ĪSUMĀ:
- Jūrmalā joprojām cīnās ar apbūvi kāpās.
- Kūrortpilsētā trūkst jēdzīga veloceliņu tīkla.
- Jūrmalas vadība pēdējos gados nav izcēlusies ar nopietniem korupcijas skandāliem.
- Jūrmalā nav atjaunoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi.
- Pilsētā turpina daudz naudas tērēt sociālajā jomā.
Jomas iela Jūrmalā ir tā, ko, iespējams, vislabāk zina kūrortpilsētas viesi. Gājēju ielā pandēmijas laikā cilvēku visai daudz, lai gan no tirgotavām strādā lielākoties ēdinātāji. Visai ierasts, ka Jomas ielā lielākoties dzird krievu valodu. Tam ir arī pateicīgs politiskais fons: Jūrmalā nu jau tradicionāli pie varas turas Zaļo un Zemnieku savienība, kam stabilitāti koalīcijā nodrošina "Saskaņa". Šīs partijas elektorāts varbūt ir arī Jomas ielas apmeklētāju vidū, taču vietējie jūrmalnieki tur nepastaigājas, atzīst ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare.
Jūrmala
Kopš iepriekšējām vēlēšanām četru gadu laikā iedzīvotāju skaits audzis par tūkstoti, sasniedzot gandrīz 50 tūkstošus. Jūrmalā par dažiem procentiem ik gadu briest arī budžets, kura izdevumi šogad plānoti 93 miljonu eiro apmērā. Varu pār pilsētu vēlēšanās grib iegūt 195 deputātu kandidāti no 13 sarakstiem. Konkurence līdzīga kā pirms četriem gadiem. Toreiz vēlēšanās piedalījās puse no balsstiesīgajiem jūrmalniekiem.
"Jomas iela joprojām atgādina tādu kā kaut kādu Kazaņas ielu. Nu, nav tā Eiropas pilsētas iela. Nezinu, kas tur par vainu, bet patiesībā negribas iet pa to. Vietējiem jūrmalniekiem uz Jomas ielas vispār atrasties negribas"
Vietējie pastaigām labprātāk izvēlas liedagu, turklāt ārpus pilsētas centrālās daļas, kur mazāk tūristu.
"Beidzamā laikā staigāju gar jūras krastu, un ir betona monstri uzradušies. Tas nozīmē, ka liegums būvēt kāpu zonā ir ignorēts absolūti. Tas tiešām izbrīna, kā var izdabūt tādu lietu cauri," saka jūrmalniece. Viņa uzsver, ka pilsētniekiem svarīgākais ir nosargāt kāpu zonu: "Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Tās būvbedres tiešām izrok pa nakti. Kā viņas tur uzrodas, ir ārkārtīgi interesants jautājums."
Latvijas Radio jūrmalniecei Sipeniecei-Gavarei pirms četriem gadiem arī priekšvēlēšanu laikā jautāja, kas mainījies pilsētā starpvēlēšanu periodā. Tagad viņai uz šo jautājumu jāatbild atkal.
Viņa atbild, ka daudz nekas nav mainījies – uzradušies daži objekti, piemēram, jauns uzraksts "Jūrmala". Joprojām tā ir krievu tūristu ļoti iecienīta vieta.
Un šie tūristi ir daļa no tiem, kuru priekšā Jūrmala turpina pieliekt muguru, izliekoties nemanām vai klusi atļaujot kāpu apbūvi, kā arī netālu no kāpām ļaujot celt vairāku dzīvokļu apartamentus. Atbilstoši normatīviem dzīvokļu namus kāpu zonā celt nedrīkstētu, bet uzņēmēji nu jau ieminuši taciņu, vispirms būvniecības ieceri nosaucot par viesnīcu vai viesu namu. Taču galu galā nekādu viesu, kas pilsētā tērētu naudu un maksātu nodokļus, tur nav. Jūrmala, daudzās vietās būdama pilna nepabeigtu vai nolaistu rēgu namu, kultivē turīgo cilvēku tēlu, nevis kūrortu kā pilsētu visiem, stāsta Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadības pārstāvis, advokāts Lauris Liepa.
Viņš uzsver, ka ieguldītājiem interesē visu izdarīt lētāk, nevis domāt par dabas resursiem un to atjaunošanu. "Un pilsēta diemžēl savā ziņā pieliecas un salūst," viņš saka. Pēc Liepas teiktā, daba ir resurss pilsētā, kas tiek nemākulīgi izmantots.
Uzrunātie jūrmalnieki, skatoties varas jeb koalīcijas partiju solījumos pirms četriem gadiem, vairāk sauc nepadarīto lietu nekā paveikto.
Piemēram, būdama kūrortpilsēta, Jūrmala tā arī nav izveidojusi jēdzīgu veloceliņu tīklu.
Nav vienota veloceliņa, kuru varētu izmantot no Lielupes vai Priedaines līdz pat Slokai vai Kauguriem. Nav arī vienotas vīzijas par to, kā dzīvot pilsētai, kura sevi sauc par kūrortpilsētu," stāsta Liepa.
Liepas pārstāvētā Jūrmalas Aizsardzības biedrība 15 gadu laikā vairāk nekā 30 tiesvedībās ir aizstāvējusi jūrmalnieku un viesu tiesības uz neskartām kāpām vai godīgumu pilsētas pārvaldē, kas noteikumus sarakstījusi tā, ka tos var neievērot ar domes ziņu vai nekaunīgi pārkāpt.
Taču atšķirībā no laika pirms iepriekšējām vēlēšanām aizvadītajos četros gados Jūrmalas vadība nav izcēlusies ar nopietniem korupcijas skandāliem. Vai tas nozīmētu, ka pilsētas pārvalde ir kļuvusi godīgāka un jūrmalniekiem tuvāka?
Latvijas Pilsoniskās alianses dibinātāja, jūrmalniece Rasma Pīpiķe pastāstīja, ka pagājušā gada rudenī veiktas aptaujas dati liecina –
tikai 7% pilsētnieku jūtas iesaistīti pašvaldības darbā, lai gan teju puse tāda gribētu būt.
Vienlaikus 54% iedzīvotāju nejūtas iesaistīti, bet 38% – jūtas daļēji iesaistīti.
Vēl arī procentuāli liels skaits atbildēja, ka nezina, vai pašvaldība lēmumus pieņem, balstoties uz iedzīvotāju vai kāda privāta investora interesēm.
Runājot par saviem vērojumiem, Rasma Pīpiķe saka, ka pēdējā pusgadā pilsēta kļuvusi rosīgāka, kas skaidrojams vai nu ar vēlēšanu tuvumu, vai Jūrmalas vēlmi kļūt par kultūras galvaspilsētu.
"Ja darbs nav pastāvīgs un kvalitatīvs ilgstoši, tad kampaņveidīgi ir grūti panākt uzticēšanos starp vietējo vadību un cilvēkiem, kas vēlētos iesaistīties," norāda Pīpiķe.
Jūrmala, pretēji valdošo partiju solījumiem, tā arī nav piedzīvojusi plašu daudzdzīvokļu namu un to iekšpagalmu atjaunotni. Tomēr no labajām lietām jāmin, ka izglītība pilsētā ir labi un kvalitatīvi pieejama, skolēnus ēdina bez maksas, sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, kā arī vietējie cilvēki dabū būtiskas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Tas viss vēlētājiem patīk. Un to ar "Saskaņu" sadraudzējušies "zaļzemnieki" vai ik uz stūra plakātos sola arī nākotnē, būtisku budžeta daļu iztērējot dažādos pabalstos.
