Varakļānu pašvaldības vēlēšanās augstākā aktivitāte šogad – 59,43%, Rēzeknes novadā – 25,92%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās, kurās Rēzeknes un Varakļānu novadu iedzīvotāji trīs mēnešus vēlāk kā pārējās Latvijas vietvaras izraudzījās domju deputātus, pie vēlēšanu urnām kopumā abos novados devās 29,02% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati

Iecirkņi tika slēgti 11.septembrī pulksten 20.00.

Rēzeknes novadā kopumā nobalsoja 6465 iedzīvotāji jeb 25,92% balsstiesīgo. Savukārt Varakļānu novadā kopumā nobalsoja 1512 iedzīvotāji jeb 59,43% balsstiesīgo.

Abos novados kopā nobalsoja 7977 iedzīvotāji jeb 29,02% balsstiesīgo. No tiem 2969 iedzīvotāji jeb 10,82% balsstiesīgo izvēli izdarīja iepriekšējās balsošanas dienās.

11. septembra vēlēšanām vēlētāju sarakstos Varakļānu novadā bija reģistrēti 2544 vēlētāji, bet Rēzeknes novadā – 24 946 balsstiesīgo pilsoņu. Varakļānu novadā iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 657 jeb 25,83% vēlētāju, bet Rēzeknes novadā – 2312 jeb 9,27% balsstiesīgo pilsoņu. Vēlētāju aktivitāte vēlēšanu dienā Varakļānu novadā bija 855 vēlētāji jeb 33,61%, bet Rēzeknes novadā – 4153 vēlētāji jeb 16,65% no balsstiesīgajiem. 

Iespēju nobalsot atrašanās vietā Varakļānu novadā izmantojuši 100 vēlētāju, bet Rēzeknes novadā 234 vēlētāji. Rēzeknes novadā bija reģistrēti 32 vēlēšanu iecirkņi. Savukārt Varakļānu novados kopā bija trīs iecirkņi. Varakļānu novadā tika reģistrēti četri kandidātu saraksti, bet Rēzeknes novadā – lielāka konkurence, tur bija pieteikti astoņi kandidātu saraksti, no kuriem vēlētāji varēja izvēlēties to, ko viņi grib atbalstīt iekļūšanai domē.

Jau vēlēšanu dienas laikā kļuva skaidrs, ka Varakļānu novada vēlētāji ir aktīvāki, tomēr jāatzīmē, ka Rēzeknes novadā bija teju desmit reizes vairāk balsstiesīgo iedzīvotāju. 

Aktivitāte Varakļānu novadā līdz pulksten 16.00 jau pārsniedza vidējo vēlētāju aktivitāti jūnija vēlēšanās visas dienas garumā. Toreiz pie vēlēšanu urnām Latvijā devās 34% balsstiesīgo, kas bija zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte jūnijā tika reģistrēta Preiļu novadā, kur nobalsoja 45,4% vēlētāju, bet Varakļāni šo rādītāju būtiski apsteidza. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsoja 28,6%.

Latgalē pēc vēlētāju aktivitātes aiz Preiļu novada sekoja Balvu novads, kur jūnijā nobalsoja 41% vēlētāju, un Ludzas novads – 37,6%.

Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Rēzeknes novada teritorijā ietilpstošajās pašvaldībās vēlēšanās nobalsoja 40,54% vēlētāju, kamēr Varakļānu novadā – 51,98% balsstiesīgo. 

Rezultāti: Abos novados lielāko atbalstu guvuši līdzšinējo domju vadītāju pārstāvētie saraksti 

Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.

Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. Tomēr CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas 6 deputātu vietas. 

Pašvaldības domes vēlēšanu likums paredz, ka vēlēšanu rezultāti novados vēlēšanu komisijām jāapstiprina ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pašvaldības vēlēšanu komisijas un Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt CVK. Tādā gadījumā CVK sūdzība jāizskata un lēmums jāpieņem triju dienu laikā.

Atbilstoši “Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumam” pirmajai jaunievēlētās domes sēdei Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā jānotiek 1. oktobrī. Jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi uzaicina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Politoloģe: Varakļānu novadā augstā vēlētāju aktivitāte saistāma ar lēmumu to saglabāt kā atsevišķu novadu

Varakļānu novadā šobrīd vēlētāju aktivitāte ir ievērojami augstākā nekā Rēzeknes novadā, kas varētu būt skaidrojams ar iepriekšējo lēmumu saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu vietvaru, aģentūrai LETA šādu nostāju pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Eksperte sacīja, ka augstāka aktivitāte tikai sagaidīta jau iepriekš, jo Varakļānu novada iedzīvotāji jau vasaras sākumā bija aktīvi iesaistījušies dažādās akcijās, kas saistījās ar lēmumiem par turpmāko pašvaldības likteni.

Līdz ar to šobrīd, uzrādot lielāku aktivitāti vēlēšanās, novada iedzīvotāji potenciāli cer, ka tādējādi nodrošinās, ka vietvaras autonomija saglabāsies, lēsa Metla-Rozentāle.

Tikmēr Rēzeknes novads, pēc ekspertes domām, atspoguļo kopējo tendenci Latvijā, kas jau parādījās vasaras sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlētāju aktivitāte bija izteikti zema. Toreiz vairāki eksperti to skaidroja ar faktu, ka Rīgā vēlēšanas nenotika, kas savukārt mazināja kopējo diskusiju, kandidātu un vēlētāju motivācijas apmēru piedalīties tajās.

Līdzīgi arī šobrīd, kad vēlēšanas divās pašvaldībās notiek dažus mēnešus pēc pārējām vietvarām, pēc ekspertes paustā, "gadalaikam nav ietekmes, bet gan drīzāk tam, ka vēlēšanas vienā pašvaldībā nenotiek kopā ar citām pašvaldībām", kas mazina vēlētāju mobilitāti un motivāciju balsot.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība

Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.

Pašvaldību vēlēšanās, kas 5.jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti