Eksāmenu laikā strauji audzis Nacionālās enciklopēdijas skatījumu skaits

Līdz ar eksāmenu laiku skolās stipri pieaudzis arī Nacionālās enciklopēdijas skatījumu skaits. Tas ļoti priecē jaunās enciklopēdijas veidotājus, kas mājaslapu Enciklopedija.lv laida klajā tieši pirms pusgada.

Viens no vērienīgākajiem Latvijas simtgades projektiem ir sasniedzis savu galveno auditoriju – tos, kas mācās un grib izglītoties no drošticamiem avotiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, vēsturnieks Valters Šcerbinskis.

Pilna intervija ar Valteru Šcerbinski Māra Rozenberga

    Taču – vai finansējums enciklopēdijas turpināšanai būs arī nākamajos gados, tas pašlaik ir liels jautājums.  

    „Enciklopēdijas lietošanas dati ir ļoti interesanti. Sākumā negaidījām, ka būs tik izteiktas tendences,” stāstīja Šcerbinskis, „janvārī, februārī un martā lietojamība pieauga lēnām. Bet diezgan strauji tā sāka pieaugt aprīlī un maijā, kulmināciju sasniedzot maija vidū un beigās.”

    Arī nedēļas griezumā enciklopēdijas lietotāju aktivitāte sakrīt ar mācību ciklu – darbadienu priekšpusdienās un vakaros lietotāju ir vairāk, piektdienu pēcpusdienās interese strauji krīt, sestdienā ir vismazākā un atkal pieaug svētdienas vakarā.

    To, cik noderīga Nacionālā enciklopēdija var būt ceļā uz eksāmeniem, pierādījusi apmeklējumu statistika 11. jūnijā, kad 9. klašu skolēniem bija eksāmens vēsturē.

    „Papētīju šo statistiku, kāda mums ir tieši par otrdienu, un pilnīgi visi skatītākie šķirkļi mums ir tieši par vēsturi. Parasti tie ir dažādi – arī valodniecība, ģeogrāfija, bet otrdien bija gandrīz tikai vēsture. Meklēja par Jauno strāvu, jaunlatviešiem, Pirmo pasaules karu,” atklāja Ščerbinskis.

    Viņš ir gandarīts, ka izdevies sasniegt enciklopēdijas sākotnējo mērķi – padarīt dzīvi vieglāku visiem, kas vēlas iegūt uzticamu informāciju. „Pirmkārt, jauniešiem, kas mācās skolās – telefonā visu iespējams ātri pārbaudīt. Turklāt šo tekstu autori ir, iespējams, labākie, kādi vien var būt. (..) Pašlaik vairāk nekā 40% enciklopēdijas skatījumu ir no viedtālruņiem,” stāstīja Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors.

    Savukārt pērnruden izdotais Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums „Latvija”, kas iznāca 11 tūkstošos eksemplāru, ir gandrīz pilnībā izpārdots – atlicis mazāk par tūkstoti grāmatu.

    „Daudziem joprojām ir atmiņā Konversācijas vārdnīca, Latvijas padomju enciklopēdija – zināšanu esence. Turēt mājās kaut ko tādu nozīmē, ka tās zināšanas mums tepat, blakus, kaut kur ir. Pagājušais gads bija arī simtgades gads, un daudzi arī vēlējās saglabāt sev kādu atmiņu no šīm svinībām. Tā ir dāvana, kam ir jēgpilns saturs,” sacīja Šcerbinskis.

    Viņš uzsvēra – enciklopēdijai ir jēga tikai tad, ja tā pastāv nepārtraukti, visu laiku tiek papildināta un atjaunota. Tam vajadzīga skaidrība gan juridiski, gan finansiāli.

    Pašlaik Nacionālā enciklopēdija joprojām ir Latvijas simtgades projekts, kas darbojas Nacionālās bibliotēkas paspārnē, taču Ščerbinskis cer, ka drīzumā tiks atrisināts gan tās juridiskais ietvars, gan finansējums arī nākotnē.

    „Šobrīd notiek jautājuma risināšana, lai enciklopēdija tiktu iekļauta bāzes finansējumā. Jo pašlaik mēs joprojām esam simtgades projekts, un tas rada finansiālu nedrošību. Likumdošanā ir jānostiprina arī enciklopēdijas statuss, lai enciklopēdija nevarētu kādā dienā gluži vienkārši izbeigties. Lai tie līdzekļi, spēki un ieguldītais darbs vienā brīdī nepazustu,” uzsvēra Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti