to, ko mēs vēlējāmies, kā tajā sarunā mēs jutāmies un kā pēc tam tika pozicionēta pašvaldības nostāja pret šo objektu,” stāsta Indra Ķempe.

“Mums uz vietas diskusijā teica, ka tās problēmas vai tehniskās nepilnības, kas ir konstatējamas šajā brīdī, īstenos vai uzlabos būvniecības laikā, un kā piemērs, kur tā tas ir darīts, ir “Lielais dzintars”.”

Pirms desmit gadiem arhitektūras konkursā uzvarēja ambicioza un grandioza arhitekta Andra Kokina ideja. Jau tad bija skaidrs, ka pašvaldība to nevar atļauties, bet piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus nevarēja. Sekoja citi neveiksmīgi mēģinājumi naudas trūkumā savest kārtībā estrādi, un tad rasts risinājums kopprojektā, proti, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu, rekonstrukciju veikt pavisam septiņos Liepājas objektos.

Bijušais Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns skaidro: “Tajā brīdī radās ļoti absurda situācija – laiks visu laiku tek, jo kultūras mantojuma konkursam šis projekts ir pieteikts, ir apstiprināts līdzfinansējums, un tas apdraud pārējos dalībniekus, ja netiek realizēti “Pūt, vējiņi”. Uzaicināja mūs – būvvaldi, kā varam izkļūt no situācijas. Ierosināja pieaicināt arhitektu Agri Padēli-Līnu, kas savulaik veica estrādes paplašināšanas programmu, viņš piekrita izstrādāt vadlīnijas, tas jau bija 2017. gads. Pašvaldība neakceptēja jauna arhitektūras konkursa rīkošanu.

Diemžēl nekādi mēs nevarējām šo pārtraukt, jo visu laiku tika atgādināts – laika nav, finanses 1,1 miljons. Līdz ar to šobrīd ir arhitektūras risinājums, kurš nebūt nav slikts.”

“Tās pamatprasības, kuras mēs bijām priekš sevis uzstādījuši, ka tām telpām vai pašai koncertzālei un skatītāju vietām būtu jābūt gaišām, pasargātām no vēja, jābūt ērtām, akustiski kvalitatīvām – tas bija pamatuzdevumu kopums, ko mēs sev uzlikām, un es domāju, ka tas ir arī īstenots. Skaidrs, ka vienmēr būs, kam patiks, nepatiks, bet ir tā, kā ir,” uzsver arhitekts, SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” vadītājs Mikus Lejnieks.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis norāda: “Skaidrs, ka šī vieta pēc šī jaunā redzējuma un jaunās vīzijas ir vieta, kura saglabā kaut ko no vēsturiskā, bet

galvenais akcents ir uz to, lai mēs šo teritoriju, kas ir bijusi nožogota, ikdienā Liepājas iedzīvotājiem slēgta, lai mēs to padarītu pieejamu.”

Viņš turpina: “Ļoti daudz kas atkarīgs no sadarbības ar privātajiem producentiem, un skaidrs – jo šī vieta būs interesantāka privātajiem producentiem, jo tā būs arī aktīvāk apdzīvota un šeit vairāk koncertu notiks. Tāpat interesi ir izrādījis uz vasaras sezonu Liepājas teātris, ir bijušas sarunas arī ar Liepājas Simfonisko orķestri, kurš arī šeit redz iespēju mazāka formāta skaņdarbus atskaņot.”

Pēc pārbūves, kas jāpabeidz pusotra gada laikā, estrādē būšot pusotrs tūkstotis transformējamu sēdvietu, uzlabota apskaņošana. Rekonstrukcijas izmaksas lēstas uz 2,3 miljoniem eiro, pagaidām pašvaldības rīcībā ir teju puse, bet iztrūkstošo finansējumu Liepājas dome plāno aizņemties Valsts kasē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti