Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, un citas izmaiņas administratīvo teritoriju kartē pašlaik nevajadzētu veikt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja nozares ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Varakļānu novads
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 8 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
10 vietas
"Latvijas attīstībai"
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Varakļānu novadā, uzvaras laurus plūcot "Latvijas attīstībai", apliecina iedzīvotāju vēlmi iekļauties Madonas novadā, kā bija paredzēts sākotnējā novadu reformas piedāvājumā, intervijā Latvijas Radio izteicās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par").
Novadu reformas gaitā Varakļānus – pretēji iedzīvotāju viedoklim – bija plānots pievienot Rēzeknes novadam. Satversmes tiesa šo Saeimas lēmumu atzina par prettiesisku. Tāpēc Saeima izlēma, ka vismaz līdz 2025. gadam Varakļāni būs atsevišķs novads. Taču daļa domē ievēlēto deputātu vēl aizvien redz Varakļānus kopā ar Rēzeknes novadu. Varakļānu novadā fiksēta lielākā vēlētāju aktivitāte šā gada pašvaldību vēlēšanās. Novada nākotne pēc pašvaldību reformas bija tieši tas jautājums, kas iedzīvotājiem lika doties balsot, uzskata politiķi.
Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās, kurās Rēzeknes un Varakļānu novadu iedzīvotāji trīs mēnešus vēlāk kā pārējās Latvijas vietvaras izraudzījās domju deputātus, pie vēlēšanu urnām kopumā abos novados devās 29,02% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.