Kultūra

Siguldas opersvētku centrā būs opera "Toska". Galvenajā lomā - Maija Kovaļevska

Kultūra

Agita Baltgalve no senķīniešu valodas latviski tulko "Pārmaiņu grāmatu"

Ar 4000 km garu lāpas ceļojumu aizsākas Igaunijas dziesmu svētku 150.gadadiena

Ar 4000 km garu lāpas ceļojumu aizsākas Igaunijas dziesmu svētku 150. gadadiena

Dziesmu un deju svētki ir iespēja vienot mūsu sašķelto sabiedrību – tā saka svētku rīkotāji Igaunijā, kur Dziesmu svētku 150. gadadienu atzīmē jau šogad, četrus gadus agrāk nekā Latvijā. Tieši pirms Jāņiem ar lielu vērienu dziesmu svētkus ieskandināja to dzimšanas vietā – Igaunijas izglītības šūpulī Tartu.

Pie slavenās igauņu komponistes Mīnas Hermas (Miina Härma) vārdā nosauktās ģimnāzijas valda svētku noskaņa. Tās priekšā skolēni izdejo pazīstamu igauņu tautasdziesmu Hermas apdarē, jo šis ir viens no punktiem, kurā piestāj dziesmu svētku lāpa. Šī ir tradīcija, ar ko igauņu dziesmu svētki atšķiras.

 

Lāpas ceļojums, aizgūts no olimpiskajām spēlēm, ir svarīga svētku daļa. Viss sākās dziesmu svētku simtgadē.

"Toreiz svētku rīkotāji sprieda, kā vislabāk izrādīt godu Tartu, kur aizsākās dziesmu svētku tradīcija. Tika nolemts šeit simboliski iedegt svētku liesmu, jo ugunij igauņu – tāpat kā latviešu – kultūrā ir liela nozīme. Turklāt deviņus gadus iepriekš Tallinā bija tapusi jaunā estrāde, kurā, visticamāk, iespaidojoties no olimpiādes, uzcēla arī torni lāpai. Tā nu 1969. gadā pirms dziesmu svētkiem rīkotāji atbrauca uz Tartu, iededza šeit liesmu un veda to cauri visai Igaunijai uz Tallinu," stāsta Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda pārstāvis Stens Veidebaums.

Līdz Atmodai gan to vairs neatkārtoja, bet 1990. gadā dziesmu svētku lāpu aizdedza atkal. Svētku 150. gadadienā tā 33 dienas ceļo cauri visiem Igaunijas novadiem.

"Šajā laikā tūkstošiem igauņu nāk sasveicināties ar lāpnešiem, paņem uguni arī savām svecītēm.

Lāpa ceļo dažādos veidos – ar riteņiem, mašīnām, laivām un pat zirgu pajūgiem. Šogad lāpa veiks rekordgaru ceļu – 4200 kilometrus.

Un gandrīz katru vakaru vietās, kur tā piestāj, notiek nelieli koncerti. Es jau vairākas nedēļas ceļoju līdzi šai lāpai un redzu, ka vietējie to ļoti gaida. Mūsu sabiedrība ir ļoti sašķelta – ne tikai Igaunijā, bet daudzviet pasaulē. Un cilvēki cer, ka šī uguns un šie dziesmu svētki spēs atkal mūs vienot. Ka mēs spēsim atrast viens otru, atrast mūsu kopīgās, svarīgās vērtības un padarīt Igauniju atkal diženu," smejas Veidebaums.

Vienot sabiedrību ir viens no galvenajiem Igaunijas šā gada dziesmu svētku mērķiem. To sauklis – "Mana tēvzeme ir mana mīlestība" (Mu isamaa on minu arm) – aizgūts no igauņu atmodas dzejnieces Lidijas Koidulas. Šis dzejolis ir pamatā igauņu neoficiālajai himnai ar Gustava Ernesaksa mūziku.

Koidulas tēvs, laikraksta "Postimees" dibinātājs Voldemārs Jansens, ir arī visu igauņu dziesmu svētku tēvs. Tieši pēc viņa ierosmes pirms 150 gadiem Tartu uz pirmo kopdziedāšanu sapulcējās ap 800 vīru koru dziedātāju. Šajos svētkos igauņi godinās arī tos, kas palīdzēja šai tradīcijai dzimt.

Tallinā skanēs arī "Rīga dimd" Jāņa Cimzes apdarē, suminot Cimzes devumu igauņu skolmeistaru skološanā.

Cimzes vārds neizpalika arī ieskaņas koncertā Tartu, pēc kura godināšanas uzrunu teica latviešu tulkotājs Guntars Godiņš.

Tribīnē Guntars Godiņš

Tartu svētku programmā šogad bija vairāki vērienīgi koncerti. Trīs no tiem atskatījās uz trim dziesmu svētku piecdesmitgadēm, caur svētku vēsturi un evolūciju stāstot arī par valsts dzimšanu un vēstures līkločiem.

"Jubilejas dēļ šoreiz svētki Tartu ir daudz iespaidīgāki nekā citkārt. Un šie koncerti ir lieliska vēstures stunda. Teksti starp dziesmām palīdzēja saprast, cik ļoti dažādi ir bijuši laiki un dziesmu svētku loma tajos," saka Tartu universitātes sieviešu kora dalībnieces Merili un Annika.

"Ir viegli aizmirst, cik dziesmu svētkiem bija liela loma ceļā neatkarības iegūšanu un tās atgūšanu. Prieks, ka to atgādina," piebilst Oto Tūls no Igaunijas Dabaszinātņu universitātes kora.

Tartu svētkos piedalījās 8500 cilvēku, toskait četri kori no Latvijas. Arī sieviešu koris "Rasa" Airas Birziņas vadībā.

"Domāju, ka kopīgais [Igaunijas un Latvijas dziesmu svētkos] ir tā sajūta, kas valda estrādē – tiešām ļoti draudzīga, mierīga atmosfēra. Atšķirīgais – varbūt tas, ka igauņu dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārā ir vairāk dziesmu, kuras zina arī cilvēku, kuri nav koristi. Varbūt tās pat ir kordziesmas, bet tās ir tik populāras, ka var dziedāt pat trīs reizes, jo visi citi arī iesaistās," spriež diriģente.

Svētku organizācija gan Latvijā esot skaidrāka.

Bet Birziņa uzteic Igaunijā 90. gados dzimušo tradīciju vispārējos dziesmu svētkos iesaistīt arī bērnu korus, lai gan arī kaimiņos pastāv atsevišķi svētki tieši skolēniem un studentiem.

Dziesmu svētkos Tallinā šogad piedalīsies 45 tūkstoši dziedātāju, dejotāju un instrumentālistu. Uz deju koncertiem biļetes izpārdeva 20 dienās, uz noslēguma koncertu vietas vēl ir – taču pateicoties Tallinas estrādes specifikai, kur vairums skatītāju nāk ar saviem krēsliem vai sedziņām.

Jāpiebilst, ka visi ēdiena trauki svētkos būs no bioloģiski noārdāmas plastmasas, bet dalībniekiem kā suvenīrs tiks daudzkārt izmantojama dzēriena pudele.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti