Ģimenei zaudēt bērnu grūtniecības laikā ir smags pārbaudījums. Vēl smagāku to padara birokrātiskie līkloči – sūtot no viena ārsta pie otra.
Kādai LTV raidījuma "4. studija" skatītājai nācās piedzīvot situāciju, kad diemžēl bija jāveic aborts un par to bija jāsamaksā prāva naudas summa. Viņa gan lūdza publiski neatklāt ne personas datus, ne notikumā iesaistītās medicīnas iestādes.
"Vizītes laikā pie savas ginekoloģes saņēmu negaidītu un ļoti skumju ziņu, ka mana grūtniecība ir apstājusies. Medicīniskā diagnoze – agrīni bojāgājusi grūtniecība. Sākotnēji tika pieņemts lēmums, ka nogaidīsim divas nedēļas ar cerību, ka spontānais aborts iestāsies dabīgā veidā. Atgriežoties mājās pēc atkārtotas vizītes, tika konstatēts, ka nepieciešama stacionēšana slimnīcā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzsākts medikamentozais aborts, sliktākajā gadījumā – ķirurģiskais aborts."
Sieviete raksta, ka nosūtījums slimnīcai tika sagatavots piektdienas vēlā pēcpusdienā no privātās klīnikas. Pirmdien agri no rīta stājoties slimnīcā, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, viņa tikusi informēta, ka šādos gadījumos neatliekamā medicīniskā palīdzība ir maksas pakalpojums.
"Latvijā neatliekamā medicīniskā palīdzība ir valsts apmaksāta visiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nav nepieciešams nosūtījums. Stacionārā strādā arī dežūrējošie ginekologi, dežūrējošie kolēģi, kas var pieņemt lēmumu, ka ir neatliekami veicama grūtniecības pārtraukšana. Un tādējādi tas ir valsts apmaksāts. Man ir grūti teikt, kāpēc cita iestāde pieņēma tieši tādu lēmumu, kā tā pieņēma," komentēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.
Jau tā esot emocionāli smagajā situācijā, sieviete mēģinājusi risināt problēmu, sazinoties ar savu ģimenes ārstu, kurš atteicis izrakstīt norīkojumu E-veselībā, jo grūtniecības uzraudzīšana ir nevis ģimenes ārsta, bet gan ginekologa pārziņā.
"Ja es dodu nosūtījumu uz stacionāru vai jebkādu citu nosūtījumu, tad man kā ģimenes ārstam, kurš parakstās zem šī nosūtījuma un uzņemas atbildību, ka es esmu nosūtījusi pacientu, tad man ir jābūt pilnai informācijai, kāpēc es tādu lēmumu pieņemu. Tad, ja kāds piezvana pa telefonu no Uzņemšanas nodaļas, tā nav konsultācija vai telefonkonsultācija ar pilnu informāciju, lai varētu pieņemt šo lēmumu un nosūtījumu izrakstīt," skaidroja Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Sieviete slimnīcā pavadīja divas dienas. Izrakstoties tika izsniegts rēķins – 511,58 eiro, ko viņa arī apmaksāja. Atgriežoties no slimnīcas, viņa jutās diskriminēta, jo citām sievietēm ar tieši tādu pašu diagnozi par šo pakalpojumu nekāda maksa netika prasīta.
"Vai tiešām manā gadījumā šim pakalpojumam bija jābūt par maksu? Kāpēc pacientam, apmeklējot privāto klīniku ārstus (šādi arī papildus mazinot rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem un krietni ietaupot valsts līdzekļus) ar nosūtījumu no privātās klīnikas speciālista neatliekamā medicīniskā palīdzība ir par maksu, kas pēc būtības pacientam valstī tiek nodrošināta par valsts apmaksātiem līdzekļiem?"
"Es neredzu to problēmu, kāpēc obligāti bija jāmaksā, ja ir medicīniskas indikācijas grūtniecības pārtraukšanai," sacīja Nicmane-Aišpure.
