Viņš pastāstīja, ka Varakļānu novadā notiek sabiedriskā apspriešana, lai noskaidrotu, ko iedzīvotāji domā par iekļaušanos Madonas vai Rēzeknes novadā. Tomēr zināms, ka cilvēki jau iepriekš pauda gribu būt kopā ar Madonas novadu.
Pēc ministra teiktā, Saeimai līdz gada beigām jāizstrādā redzējums, kā Varakļāniem iet uz priekšu.
Mazam novadam ir ierobežots budžets, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai. Plešs cer, ka Saeima, pieņemot lēmumu, to apzināsies.
Ministrs intervijā arī norādīja, ka jau redzami finansiāli ieguvumi pakalpojumu nodrošināšanā jaunajās pašvaldībās.
Arī Varakļānu novada līdzšinējais domes priekšsēdētājs Māris Justs, kura partija "Latvijas attīstībai" guva lielāko atbalstu vēlēšanās, sacīja, ka iedzīvotāji aktīvāk nekā citviet Latvijā gājuši pie vēlēšanu urnām, jo vēlējās izteikties par savu nākotni. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" viņš sacīja, ka redz iedzīvotāju atbalstu, lai pievienotos Madonas novadam, ja nebūs iespējams saglabāt atsevišķu Varakļānu novadu.
"Šis ir atbalsts pašreizējam mūsu kursam, kā mēs strādājam, kā dzīvojam un kādu esam izvēlējušies nākotnes redzējumu. Protams, ideālā gadījumā gribam saglabāt savu novadu. Bet, ja valsts politikas dēļ tas nebūs iespējams,
tad droši vien mēs tomēr arī šajās vēlēšanās redzam, ka ir atbalsts virzienam uz Madonu," stāstīja Justs.
Viņš norādīja, ka atbalsts ir līdzīgs kā iepriekšējā aptaujā, kad 84% bija par apvienošanos ar Madonas novadu. Arī tagad šo viedokli pārstāvošās partijas ieguvušas aptuveni 80% atbalstu vēlēšanās.
Pagaidām sarunas par koalīciju domē vēl nav bijušas, bet "Latvijas attīstībai" gatava sadarboties ar visiem, lai strādātu novada labā.
Runājot par zemo vēlētāju līdzdalību Rēzeknes novada domes vēlēšanās, Plešs sacīja, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs novērojama zema aktivitāte pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi tie ir plašāki sistēmiski izaicinājumi, kas jārisina. Nozīmīga esot arī pašvaldību darbība – tas, cik pilntiesīgi vēlētāji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Par šīm lietām vajadzīga diskusija.
Tendenci ārzemēs sarunā "Rīta panorāmā" minēja arī vēlēšanu uzvarētājs, līdzšinējais priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kurš pārstāv “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienoto sarakstu. Tomēr, kā viena no lietām, ko varētu risināt kopā ar valdību un Centrālo vēlēšanu komisiju, ir transporta nodrošināšana līdz vēlēšanu iecirkņiem. Švarcs uzskata, ka daļa cilvēku nevēlējās kājām mērot vairāku kilometru ceļu līdz iecirknim, tādēļ transports būtu noderīgs.
Rēzeknes novadā jau bijušas sarunas par koalīciju, un tajā ietilps piecas partijas, atstājot "Saskaņu" aiz strīpas. Tā kā jaunās koalīcijas dalībniekiem jau ir pieredze kopīgā darbā, Švarcs redz iespēju sastrādāties un gūt labus rezultātus. Dome sāks ar plānošanas dokumentu izstrādi kopā ar Rēzeknes pilsētu. Vēl arī novadā jāapjauš, kādu papildu naudu tas var dabūt. Pēc Švarca teiktā, jāstrādā arī pie pašvaldības naudas efektīvas izmantošanas gan lielajos projektos, gan ikdienas darbā.
KONTEKSTS:
Novadu reformas gaitā Varakļānus – pretēji iedzīvotāju viedoklim – bija plānots pievienot Rēzeknes novadam. Satversmes tiesa šo Saeimas lēmumu atzina par prettiesisku. Tāpēc Saeima izlēma, ka vismaz līdz 2025. gadam Varakļāni būs atsevišķs novads. Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas 11. septembrī.
Pašvaldību vēlēšanās, kas 5. jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021. gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.
Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.
Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas sešas deputātu vietas.
