"Beidzot! – dziesmu teksti un starpgadījumi" ir svarīga grāmata Latvijas nesenās populārās kultūras vēstures kontekstā. It kā divtūkstošie gadi bija nesen, bet patiesībā jau drīz vien būs 20 gadi apritējuši. Laiks iet, notikumus šajā informācijas pārblīvētajā laikā mēs ātri aizmirstam. Labi zinām teicienu "sen, un vairs nav taisnība", bet tomēr šie notikumi ir svarīgi laika atskaites punkti. Gustavo šajos desmit gados (2001–2011) no ielu dauzoņas transformējās par urbāno filozofu, līdz ar iegūto popularitāti formējot plašas auditorijas priekšstatu par latviešu hiphopa skatuvi. Kādus stāstus atklāj grāmata?
Ielu dzīve
"Atcerējos gadījumu, kad nesenā pagātnē viens attāls paziņa, būdams šautuvē, muļķīgi nolēma paākstīties ar revolveri, uzspēlējot krievu ruleti, un ar pirmo mēģinājumu nošāvās," Gustavo atceras dziesmas "Mēs ar lodēm" tapšanas impulsu. Šo dziesmu viņš izpildīja kopā ar hiphopa grupas "S'T'A" dalībniekiem Kurtu un Žaku. "Mēs ar lodēm" ir viena no latviešu hiphopa klasikas.
"Jau pēc dažām sekundēm kautiņā iesaistījās gandrīz visi mūsu kolektīva dalībnieki. Uz kādām minūtēm piecām skatuve palika pilnīgi tukša. Lielākā daļa apmeklētāju uzreiz pameta koncerta telpas, jo klope izpletās pa visu ne pārāk lielo "koncertzāli". Neatceros, vai pēc kautiņa mēs turpinājām uzstāšanos vai laidām uzreiz prom, bet atceros, ka, braucot prom, kāds meta ar pudeli un izsita mašīnas aizmugurējo logu," filmas epizodes cienīgu skatu apraksta Gustavo, prātojot, vai agresiju ietekmēja deviņdesmito gadu bandītisms, pašu nedrošība, noskatīta poza vai viss kopā. Grāmatā pieminētas vēl citu kautiņu epizodes, apstiprinot, ka leģendas par bīstamo Rīgu ir bijusi patiesība.
Nozīmīgs pavērsiens Gustavo dzīvē bija leģendārās hiphopa grupas "Wu Tang Clan" dalībnieka RZA viesošanās Rīgā, uzstājoties koncertvietā "Sapņu fabrika". Organizatori Gustavo bija piešķīruši pasākuma konsultanta uzdevumus, un viņš bija viens no RZA iesildītājiem līdzās grupai "Kacta", ar kuru viņam izveidojas draudzība. Vēlāk kopā ar "Kacta" dalībnieku Vladu top bilingvālā "Глупо, но класс / No lupam lasi". Gustavo kā dziesmas iedvesmas avotu min filmu "Dzeguze" un raksta: "Komēdija veidojas ap to, ka viņi cits ar citu sarunājas katrs savā valodā, intuitīvi tverot, ko saka cits, un regulāri pārprotot teikto." Dziesmas videoklipa filmēšanai finanses piesaistījis Ozols, ar kuru jau tajā laikā attiecības atkal bijušas draudzīgas un atbalstošas. (Tagad jāsmaida par to, ka mīts par abu reperu domstarpībām tautās klejoja desmitgadi.)
Transformācijas
"Es tajā lotosa pozā nevarēju nosēdēt, svīdu un kasījos, ik pa laikam paverot acu plakstiņus, šķielēju apkārt. Noturēt uzmanību bija neiespējami. Manas domas raustījās visos iespējamos virzienos, jo tajās notika intensīvas piruetes starp pagātni un nākotnes plāniem," savu pirmo meditācijas procesu Mjanmas klosterī grāmatā apraksta Gustavo. Viņš Āzijā vēl atgriezīsies. Daudzus gadus vēlāk viņu mēs iepazīsim arī kā Arstarulsmirus.
Transformatīva pieredze bija darbs ar grupu "Prāta vētra" pie albuma "Tur kaut kam ir jābūt", kas atnesa gan disciplīnu studijas darbā ("uz studiju devos kā uz ofisu"), gan deva jaunu izpratni par grupas jēdzienu, pieredzi, uzstājoties Mežaparka milzīgajai auditorijai, jaunas dziesmas un radošos biedrus: "Mana pieeja, formulējot tekstus, bija meklēt kādas fonētiskas vārdu spēles vai saturiski ko provokatīvāku, skaudrāku, kas atspoguļotu urbānās dzīves šķautnes. Savukārt Renārs dziesmās centās nonākt līdz izjūtu raksturojošām metaforām, izmantojot atsauces uz dabu un bieži to visu pasniedzot tādā kā romantiskā mērcē."
