Dārzniecei par redzamo sāp sirds
"No mūsu viedokļa raugoties, tas bija diezgan vērienīgs un, lai gan daudz kritizēts, dārznieku ieskatā labs projekts, jo bija paredzēti ļoti daudzi stādījumi. Tos mēs arī divu gadu garumā realizējām. No Pērnavas ielas līdz pat Aspazijas bulvārim tika ielabotas vietas, ielikts augu substrāts un stādīti krūmi saskaņā ar projektu. Tāpat tika iestādīti vairāk nekā 60 pīlādži un liepas, krūmrozes un uzstādītas 94 vāzes dekoratīvajiem augiem,” uzskaita Bruģe.
Pieminētās vāzes ir pelēki teju cilvēka izmēra puķupodi ielu malās, kur apakšzemes komunikācijas neļauj neko stādīt. Tie ir tie, kuros tagad nekoptas ir nokaltušas un izgāzušās ziemas skujeņu kompozīcijas. Pa vidu tām saaugušas nātres.
Bet krūmu stādījumos zeļ usnes un balandas, dažviet stādījumi nobeigušies no ziemā kaisītā sāls, visam pa vidu mētājas atkritumi. Dārzniecei Bruģei par redzamo sāp sirds.
"Pagājušajā pavasarī mēs piestādījām krūmus trūkstošajās vietās, bet šogad ir tā, kā ir," viņa nopūšas. Iepriekšējos gadus "Rīgas meži" slēguši līgumu ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas paredzējis krūmu atjaunošanu un kopšanu visa gada garumā, kā arī augu kopšanu un nomaiņu atbilstoši sezonai dekoratīvajās vāzēs. Izmaksas atkarībā no veicamajiem darbiem – apmēram 70 līdz 80 tūkstoši eiro.
Taču šogad līgums netika noslēgts. Un tas ir kārtējais piemērs samežģītajai Rīgas apstādījumu kopšanai. Jo ielu stādījumus kopj Mājokļu un vides departaments, zāli ielu sarkanajās līnijās pļauj Satiksmes departaments, bet dārzus un parkus kopj "Rīgas meži", kam sākotnēji uzticēja arī speciāli izprojektētos Barona ielas stādījumus.
Krūmi un ziedi novārtā, jo nav naudas
"Gada griezumā nepieciešamais finansējums būtu bijis apmēram 111 tūkstoši eiro. Mājokļu un vides komiteja mūsu priekšlikumu atbalstīja, bet diemžēl līdz līdzekļu piešķiršanai tas nenonāca. Attiecīgi visus šos papildu darbus veikt mēs nevarējām," paskaidro Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Viņas minētie "papildu darbi" ir Barona ielas krūmu un rožu kopšana, kam nepietiek ar jau tā trūcīgo Rīgas apstādījumu naudu. Tā departamenta budžetā ienāk tikai no nocirsto koku nodevām un nav paredzama. Un par to Vides pārvalde varēs atļauties kopt vien Barona ielas jaunstādītos kokus.
"Bet krūmi un ziedi šovasar diemžēl palika novārtā. Šobrīd man tādu līdzekļu nav, par ko organizēt šos darbus," atzīst Piņķe.
Viņa cer, ka nākamgad dome varbūt beidzot izveidos pastāvīgu budžeta programmu Rīgas apstādījumiem, kas bez panākumiem lūgts jau gadiem.
Bet par Barona ielas gadījumu Piņķe saka – vajadzēja plānot tālredzīgāk un ne tik ambiciozi.
"Tā noteikti ir mācība un precedents pilsētā plānot apstādījumus kā tādus. Domāt uz priekšu – ne tikai par to brīdi, kas ir projektēšana un ierīkošana, bet arī – kādas ir izmaksas kopšanai un uzturēšanai ilgtermiņā. Plānot tādus apstādījumus, kas ir maksimāli pašpietiekami un prasa pēc iespējas mazāku kopšanu, iejaukšanos un finanšu līdzekļus nākamajos gados. Jo, protams, apstādījumi nav vienam vai diviem gadiem. Tie ir paredzēti, lai pilsētas vidē turpinātos gadu desmitiem," uzsver Vides pārvaldes priekšniece.
Ainavu arhitekte norāda uz izpratnes trūkumu
Barona ielas labiekārtojuma projektu izstrādāja Helēna Gūtmane no "Ainavu projektēšanas darbnīcas ALPS". Un uz lūgumu komentēt pašreizējo ielas stādījumu izskatu viņa atbild ar ilgu klusumu.
"Ja es sākšu savas izjūtas komentēt skaļi, es domāju, ka jūs tās nevarēsiet laist ēterā. Ar pieklājīgiem vārdiem to izteikt nevar.
Bet, ja runājam par sistēmu un pilsētas atbildīgo institūciju attieksmi un domāšanu par publiskajiem apstādījumiem, tad pieklājīgākais, ko var pateikt, ir, ka izpratnes par apstādījumu nepieciešamību pilsētā nav," viņa saka ar rūgtumu balsī.
Un, ja izpratnes par apstādījumu ietekmi uz pilsētvides kvalitāti, ekoloģiju un cilvēku veselību nav, tad publiskie apstādījumi ir pirmais, uz ko tiek ietaupīts. Bet šobrīd dome vienkārši neveic savus tiešos pienākumus un principā nodarbojas ar huligānismu publiskajā ārtelpā, uzskata ainavu arhitekte.
"Ir jāsanāk visiem pie apaļā galda un jāvienojas, ko tad mēs darām tālāk. Ir jāveido programma. Ja ar dabas teritorijām, Rīgas dārziem un parkiem viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, tad ielu apstādījumiem šādas programmas nav. Ir jāvienojas, ka mums visiem šī lieta ir svarīga. Atliekot malā savas varas ambīcijas vai politisko dzīvi, ir jāvienojas par to, ka tas ir jādara," viņa uzsver.
Barona iela būšot skaistākā Rīgā – ar šiem vārdiem toreizējais mērs Ušakovs, iespējams, iztēlojās kādu stopkadru tūlīt pēc ielas rekonstrukcijas. Jo tālākie domes lēmumi liecina, ka apstādījumu kopšana šajā izpratnē par skaistumu neietilpst.
