Kantrimūzika, pilsdrupas un motokross. No šiem trīs vārdiem ikvienam būtu jāsaprot, ka runa ir par Bauskas novadu. Tas reģionālajā reformā kļūs par pusi lielāks, apvienojoties ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadiem. Tas būs pat nedaudz lielāks nekā padomju laiku Bauskas rajons, jo kopā ar Vecumniekiem Bauskai tiks pievienoti Valles un Kurmenes pagasti.
Pēc šīs apvienošanas novada budžets būs aptuveni 60 miljoni eiro un tajā dzīvos vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju.
Bauska ir iecienīts atpūtnieku galamērķis un pirmkārt asociējas ar iespaidīgo pili Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Mazāk zināma ir Bauskas vecpilsēta, kas teorētiski varētu kļūt par pilsētas vizītkarti, bet praksē šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Vecpilsēta kļūst arvien tukšāka, uzņēmējiem, tūristiem un iedzīvotājiem nepievilcīgāka. Par šīs aizmirstās pērles augšāmcelšanos cīnās biedrība "Bauskas vecpilsēta", pēc kuras iniciatīvas domē pirms dažiem mēnešiem izveidota Kultūrvēsturiskā mantojuma komisija.
"Šobrīd soli pa solim tiek meklēti un jau piedāvāti risinājumi, kā vecpilsētu glābt, kā glābt šos namus, kas ir daļa no Bauskas pilsētas vizītkartes, un mēs ļoti vēlamies, lai šis darbs tiktu turpināts arī jaunajā novadā," sacīja biedrības “Bauskas vecpilsēta” pārstāve Egija Stapkēviča.
Bauskā dzīvojošā Ērika atzina: "Tas ir jāatdzīvina, protams! Jo ar to jau arī sākas mūsu pilsēta – ar vecpilsētu. Rātslaukums ir ļoti labi sakārtots. Bet nu tā Rīgas iela, tur ir jādomā kaut kas, protams!"
Taču lielākā un sāpīgākā problēma baušķeniekiem ir nemainīga jau gandrīz četras desmitgades – pilsētu uz pusēm sadala Eiropas nozīmes autoceļš A7 ar intensīvu kravas auto plūsmu caur pilsētas centru.
Labuma pilsētai no tā nekāda, jo fūres Bauskā tikpat kā nepiestāj, bet caurbraucot rada troksni, putekļus, gaisa piesārņojumu, dubļu šļakatas un citas neērtības.
Kalna iela ir centrālā iela Bauskā, un teorētiski tā varētu būt laba pastaigu vieta. Taču realitātē šeit ir ļoti nepatīkami atrasties ne vien cilvēkiem, bet pat mājām intensīvās kravas auto satiksmes dēļ. Piemēram, nesen renovētajam Bauskas Kultūras centram apmetums jau krīt nost gabaliem.
"Protams, šī trase visu to jau arī bojā. Jūs redziet, kādas plaisas te ir augšā. Protams, [trasi vajadzētu] novirzīt. Kaut kādu apvedceļu vai kaut ko tādu," sacīja baušķeniece Ērika.
Biedrības “Bauskas vecpilsēta” pārstāve atzina: "Mēs īsti neredzam, kā pilnvērtīgi vecpilsētu un vispār pilsētas telpu varētu sakārtot, kamēr tai cauri iet Eiropas nozīmes satiksmes maģistrāle, kur nemitīgi pārvietojas milzīgs apjoms kravas transporta, kas, protams, nes līdzi trokšņus. Tur nav iespējams pat sarunāties, tur ir izplūdes gāzes, un šis gaiss pārsniedz jebkādas kvalitātes normas, kas ir arī pierādīts pētījumos. Nedrošības sajūta šķērsot šo ielu. Tā nav draudzīga. Tā ir barjera pilsētā."
Baušķenieki vēl cer, ka Bauskas apvedceļš varētu tapt vienlaikus ar "Rail Baltica" trasi. Taču jebkurā gadījumā – tas ir valstiska, nevis pašvaldības mēroga projekts.
Tādēļ novada iedzīvotāji spriež – jāievēl tāda pašvaldība, kas spēs pietiekami uzstājīgi atgādināt par šo projektu valdības vīriem. Tai skaitā – savam novadniekam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūra Tomam Plešam ("Attīstībai/Par!"), kuru baušķenieki Saeimā ievēlēja tieši pēc viņa solījuma panākt apvedceļa īstenošanu.
"Bauskas apvedceļu solīja no ministrijas puses ap 2030. gadu tikai. Bet tas tikai solījums. Kas būs 30. gados? Ja šitā ies – tad tur nekā nebūs!" sprieda Bauskā dzīvojošais Indulis, norādot, ka novadā būtu jāsalabo arī esošie ceļi.
Bet nav jau tā, ka baušķenieki tikai žēlotos – viņi arī lepojas par Pilskalna apkārtnes atjaunošanu, priecājas par jauno peldbaseinu un sporta halli. Tiesa, sporta halles būvniecība gan izmaksāja krietni dārgāk, nekā sākotnējā projektā plānots. Arī ielas pamazām tiek savestas kārtībā.
Reģionālajā reformā Iecava nonāks Bauskas novada sastāvā. Kā kompensāciju Iecavas ciems saņems pilsētas statusu, taču lepnie iecavnieki vienalga labāk gribētu palikt paši par sevi.
"Nu man jau tas ļoti nepatīk. Es domāju – Iecava bija Iecava, un tā ir pavisam cita lieta, mums daudz kas ir labāk nekā Bauskā. Mums pašiem ir daudzas ražotnes, kas ir spēcīgas un labi saimnieko, bet Bauska ir vispār švaka manā skatījumā," sacīja Iecavas iedzīvotāja Aija Baure. Līdzīgu viedokli pauda arī Velga: "Tas ir absurds! Mums Iecavā viss ir tik labi attīstīts salīdzinājumā ar Bausku. Kā diena pret nakti, es uzskatu!"
Īpaši sāpīgi piespiedu laulības uztver Vecumniekos, jo no Vecumniekiem uz topošo novada centru Bauskā iespējams aizbraukt tikai pa sliktas kvalitātes grants ceļu.
Vecumnieku iedzīvotāja Anita atklāja: "Nu, cik esmu ar vietējiem runājusi – visiem liekas, ka tagad ir biški labāk, nekā [būt] Bauskas [novadā]. Bet, ja jau būs ceļš, tad varbūt nekādu problēmu nebūs. (..) Galvenā un lielākā problēma, kas mums vajadzīgs, – tas ir ceļš Vecumnieki–Bauska. Es gāju vidusskolā – tad jau bija tā nelaime. Te jau uzreiz pēc Vecumniekiem beidzas [asfalta ceļš] un pie Bauskas tikai atsākas."
Piesardzīgi uz Bauskas pusi raugās arī rundālieši.
Jautāts, vai apvienotajā Bauskas novadā būs labāk, Rundāles novada iedzīvotājs Vismants sacīja: "Kādreiz jau bija, un nekas nebija labs. Un, es domāju, arī te nekas labs nebūs. Kā valdība komandēs, tā būs. (..)" Viņaprāt, labāk būtu, ja neko nemainītu un Rundāles novads saglabātos. "Jo priekšnieks mums ir stabils vecis, tāpat kā Jelgavā Rāviņš. Ceļ un taisa, un būvē. Kaut gan daudzi nav apmierināti ar viņu."
Kaut gan iedzīvotājos vēl gruzd neapmierinātība ar apvienošanos, pašreizējo novadu domju priekšsēdētāji šķiet ar to jau samierinājušies. Tādēļ vairums mēru vēlēšanās kandidēs no viena saraksta.
Par 19 vietām Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās cīnīsies 194 kandidāti no kopumā deviņiem sarakstiem. Interesanti, ka trīs pašreizējie novadu vadītāji – Iecavas, Bauskas un Rundāles – apvienojušies vienā sarakstā. Viņi visi trīs startēs zem Nacionālās apvienības karoga. Savukārt pašreizējais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš ar viņiem konkurēs kā pirmais numurs Latvijas Reģionu apvienības sarakstā.