Par veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbild Nacionālais veselības dienests (NVD). Tur norādīja – ja pacients vēlas saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu, tad viņam nepieciešams nosūtījums, ko izsniedz ārsts, kuram ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.
"Situācijā, ja tiek izmantota privātā medicīna, privātais ārsts, tad ir divi varianti. Viens ir, lai saņemtu nosūtījumu, būtu jādodas pie valsts apmaksāta ginekologa. Vai arī, bet tas var nebūt visos gadījumos, un arī šajā gadījumā šis ceļš nenostrādāja, tas var būt ģimenes ārsts, kas teorētiski var izrakstīt šādu nosūtījumu, lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu. Bet ģimenes ārstam ir jābūt pilnā veidā iesaistītam šajā procesā," skaidroja NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Kājiņa.
Ja operācija ir bijusi plānota, tad saņemt pakalpojumu varēja bez maksas vien tad, ja būtu saņemts jau minētais norīkojums no ārsta-speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Tiesa, neviens cilvēks šādā situācijā nav spējīgs izdomāt trīs soļus uz priekšu, lai sakārtotu nepieciešamos dokumentus.
"Ir arī daudzas situācijas mūsu valstī, kad ir maksas speciālistu konsultācijas ar listi, ar dažnedažādām analīzēm, kas jāveic, ar izmeklējumiem. Un tad šie nosūtījumi nav izsniegti. Un neatkarīgi, vai pacients būtu ar mieru maksāt par tālākiem izmeklējumiem, vai ne, nāk ar lūgumu, ka ģimenes ārstam visi šie nosūtījumi būtu jāraksta. Tad mēs kļūstam par savu kolēģu, speciālistu sekretārēm," sacīja Nicmane-Aišpure.
Mediķi skaidroja:
ja bojāgājušas grūtniecības gadījumā ir tādas sūdzības kā asiņošana, sāpes, paaugstināta temperatūra vai citas iekaisuma pazīmes, tiek sniegta neatliekamā palīdzība.
Ja šādu sūdzību nav, tā nav neatliekama situācija, tomēr tā ir situācija, kas ir jānovēro un jārisina, lai nerastos nopietnas komplikācijas. Katru situāciju izvērtē ārsts ginekologs un dzemdību speciālists. Šajā gadījumā notikusi neveiksmīga komunikācija, kas radīja arī emocionālu traumu.
"Šādi gadījumi, kā Latvijas statistika rāda, ir 8–20%, kad grūtniecība pārtrūkst. Bērniņš nepiedzimst. Bet, protams, vecāki ir gaidījuši. Un ļoti bieži sieviete paliek viena ar šo pieredzi. Īpaši, ja bērniņš ir bijis ļoti maziņš. Spontānais aborts pašā grūtniecības sākumā. Iespējams, ka apkārtējie pat neuzzina par šo bērniņu, bet sieviete dzīvo ar šīm sāpēm. Netrūkst reālu pierādījumu tam, cik komplikācijas ir dažādas un sarežģītas. Nerunāsim par depresiju vai tukšuma sajūtu. Visbiežāk arī par bailēm par nākamo grūtniecību. Reizēm tas ievelkas pat gadiem. Pāris nevar sadūšoties atkārtotai pieredzei," pastāstīja klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete.
Viņa arī uzsvēra, ka mēs par maz apzināmies, kādu traumatisku pieredzi piedzīvo gan mamma, gan tētis, zaudējot bērniņu. Par to ir jārunā.
"Esmu pateicīga šai sievietei, ka viņa ir dalījusies ar savu ļoti sāpīgo personīgo pieredzi, jo viņa ir balss daudziem citiem cilvēkiem. Un mums kā sabiedrībai ir jākļūst empātiskākai. Es teiktu, ka
tas ir svarīgi arī Latvijai, lai mēs pret katru ieņemtu dzīvību attiektos ar lielu rūpību, cieņu un empātiju, jo tikai tad mammas, kas ir zaudējušas kādu bērniņu, var sadūšoties jaunai pieredzei," sacīja Lietaviete.