Gustavo džentlmeniski dod ieskatu arī savā privātajā dzīvē – dziesma "E.V.I.T.A." ir atzīšanās, kas veltīta viņai dzimšanas dienā. Savukārt dziesmas "Pluss/mīnuss" vīzija mūziķim noformulējusies pēc randiņa ar Alisi, bet dziesmas esence – pēc randiņa ar Kristu, kura laikā viņš nokrita pa kāpnēm: "Ja es savā neproduktīvajā darba periodā nebūtu nonācis līdz tai spriedzei, kurā dziesmas idejas rašanās lika tik ļoti sapriecāties, ka svinēšana beidzas ar seju betonā, tad, iespējams, vēl ilgi nebūtu nonācis līdz dziesmas otrajam pantam un citām idejām."
Koncerti un popularitāte
"Atceros, ka pēc viena koncerta Dobeles estrādē atbildīgā kultūras daļas darbiniece nevēlējās maksāt mūsu honorāru un pēc tam bija noskaņota to būtiski nokaulēt, jo, viņasprāt, mēs par daudz runājām un par maz dziedājām dziesmas," raksta Gustavo. Tā laika honorāru 300 latu apmērā viņiem izdevās saņemt, bet Dobele pēc šī incidenta kādu laiku netika apmeklēta. Laikā, kad Gustavo ar komandu plānoja lielāko hiphopa koncertu Latvijā kā tūres noslēgumu, tikmēr honorāra lielums klubos vietējiem māksliniekiem svārstījies starp 500–700 latiem. Koncerts "Arēnā Rīga" 2010. gada 15. oktobrī bija apmeklēts un izdevies (koncertu apmeklēja arī raksta autore).
Par popularitāti Gustavo ir dalītas jūtas: "Biju iemācījies, ejot pa ielu, būt tādā kā savas iekšējās pasaules kokonā un nepievērst uzmanību, kurš un kā reaģē, mani atpazīstot. Pieņēmu, ka tā ir daļa no manas profesionālās darbības, ar kuru jādzīvo." No otras puses, popularitātes atnestās sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem esot atraisījušas savrupā Gustavo komunikācijas spējas. Pakāpeniski pieauga arī plašākas auditorijas interese par repu, šajā laikā Gustavo sarakstīja VEF basketbola kluba himnu "Mūsu soļi" un kā viesis piedalījās arī apvienības "Camillas" dziesmā "Mainīt pasauli", un atšķirīgais skanējums ne visiem bija pa prātam – kur ir vecais Gustavo?
Gustavo ir sagādājis arī āķi: "2005. gada augustā saņēmu telefona zvanu no kāda nepazīstama jaunieša, kurš runāja ar jūtamu Latvijas austrumu reģionam raksturīgu akcentu. Viņš stāstīja, ka manu numuru izspiedis no Tirzas Kultūras nama vadītājas un vēlas satikties ar mani, lai nodemonstrētu savu repu." Grāmatā īstais vārds ir mainīts uz Hugo, varbūt šis jaunietis ir izaudzis līdz repera karjerai, to Gustavo neatklāj, taču ļauj ieskatīties Hugo sūtītajās pārdomās. Kas zina, varbūt vērīgākie zina, kāds patiesībā ir Hugo vārds?
Kopsavilkumā
Grāmata "Beidzot! – dziesmu teksti un starpgadījumi" ir iespēja ieskatīties Gustavo domu gaitā un sajust ideju plūdumu. Lasītāji varēs pakavēties nostalģiskās atmiņās un arī uzzināt kaut ko jaunu. Grāmatā ir stāsti, kurus gribētos detalizētāk izzināt – nav šaubu, ka Gustavo to varētu uzrakstīt, bet tad šī grāmata būtu jāgaida vēl krietni ilgāku laiku. Stāstu atskaites punkti ir mūziķa dziesmas, kas plašajam domu un atmiņu plūdumam iedod zināmas robežas. Šķiet, sarakstot šo grāmatu, Gustavo salīgst mieru ar savu jaunāko es, un tik tiešām viņam viss tagad tikai sāksies. Jo katras beigas ir jauns sākums!
2024. gads Gustavo ir rosīgs – viņš izdeva gan grāmatu, gan albuma "Tagad tikai sākās" paplašināto versiju un izziņoja koncertu "Arēnā Rīga" 2024. gada 6. decembrī. Jāpiebilst, ka Gustavo ir viens no mūziķa projektiem, un viņš joprojām ir saglabājis vārdu Arstarulsmirus. Vasaras sākumā, 1. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks "3. Lielais koncerts", kura mākslinieciskā programma tapusi mūziķa vadībā.
