Labrīt

Alise Mediņa izstādē "Fragile. Trausls" pievēršas cilvēka emociju trauslumam

Labrīt

Žurnālistu asociācijas vadītāja: Politiķiem nav intereses par mediju attīstību

Itāļu zinātniece izgudro asins filtrācijas testu agrīnai vēža atklāšanai

Itāļu zinātniece izgudro asins filtrācijas testu agrīnai vēža atklāšanai

Ja gribi spēlēt futbolu, ir jāspēlē pēc noteikumiem – tā par ilgo un sarežģīto izgudrojumu ceļu medicīnas tehnoloģiju nozarē saka itāļu molekulārā bioloģe Patrīcija Paterlīni-Brešo. Viņa strādā pie asins testa, kas ļautu atklāt vēža šūnas ļoti agrīnā slimības stadijā. 

Tas bija kāds konkrēts gadījums, kas 25 gadus jaunajai onkoloģei Patrīcijai Paterlīni lika pievērsties zinātnei. Viņa to spilgti atceras arī šodien:

„Tolaik tikko biju sākusi strādāt par ārsti, biju ļoti ideālistiska. Manā pārziņā bija kāds gados jauns pacients ar aizkuņģa dziedzera vēzi. Es jau biju apradusi ar vēža slimniekiem, bet šī situācija bija īpaša. Jaunieša tēvs pirms dažiem mēnešiem bija nomiris ar to pašu vēzi, un viņš bija absolūtā panikā. Centos par viņu rūpēties, kā vien spēju, bet viņš tomēr nomira. Un tad es sev pateicu: vai nu es pametīšu medicīnu pavisam, vai arī veltīšu visu savu dzīvi tam, lai kaut ko reāli mainītu.”

Cilvēka spēja izgudrot arvien jaunas lietas neapstāsies nekad. Kas pārsteidzis pasauli šogad? Stāsti par neparastiem izgudrojumiem un to autoriem, kas nominēti prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai:

Astoņdesmito gadu beigās jaunā ārste devās uz Parīzi studēt molekulāro bioloģiju. Pašlaik viņa ir profesore Parīzes Dekarta universitātē, vada pētnieku grupu Francijas veselības pētījumu centrā un turpina strādāt pie sava izgudrojuma – asins testa ISET, kas spēj izfiltrēt vēža šūnas.

„Šīs šūnas ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās ir kā audzēja sēklas, kas var radīt metastāzes. Vēža pacienti mirst no metastāzēm. Ja mēs spējam identificēt šīs vēža šūnas, pirms vēl ir radušās metastāzes, var laicīgāk sākt ārstēšanu, novērst to veidošanos un attiecīgi – pacienta nāvi,” paskaidro zinātniece.

Paterlīni-Brešo izgudrotā asins filtrācijas metode ļautu agrīni identificēt vēža šūnas arī tādiem audzējiem, ko nereti atklāj tikai metastāžu stadijā. Darbu pie tās viņa sāka pirms 25 gadiem.

„Agrāk asinis uzskatīja par nefiltrējamām, jo tajās ir miljardiem šūnu. Desmit mililitros – vienā tējkarotē – ir 50 miljardi asins šūnu, bet varbūt tikai viena vai dažas vēža šūnas, ja tādas ir. Tas ir kā meklēt adatu siena kaudzē. Turklāt mēs nedrīkstam šīs vēža šūnas sabojāt, jo tad nevarēsim tās pārbaudīt.

Mēs sākām ar filtru, ko izmanto pienam, lai izolētu tajā esošās baktērijas. Mainījām tā parametrus, izmēģinājām vismaz 700 dažādu filtrēšanas metožu, līdz atradām īsto.

Kad saņēmu ziņu, ka neatkarīgi pētnieki ir apstiprinājuši šī testa zinātnisko pamatotību, es iesaucos – tagad varu mirt! Pag, nē, nevaru gan – vēl jāizdara tik daudz citu lietu!" smejas Paterlīni-Brešo.

Darbs patiešām nav galā. Lai gan zinātniece ir pārliecināta, ka tests spētu glābt daudzas dzīvības, tas pagaidām nav pieejams plašā lietošanā. Pašlaik ir savāktas 83 neatkarīgas publikācijas, bet ceļš līdz testa publiskai apritei vēl ir garš un ļoti dārgs.

„Tālāk mums ir jāiziet caur apstiprināšanas procedūru. Ir jāapstiprina šī testa derīgums katram vēža veidam atsevišķi. Ir vajadzīgi otrās un trešās fāzes pētījumi, lai dabūtu apstiprinājumu no atbildīgajām institūcijām. Es jau esmu nodzīvojusi diezgan garu dzīvi un nezinu, cik laika man atlicis, tāpēc gribētos, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk,” rāmi saka zinātniece.

Patrīcijai Paterlīni-Brešo ir 65 gadi, lai gan viņas mutuļojošā enerģija liek domāt, ka daudz mazāk. Viņas un kolēģu izstrādātais ISET tests pašlaik pilotprojekta veidā pieejams laboratorijā Parīzē. Un zinātniece izstāsta vēl kādu gadījumu, kas viņai apliecinājis: ar testa apstiprināšanu ir jātiek līdz galam.

„Otrais pacients, kas mainīja manu dzīvi, bija kāds itālis, kurš veica šo testu. Viņam bija prostatas vēzis remisijā. Tests uzrādīja, ka viņa asinīs izveidojušās vēža šūnu grupas. Literatūrā ir plaši aprakstīts, ka tas norāda uz ļoti lielu metastāžu risku. Aizsūtīju pacientu pie speciālista, kuram e-pastā izskaidroju situāciju. Taču viņš pacientam nozīmēja tikai tradicionālu pārbaudi. Kad zvanīju un jautāju – kāpēc tā, ārsts man atbildēja: ja šīs asins analīzes būtu manējās, es nekavējoties sāktu sevi ārstēt. Bet pacientam es pēc šī testa nevaru nozīmēt ārstēšanu, jo vadlīnijas to neparedz.

Tobrīd es sapratu: lai cik garš, grūts un dārgs būtu ceļš līdz šī testa apstiprināšanai, es darīšu visu, lai tas kļūtu oficiāli pieejams pacientiem,” uzsver Paterlīni-Brešo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti