LNSO mākslinieciskais vadītājs: Koncertzāles neesamība ir kauns visai Latvijai

Solīt sola, bet necēla – šis, iespējams, ir trāpīgākais apzīmējums šķietami nebeidzamajai spriešanai par to, vai, kur un par kādu naudu Rīgā celt akustisko koncertzāli. Lai aicinātu valdību beidzot pieņemt lēmumu par koncertzāli un celt to kopā ar profesionālo mūziķu zemajām algām, nebijušu ielas koncertu ceturtdien vakarā Rīgā sniedza Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO). Taču - pretēji mūziķu cerībām - valdība lēmumu par koncertzāli piektdien, visticamāk, nepieņems. Atbildīgās amatpersonas pagaidām atbildes vietā izlīdzas ar standarta frāzēm.

Jāņa Mediņa "Ārija" un Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis” – tik apzināti apcerīga bija LNSO īsā programma, ceturtdienas vakarā spēlējot parkā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un simboliski vācot ziedojumus algām un koncertzālei.

Mūziķi turpina aktualizēt tēmu par akustiskās koncertzāles vajadzību RīgāMāra Rozenberga

    „Mēs esam šeit, jo jūtam, ka ir absolūti akūta nepieciešamība pieņemt lēmumu par koncertzāli,” uzsvēra LNSO direktore Indra Lūkina.

    „Jārunā tieša valoda – tas, ka Rīgā nav koncertzāles, ir kauns visai Latvijai,” piebilda orķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

    Abi uzsver: arī mūziķu pacietībai reiz pienāk gals. Gadiem solītās koncertzāles vietā jāmitinās kritiskā stāvoklī esošajā Lielajā ģildē ar pazemojošu vidējo 930 eiro algu pirms nodokļiem.

    „Profesionālu orķestru mūziķi Latvijā kopskaitā ir tikai 300. Un, ja šie 300 tiešām nespēj pabarot savas ģimenes, dienu no dienas strādājot augstas atbildības un pastiprināta stresa apstākļos, un ja politiķi nespēj tam rast risinājumu, vienkārši nolaižas rokas,” nopūtās Poga.

    Bet Indra Lūkina pauda neizpratni par nebeidzamajām diskusijām, kas mūziķiem liek gadiem strādāt nepieņemamos apstākļos:

    „Ir tik ārkārtīgi daudz un garas diskusijas… Liekas, ka sen jau varēja apsēsties pie viena galda, runāt konstruktīvi un analītiski. Es īsti vairs nesaprotu šo situāciju.”

    Apsēšanās pie viena galda piektdien notiek valdības darba seminārā, kur Kultūras ministrija prezentē iespējamos koncertzāles scenārijus. Taču gala lēmuma vēl nebūs. Premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”) gan ir pārliecināts, ka nākamais kultūras ministrs Nauris Puntulis („Nacionālā apvienība”) spēs turpināt Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) paveikto šai jautājumā.

    „Es no viņa sadzirdēju skaidru redzējumu, kāpēc mums valstī ir jāuzceļ akustiskā koncertzāle, un es esmu pārliecināts, ka tas ir jādara. Viņa vadībā mēs nonāksim pie lēmumiem valdības kontekstā, kad tas ir jādara, kur tas ir jādara, par kādām naudām un kādā laika grafikā,” pēc tikšanās ar topošo ministru pauda Kariņš.

    Pats Puntulis gan ar konkrētu redzējumu publiski nedalījās, tomēr lika noprast, ka savulaik starptautiskā konkursā izraudzītais AB dambis nebūs viņa favorīts un spriešana tik drīz nebeigsies.

    „Laiki ir mainījušies, apstākļi un situācijas ir mainījušās. Mēs šobrīd esam gatavi diskutēt ne tikai par AB dambi, bet par vairākiem iespējamiem risinājumiem,” rezumēja Puntulis.

    Kad valdība varētu beidzot pieņemt lēmumu par koncertzāli, joprojām nav skaidrs. Un arī attiecībā uz mūziķu algām premjers solījumus nedod, sakot vien, ka darbs pie nākamā gada budžeta turpinās un būs jāsamēro vajadzības ar iespējām.

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti